Etiķetes eksperti: Repšes uzvalks rada psiholoģiski traumējošu iespaidu

Par tautas kalpu vēlamo un esošo vizuālo tēlu Neatkarīgā konsultējās ar etiķetes ekspertēm Aiju Strautmani un Irmu Kalniņu, zīmolu komunikācijas konsultanti Igitu Gausiņu-Rēķi un modes dizaineri Agnesi Narņicku.

Ignorē etiķeti

Etiķetes speciāliste Aija Strautmane skaidro: "Etiķetei ir trīs veidi – ikdienas līmeņa uzvedības normas; lietišķā etiķete, ko ievēro darījumu cilvēki; un protokols, kas nosaka uzvedības un apģērba normas svarīgos publiskos pasākumos, piemēram, ārvalstu vizītēs vai pieņemšanās pie augstām amatpersonām. Kaut arī politiķiem jādarbojas visos trīs līmeņos, pieredze rāda, ka par lietišķo etiķeti ikdienas darba vietā viņi nereti aizmirst."

Nevajadzētu domāt, ka etiķete ir kaut kas mākslīgi izdomāts, viņa uzsver. Tā ir saistīta ar krāsu psiholoģiju un citām īpatnībām, lai veicinātu pēc iespējas labāku darījumu vidi. Raibi raksti un spilgtas krāsas apģērbā novērš uzmanību no politiķu pamatuzdevuma. "No etiķetes ir atkarīgs, kā veidosies attiecības ar citiem cilvēkiem. Tas ļauj neapzinātā psiholoģiskā līmenī citiem sajust, vai šim cilvēkam var uzticēties. Nedomāju, ka ierēdne sivēnrozā tērpā varētu raisīt pamatīguma un stabilitātes izjūtu," piebilst etiķetes speciāliste.

Lietišķā etiķete nosaka, ka darba laikā gan vīriešiem, gan sievietēm jāvalkā tumši zils vai pelēks kostīms, vasarā – gaiši pelēks vai bēšs, jāizvēlas neuzkrītoša frizūra un aksesuāri. Aija Strautmane novērojusi, ka pašmāju politiķu vidū šie noteikumi tiek pārkāpti diezgan bieži: "Politiķi vēlas būt populāri, taču dažkārt nevēlas pieņemt elementāras lietas, ar kurām varētu paspīdēt – labas manieres un lietišķu apģērbu. Bieži vien mūsu politiķi grēko, piemēram, dienas laikā izvēloties melnu uzvalku. Tas domāts vēlākām vakara stundām, jo asociējas ar tumsu. Pelēkā krāsa savukārt pauž cieņu un dabiskumu, bet zilā saistās ar garīgumu, pacietību, taktiskumu un taisnīgumu." Tāpēc par vienu no labāk tērptajiem politiķiem Aija Strautmane sauc Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi: "Viņš ģērbjas neuzkrītoši, gaumīgi un dienas laikā vairs nevalkā melnu uzvalku."

Nekaitināt tautu

Modes dizainere Agnese Narņicka pieļauj, ka Einara Repšes neslava galvenokārt saistīta ar to, ka ādas materiāla gangstera stilā ieturētais uzvalks šajā ekonomiski grūtajā laikā varētu būt psiholoģiski traumējošs: "Tas uzkrītoši asociējas ar bagātību un pārlieku ārišķīgumu, kas kontrastē ar sabiedrības noskaņojumu. Es neuzskatu, ka politiķiem būtu jāģērbjas drūmāk vai pieticīgāk, tomēr viņi varētu nekaitināt tos, kuriem klājas grūti."

Ātra, apšaubāmos ceļos gūta publicitāte politiķiem nepiestāv, tāpēc uzkrītošs apģērbs nav labākā reklāma. "Protams, politiķa vārdu tāpat kā jebkuru zīmola nosaukumu atcerēsies tik ilgi, cik tas būs intensīvā apritē, tomēr nav nekā briesmīgāka un grūtāk atjaunojama kā uzticības zaudēšana. Ar neveiksmīgu apģērba izvēli var zaudēt reitingus ne tikai lokālā vidē, bet arī starptautiskajā arēnā," komentē zīmolu komunikācijas konsultante Igita Gausiņa-Rēķe.

Apspiestā personība

Jautājums par to, vai politiķis apģērbā var atļauties uzsvērt savu individualitāti, ir strīdīgs. Etiķetes ekspertes uzskata, ka mode jāatstāj privātās dzīves gaitām, tomēr dizaineru domas dalās. Agnese Narņicka teic: "Politikā atrodami spilgti personāži, kuri prot savu atšķirīgo stilu demonstrēt pārliecinoši, piemēram, Liepājas domes deputāts Luijs Fontēns. Ir redzams, ka viņa roķīgais vizuālais tēls saskan ar viņa pārliecību un dzīvesveidu, tāpēc negatīvas emocijas neizraisa." Arī kultūras jomu pārstāvjiem politikā pieļaujams brīvāks stils: "Piemēram, Imants Kalniņš vai Raimonds Pauls varētu to atļauties, jo viņu pieredze un statuss ir saistīts ar radošu darbību. Diemžēl, ja citu jomu pārstāvji sāk uzsvērt savu personību, tas ne vienmēr izskatās pārliecinoši. Spilgts piemērs ir veselības ministres Baibas Rozentāles stils un frizūra."

