Lembergs: "JL, SC, PS un SCP visi barojas no Stepanova naudas"
Ventspils mērs Aivars Lembergs intervijā Neatkarīgajai atklāj Latvijas vadītāju kļūmes un piedāvā racionālus risinājumus finanšu krīzes pārvarēšanai.


- Pēc pašvaldību vēlēšanām droši vien beidzot uzzināsim, par cik procentiem tiks apcirpts valsts budžets. Ko tas cilvēkiem atnesīs?
- Mēs ieraudzīsim dramatisku ainu. Visšausmīgākais ir tas, ka Latvija spītīgi atsakās ņemt Eiropas Savienības dāvinātos miljardus. Tas ir lielākais paradokss - no 4 miljardiem, kurus mums dāvina, un kuri mums ir pieejami kopš 2007. gada, mēs atsakāmies, bet tajā pašā laikā mēs pieliekam milzu pūles, lai dabūtu kredītu no SVF, kuru mums būs jāatdod! To, ko mums dāvina, mēs neņemam, bet to, ko mums varbūt aizdos - tur mēs esam gatavi līst uz vēdera. Es neredzu racionālo pamatu, kādēļ no šīs naudas būtu jāatsakās. Mans veselais saprāts to aptvert nevar un es domāju, ka te jau jārunā par diagnozi, par klīnisku ainu.
- Kurš ir slimnieks?
- Visa Latvijas valsts pārvalde.
- Kas tā par slimību?
- Es to citādāk nevaru izskaidrot, kā vien ar drausmīgo okupācijas mantojumu. Mēs zem sveša zābaka esam dzīvojuši kopš 13.gadsimta. Tās ir Latvijas 800 gadu kolonizācijas sekas.
- Jūs domājat vergu apziņu?
- Vergu apziņa varbūt nē, bet kalpa sindroms gan. Prioritātes, kādas no sabiedrības puses tiek stādītas varai, ir drausmīgi ačgārnas. Piemēram, nejēgā tiek doti līdzekļi KNAB, kurš prasa nesamērīgu algu paaugstinājumu. Tiek nosodīta atbildības prasīšana no caurkritušiem iestāžu vadītājiem. Kādēļ sabiedrība nepieprasa racionāli izmantot kaut vai tos resursus, kurus mums dāvina? To es nespēju saprast.
Kalpa dvēseles darbojas pēc principa - saimnieks teica, es izdaru. Notiek pat vēl trakāk. Piemēram, SVF mūsu kalpa dvēselēm pasaka, kas ir jāizdara. Tās uzreiz visu apsola izdarīt, pēc tam aiziet mājās un sāk prātot: ak šausmas, ko mēs sasolījām. Ja darīsim tā, mums noraus galvu, ja darīsim šitā – nocirtīs kājas. Tad šīs kalpa dvēseles sāk prātot, kā sasolīto nepildīt. Bet kakla kungi raugās datorā, kas rāda tikai ciparus. Beigu beigās kakla kungi tāpat piespiedīs kāpt šķīstītavā. Uz to šīs dvēseles ir gatavas, bet paņemt naudu, ko dāvā - to gan nē! Neparko! Protams, lai šo dāvāto naudu paņemtu, vajadzīga atbildība un pašorganizēšanās. Bet tā jau mums nepiemīt.
- Vai līdz ar to neapstiprinās runas, ka latvieši savu neatkarīgu valsti nemaz nav pelnījuši, jo, izrādās, viņi nemāk noturēt varu?
- Muļķības! Es esmu pelnījis neatkarīgu valsti!
- Vai Latvijā ir daudzi tādi, kā jūs?
- Esmu pilnīgi pārliecināts – vēl aptuveni 2,3 miljoni.
- Ko vēl mēs ieraudzīsim jaunajā budžetā?
