Šķēles ģimenei piederošais "Nelsens" iegūst vērienīgu pasūtījumu Ķekavā

Kamēr Rīga asās cīņās mēģina izstrādāt un ieviest daudz kritizēto atkritumu reformu, sadalot pilsētu zonās, Ķekavas pagasta pagaidu administrācija pārmaiņas jau ir īstenojusi. Ieceltās vadības izstrādātie noteikumi paredz, ka pašvaldībā ar sadzīves atkritumu izvešanu vienlaikus drīkst nodarboties tikai viens komersants. Turklāt tas jāievēro arī privātmāju īpašniekiem un pat uzņēmējiem, kuriem nu izvēle ir liegta, ziņo "De facto".

Pašvaldība atsaucas uz likumu. "Es esmu likumpaklausīgs un nevaru nedarīt to, ko likumdevējs ir pieņēmis, gan jau, ka tam, kas ir darīts, ir savi argumenti," skaidro Ķekavas pagasta pagaidu administrācijas vadītājs Andris Krūms.

Pašvaldība konkursa kārtībā izvēlējusies firmu "Nelsens". Tā noslēgusi līgumu ar pašvaldību uz pieciem gadiem un paredzamais līguma apjoms ir 634 500 lati.

Puse uzņēmuma pastarpināti pieder Tautas partijas biedra Andra Šķēles ģimenei, savukārt Ķekavas pagastā atkritumu konkursa komisiju vadījis aktīvs Tautas partijas biedrs Ivars Lukaševičs.

"De facto" ar viņu sazināties neizdevās, jo viņš atrodas atvaļinājumā ārpus Latvijas. Pašvaldībā noliedz, ka kāds būtu kaut ko lobējis. "Nelsens" valdes loceklis Lauri Tarlaps par firmas īpašnieku – un pašvaldības pārstāvju vienādo partijas piederību - rausta plecus: "Es tiešām nesaprotu, par ko jūs runājat".

Pavisam konkursā pieteicās sešas firmas, piedāvājot kubikmetru atkritumu izvest par cenu no 2,82 latiem līdz 5,19 latiem. Lai gan "Nelsens" par uzvarētāju izvēlēts jau decembrī, līgums noslēgts tikai aprīlī. Visu šo laiku pārējie konkurenti mēģināja konkursa norisi apstrīdēt, uzskatot, ka „Nelsens” cena ir mākslīgi pazemināta.

"Jo zemāka cena, jo ar lielākām neērtībām klientam jārēķinās, jo citādāk naudu nevar nopelnīt. Ja "Nelsens" ar šo naudu nepietiks, viņi būs spiesti strādāt ar zaudējumiem, tas ir viņu pašu biznesa risks. Mēs tam nebijām gatavi, mēs tik zemu cenu nedevām," saka "L&T" direktors Reinis Ceplis.

Savukārt Tarlaps raidījumam norāda, ka ar šo cenu iespējams iegūt pat mazu peļņu: "Lai samazinātu savas izmaksas un būtu konkurētspējīgi, mēs esam veikuši gan praktisku, gan teorētisku izpēti, un es domāju, ka tā ir iespēja."

Pašvaldības pārstāvis apgalvo, ka līgumā ar "Nelsens" cenu paaugstināšana stingri atrunāta un bažām nevajadzētu būt. Tikmēr Konkurences padomē uzskata, ka jaunā atkritumu apsaimniekošanas kārtība, kuru ar laiku būs jāievieš visās pašvaldībās, ierobežo konkurenci.

Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme skaidro, ka "Konkurences padome līdz pēdējam vēlējās panākt, lai būtu iestrādāts vismaz dalījums attiecībā uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Saeimā uzskatīja, ka šobrīd pašvaldības nespēs to izdarīt tādā veidā un galvenais arguments ir tāds – jo vairāk komersantu, jo grūtāk ir kontrolēt, rezultātā , kā tad zinās, kurš ar kuru ir noslēdzis līgumu".

Likums, kas būtiski maina atkritumu apsaimniekošanas kārtību, Saeimā pieņemts jau 2006.gadā. Tas sakrīt ar laiku, kad par "Nelsens" īpašniekiem kļuva firma "Bioinvest", kas pieder uzņēmēja Šķēles ģimenei. Vides ministrija, uzskata – likumam nav ne vainas. "Pēc iespējas brīvāka konkurence, bet tai pašā laikā, zināmi spēles noteikumi un garantijas – ja kāds konkursā vinnēs, tad varēs netraucēti strādāt līgumā paredzēto laiku," Vides ministrijas pozīciju skaidro Atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Ilze Doniņa.

Patlaban savus noteikumus uz saskaņošanu virza arī Rīga. Tie paredz pilsētu sadalīt piecās zonās, katrā no tām atkritumus ļaujot izvest tikai vienam komersantam.