Etiķetes speciāliste Aija Strautmane uzskata, ka pašmāju politiķes ģērbjas pārāk sievišķīgi. "Darba laikā nav jādomā par flirtēšanu. Diemžēl mūsu valdībā ir sievietes, par kurām gribas teikt: "Ak, tu, bārbija!" Vajadzētu saprast, ka pastāv atšķirība starp bezgaumīgu tirgus pārdevēju un valdības cilvēku, kam ir dota svarīga iespēja pārvaldīt savu tautu. Piemēram, eksprezidenta Gunta Ulmaņa sieva Aina vienmēr ģērbās ļoti gaumīgi un atturīgi, tāpēc dzeltenās preses lappusēs nekad netika plosīta. Lielākā nelaime ir tā, ka Latvijā arī daudzi modes dizaineri, manikīri un frizieri nepārzina etiķeti," viņa stāsta.

Arī Irma Kalniņa domā, ka sievietēm politiķēm ir jāatrod amatam atbilstošs stils: "Kad Hilarija Klintone kļuva par ASV pirmo lēdiju, viņas gaume bija interesanta. Būdama ļoti izglītota sieviete, viņa uzskatīja, ka nevienam nav daļas par viņas personīgo izskatu un stilu. Tomēr, iepazīstot un pieņemot savu jauno lomu, viņa mainīja arī savu ārējo tēlu. Man bija prieks vērot, kā Hilarija atrada savu stilu un izkopa savu gaumes izjūtu, lai atbilstoši pārstāvētu savu valsti." Speciālistes uzskata, ka eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir viens no labākajiem pašmāju politikas piemēriem, kā apģērbā gaumīgi un neuzkrītoši uzsvērt savu personību. "Nedomāju, ka sievietēm politiķēm būtu jāzaudē sava sievišķība, vienkārši jāiemācās to uzsvērt detaļās un smalkos aksesuāros. Galu galā lietišķs kostīms var izskatīties tikpat sievišķīgi kā vakarkleita," piebilst Agnese Narņicka.

Iegāž sīkumi

Speciālistes atzīst, ka pašmāju politiķus visbiežāk iegāž sīkumi. "Politiķi diezgan bieži valkā neatbilstoša garuma bikses. Tas ir raksturīgi mūsu prezidentam, kurš parasti izvēlas ne tikai pārāk garas bikses, bet arī žaketi. Diemžēl arī lietišķa vīrieša vienīgā rota – kaklasaite – bieži vien netiek uzsieta pareizi vai neveikli karājas kaklā. Šajā ziņā bieži grēko Ministru prezidents Valdis Dombrovskis," stāsta Aija Strautmane.

Modes dizainere Agnese Narņicka pamanījusi, ka stila un etiķetes kļūdas redzamas arī svinīgos pasākumos: "Bieži var redzēt, ka viss ir it kā atbilstoši etiķetei, bet, piemēram, josta nav saskaņota ar kurpēm."

Ekspertes uzskata, ka arī brīvajā laikā politiķiem vajadzētu padomāt par savu ārējo tēlu. "Politiķim ir jārēķinās ar to, ka viņš ir publiska persona un, arī dodoties ģimenes izbraukumos, cilvēki viņu pazīs," komentē Agnese Narņicka. "Amatpersonas pārstāv savu valsti divdesmit četras stundas dienā septiņas dienas nedēļā, tāpēc vizuālais tēls ir nozīmīgs arī brīvajā laikā. Nav obligāti jābūt uzvalkam, bet sakārtotam izskatam un uzvedībai gan," uzskata Irma Kalniņa.

Prognozes

Modes dizainere uzsver, ka ne visi ir apveltīti ar gaumes izjūtu, tāpēc politiķiem būtu jāprot izvēlēties labs stilists un dizainers. "Daudzas stila kļūmes droši vien rodas no tā, ka dizainers vai frizieris ieteicis neatbilstošu apģērbu, ko politiķis nepieņem kā savu. Domāju, ka ar laiku mācīsies gan dizaineri, gan politiķi. Galu galā mums nav bijis daudz laika. Piemēram, padomju gados nebija iespējas saskaņot tērpu. Nācās iztikt ar to, kas bija pieejams," viņa skaidro.

Arī Aija Strautmance cer, ka ar laiku politiķi iemācīsies novērtēt vizuālā tēla nozīmīgumu: "Salīdzinot ar laiku pirms desmit gadiem, protams, šajā ziņā ir izdarīts daudz. Politiķi pamazām mācās, tāpēc jācer, ka turpmāk kļūs arvien labāk.