Šķēle ieinteresēts lata devalvācijā, jo pārņēmis milzīgas parādsaistības latos

Kā laikrakstam skaidrojis kāds koalīcijas politiķis, Šķēle devalvācijā būtu ieinteresēts, jo no advokāta Jāņa Lozes pārņēmis aptuveni astoņu miljonu latu parādsaistības.

"Viņam devalvācija ir ļoti nepieciešama, lai samazinātu parāda apmēru," sacījis vārdā neminētais politiķis.

Asu kritiku politiķiem, kuri publiski iestājušies par lata devalvāciju, izsaka partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Viņš norāda, ka nav informēts par Šķēles parādiem, tomēr Tautas partijas dibinātāja un viņa domubiedra - partijas priekšsēdētāja, tieslietu ministra Mareka Segliņa - rīcība nav nejauša.

"Partijas ierindas biedrs ļoti nopietni izmanto vadītāju, lai apmierinātu savas intereses. Viņi dara to speciāli. Tas ir acīmredzams. To, kas ir viņu mērķis, varēs redzēt pēc kāda laika," uzsver Zaķis.

Tai pašā laikā viņš Ventspils mēra Aivara Lemberga līdzīgus izteikumus par nacionālās valūtas kursu nesaista ar Šķēles un Segliņa aktivitātēm.

Kā ziņots, Latvijas Banka vakar kārtējo reizi paziņoja, ka lata stabilitāte tiks saglabāta, līdz latu aizstās eiro, noslēdzot pašreizējo makroekonomiskās stabilizācijas programmu.

Latvijas Banka norāda, ka pēdējās nedēļas laikā vairāki Latvijas politiķi un ekonomisti ir publiski izteikušies par lata kursu, sējot šaubas un neuzticību vai atklāti aicinot devalvēt nacionālo valūtu. Tas atkal veicinājis kārtējo ažiotāžu, baumas, iedzīvotāju, uzņēmēju un finanšu tirgu nervozitāti.

Latvijas Banka uzsver, ka Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai tas nozīmē zaudējumus. "Cilvēki ar latiem dodas uz valūtas maiņas punktiem, bankām, lata rezerves un reizē latu daudzums apgrozībā mazinās, lata procentu likmes aug, sadārdzinot aizņēmējiem kredītus, kas kopumā vēl vairāk samazina Latvijas tautsaimniecības aktivitāti," skaidro Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Atbildība par lata kursu ir centrālās bankas pārziņā, kura ir neatkarīga iestāde. Latvijas Banka ir izvēlējusies noteiktu politiku, to pamatojusi, paskaidrojusi sabiedrībai un to īsteno.

Centrālā banka uzsver, ka devalvācijai būtu negatīva ietekme uz iedzīvotāju, uzņēmumu, valsts maksātspēju. Tikpat skaidrs ir mehānisms, kā darbojas fiksēts valūtas kurss, kas ļauj Latvijas Bankai šo politiku īstenot. "Līdz ar to apzinātas vai neapzinātas šaubu sēšanas vienīgais efekts ir valsts un iedzīvotāju finanšu stāvokļa pasliktināšana, un tādējādi, kā atzīmē atsevišķi sabiedrības pārstāvji, tā vērtējama kā necieņas izrādīšana pret savu valsti," norāda Grāvītis.

Latvijas Banka norāda, ka ir nepieciešamība pēc diskusijas, "taču ne ūdens duļķošana bez labuma sabiedrībai". Ekonomistu, politiķu un uzņēmēju produktīva diskusija jau krīzes laikā ir vajadzīga par to, kā mērķtiecīgi ieguldīt valsts resursus, lai mūsu uzņēmēji, eksportētāji būtu pelnīt spējīgi, spētu radīt preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību pēc tam, kad pasaules ekonomika sāks atkopties.

"Vajadzīgas diskusijas un lēmumi par valsts prioritāšu - izglītības sistēmas, valsts atbalsta, uzņēmējdarbības - sasaisti, kas sakrīt ar vairākās jomās veicamajām reformām, lai valsts līdzekļus turpmāk izmantotu lietderīgi," akcentē Grāvītis.

Latvijas Bankas prezidents, padome, eksperti gatavi tikties ar dažādām sabiedrības un uzņēmēju organizācijām - skaidrot savu pozīciju, uzklausīt argumentus un piedāvāt risinājumus tautsaimniecības attīstībai.

Latvijas Banka aicina amatpersonas un citus cilvēkus ar ietekmi uz sabiedrisko domu būt atbildīgiem vārdos un darbos, jo jautājums par lata kursu skar ikviena Latvijas iedzīvotāja maciņu un kontu, katru uzņēmēju, kredītņēmēju, latu noguldījumu turētāju, valsts budžetu.