- Dramatisku tautsaimniecības kritumu. Šobrīd runā par IKP 18% kritumu, citi par 22%. Atkarībā no tā, kādi ir attīstības scenāriji, ir jāsper attiecīgi soļi. Milzu kļūda ir Latvijas valsts politika attiecībā uz nacionālo valūtu. Tā pamatā ir mākslīga valūtas nepamatota bezgalīga iesaldēšana. Šai politikai bija katastrofālas sekas jau deviņdesmito gadu pirmajā pusē. Tā iznīcināja pilnīgi visu rūpniecību. Visu eksportu pilnībā. Šobrīd notiek pilnīgi tas pats.
- Tātad jūs atbalstāt lata devalvāciju?
- Kāda runa var būt par lata stabilitāti, ja inflācija ir 15%? Lats ir piesiets eiro, bet eiro zonā inflācija bija divi procenti. Devalvācija reāli ataino situāciju tautsaimniecībā. Ja visapkārt notiek lejupslīde, nevar būt tā, ka, kaut kas stāv uz vietas. Protams, lata devalvācija būtu sāpīga, bet tad nevajadzētu veikt tik drastiskus budžeta samazinājumus. Tas, ka Latvijas Banka atrodas ārpus parlamenta kontroles, ir absolūti nenormāli. Latvijas Banka strādā pretēji Latvijas tautsaimniecības interesēm. Tā strādā bankas kā iestādes un tās vadītāju interesēs.
Mums visu laiku stāsta, ka mēs esam stratēģiskie partneri, ka mums ir kopējas mājas un mums ir kopēja ekonomiskā telpa, mēs esam ES un NATO, un tāpēc mums ir jākaro pa visu pasauli. Latvijai šobrīd ir ļoti grūts brīdis. Palīdzība, kura šobrīd vajadzīga Latvijas tautsaimniecības atdzīvināšanai, ir neliela naudas summa tādām valstīm kā ASV. Piemēram, ASV savas ekonomikas atveseļošanai tikai privātai kompānijai General Motors piešķīra 5 miljardus ASV dolāru. Vai Savienotajām Valstīm Latvija ir vairāk vai mazāk svarīga kā General Motors?
- General Motors ASV valdībai noteikti ir svarīgāka.
- Tādā gadījumā amerikāņiem arī skaidri un gaiši vajag pateikt, ka jūs mums esiet pie kājas. Bet Amerikai neko nenozīmētu atmest Latvijai pāris miljardu jauna Maršala plāna īstenošanai, investīcijām, kas veicinātu nodarbinātību.
- Kāpēc ASV būtu jāīsteno vēl viens Maršala plāns?
- Austrumeiropas valstu ekonomikas pirms nepilniem 20 gadiem tika iznīcinātas, jo tās atteicās no sociālisma un pārgāja uz tirgus ekonomiku. Tieši tādēļ šo valstu ekonomika būtu starptautiski atbalstāma. Fašistiskā Vācija bombardēja Londonu, pēc tam zaudēja Otro pasaules karu. Pēc kara ASV īstenoja Maršala plānu, investējot līdzekļus bijušajā fašistiskajā Vācijā. Latvija PSRS sastāvā arī zaudēja karu - auksto karu. Tika iznīcināta visa Latvijas rūpniecība. Taču Latvija nebombardēja Londonu un negremdēja sabiedroto kuģus Atlantijas okeānā. Tomēr Latvijā Maršala plāns netiek īstenots. Kāpēc? Tas nozīmē, ka mēs tiekam uzskatīti par vēl sliktākiem, nekā fašistiskā Vācija. Vieni slepkavoja, bet pēc tam saņēma palīdzību. Es uzskatu – pareizi, ka šāda palīdzība tika sniegta. Bet mēs nesaņēmām neko, pat neraugoties uz to, ka nevienam neko ļaunu nebijām darījuši. Ar to es tikai aicinu uz šiem jautājumiem raudzīties globālāk. Vai nu mums amerikāņi palīdz un iedod attīstībai naudu, vai arī mēs pārtraucam misiju Afganistānā.
Latvija NATO reāli atradīsies tikai tad, kad Latvijā būs militārā kompleksa rūpnīcas, kuras ražos militāri rūpniecisko produkciju NATO vajadzībām. ASV jādod nauda, lai šeit būvētu jaunas rūpnīcas, kuras tiek nodotas pārvaldībā amerikāņiem - kaut vai tam pašam General Motors. Tikai tad mēs būsim ASV stratēģiskie partneri.
