LB ir kategoriski pret Šķēles ideju nekavējoties ieviest eiro

Ik reiz, kad eiro tiek mainīts uz latiem, vai otrādi, tas izmaksā aptuveni pusotru procentu. Piemēram, no katriem 1000 eiro, starpniecībā paliek 15. Izvairoties no maiņas, šī nauda varētu palikt kabatā.

Piemēram, kartona iepakojumu uzņēmuma Kvadra Pak kabatā, kuru noieta tirgus ir arī eirozonā.

Kārlis Šēnhofs, a/s "Kvadra pak" valdes loceklis: "Tas ir mūsu mērķis un sapnis pašreizējā momentā."

Par to vai Latvijā izmantojot eiro eksportētāji varētu maksāt nodokļus, bet iedzīvotāji pie kases tērēt, piemēram, tuvinieku sūtīto naudu skaļi sāka runāt 2007. gada beigās. Spīdolas balvas pasniegšanas ceremonijā savā runā to pieminēja Andris Šķēle.

Pēc pusotra gada, LNT Ziņu dienesta rīkotajā diskusijā tiekoties ar bijušajiem premjeriem, ideja uzvirmojusi atkal.

Andris Šķēla, bijušais ministru prezidents, TP: "Lai stiprinātu nacionālo valūtu, un atvieglotu slogu uzņēmējiem būtu jāļauj maksāt nodokļus uzņēmējiem eiro. Nebūs spekulantiem divreiz jāmaksā par valūtas konvertāciju."

Einārs Repše, bijušais ministru prezidents: "Pirmajā brīdi šī ir laba ideja un skan loģiski un pamatoti, taču jākonsultējās ar LB, katrā ziņā, tas nav LB peļņas avots."

Nenoliedzami eirozona ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas uzņēmēju tirdzniecības partneriem un atbrīvošanās no konvertācijas būtu labs atbalsts. Taču tas, ko ir teikusi un joprojām saka LB – tad jau nodokļus varētu maksāt gan rubļos, mārciņās dolāros – atkarībā uz kurieni eksportē.

„Latvijas banka”, kuras misija ir regulēt naudas daudzumu apgrozībā, noraida iespēju lieot eir gan uzņēmējiem, gan pircējiem lielveikalā. Kamēr taupīšot vieni, papildus tēriņi būšot citiem – iekasētie eiro pēc tam tāpat būtu jāpārvērš latos, līdz ar to jāuztur divas grāmatvedības un vispār šis jautājums esot slēgts.

Mārtiņš Grāvītis, "Latvijas Bankas" preses sekretārs: "Tas būtu signāls, ka mēs eiro vēlamies ieviest pa ķēķa durvīm - cenšamies tikt pie kaut kā laba, neizpildot kritērijus."

Kamēr eiro ieviešanas datums nav pasludināts oficiāli un līdz ar to cilvēki pie eiro nav jāpieradina arī tirgtāji par eiro lietošanas ideju saka drīzāk nē nekā jā. Kā LNT ziņām atzina RIMI pārstāvji – uzņēmums atbalsta tikai pārdomātas vajadzīgas pārmaiņas. Norēķini ar eiro uzliktu papildus slogu.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadība neuzskata, ka tieši šis jautājums būtu prioritārs.

Žaneta Jaunzeme-Grende, LTRK valdes priekšsēdētāja: "Nevar izraut vienu lietu un teikt – tagad parunāsim par šo, tā mūsu saimniecība ir vesels komplekss, uzņēmējus intersē, gan nodokļi, gan resursim gan naudas piesaiste – un to šodien arī runājām ar Repši – lai lietas ietu vienotā blokā."

Latvijas plāni šobrīd paredz, ka eiro varētu tikt ieviests ap 2012 gadu. Tas nozīmē, ka pieradināšana pie cenām eiro notiks dažus mēnešus pirms tam, bet reāli norēķini gan uzņēmējiem, gan privātpersonām tikai ar ieviešanas dienu.