- Jaunā laika politiķi saka, ka nu beidzot laimīgi esam nonākuši bedres dibenā un teju, teju kāpsim no krīzes ārā. Kā jūs vērtējat šo paziņojumu, ņemot vērā, piemēram, ka tūlīt budžets tiks būtiski apgriezts?
- Krīze ir politiskās elites galvās. Piemēram, Latvijas prezidents viesojās ASV. Atgriežoties viņam vajadzēja paziņot, ko viņš no turienes ir atvedis Latvijas tautai. Ja es braucu uz Rīgu, es ventspilniekiem vienmēr kaut ko atvedu. Savulaik atgriežoties no PSRS Valsts plāna vai nozaru ministrijām Maskavā, es vienmēr kaut ko atvedu. Kaut vai 10 tonnas cinkotā skārda. Mūsu vadonis aizbrauca uz ASV un atgriezās, taču neviens nezina, ko viņš mums ir atvedis.
- Viņš atveda smaidīgu savu sievu Lilitu.
- Ja sieva smaida, tas nozīmē, ka jau ir sasniegts labs rezultāts. Tas nozīmē, ka viņai blakus bijis labs vīrietis, kas jau ir vērtība.
Bet bedres dibena sasniegšana tik tiešām nav aiz kalniem. Tā ir taisnība. Mūs no šis krīzes aiz matiem izvilks pasaules ekonomikas atveseļošanās, kura šobrīd gan vēl nav vērojama.
- Vēl viens pārsteigums pēc pašvaldību vēlēšanās droši vien būs, ka Rīgā uzvarēs tās partijas, par kurām pamatā balso krievu elektorāts. Tas būs izskaidrojams ar šo partiju spēju konsolidēties. Vai iespējama latviešu elektorāta partiju konsolidācija?
- Ja runājam par Saskaņas centru - jo tuvāk viņi būs varai, jo viņiem grūtāk būs noturēt apvienību, kurā ietilpst četras partijas. Viņi tiks plosīti gan no ārienes, gan no iekšienes. Jau 2001. gada pašvaldību vēlēšanās šo spēku apvienība guva ļoti labus rezultātus. Bet ievēlētie deputāti Rīgas domē sāka realizēt savu neatkarīgu politiku, pasūtot Jurkānu uz poda. Jurkāns pilnībā zaudēja savu ietekmi uz šiem deputātiem. Lai arī šobrīd ārēji nav redzams, bet situācija apvienības iekšienē ir smaga. Situāciju īpaši smagu padara tas, ka viņi ir ļoti atkarīgi no Stepanova naudas. Tas viņus tuvina Jaunam laikam, Pilsoniskai savienībai un Sabiedrībai citai politikai. Šis lielais neoficiālais sponsors ir vienojošais faktors, kas no ārpuses var konsolidēt Saskaņas centru un šīs trīs latviešu elektorāta partijas, bet no iekšpuses var darboties kā apvienības sašķēlējs. Tas, protams, var būt par iemeslu tam, ka var neiznākt šobrīd jau it kā atrunātais variants, ka Ainārs Šlesers varētu kļūt par Rīgas pilsētas mēru.
- Valdība mēģina pieņemt lēmumus par māmiņu algu samazināšanu, plāno būtiski apcirpt bezdarba un citus pabalstus, dzirdamas runas par gramstīšanos gar pensijām un 10 000 skolotāju izmešanu no darba. Vai šie ir vienīgie risinājumi, kā savilkt galus finansēm?
- Es šādu politiku kategoriski neatbalstu sekojošu iemeslu dēļ: pirmkārt, sociālā budžetā nauda ir. Šo budžetu veido visi mūsu sociālā nodokļa maksājumi. Valsts budžets jau ilgāku laiku ir dzīvojis uz sociālā budžeta rēķina, respektīvi, uz pensionāru un dažādu pabalstu saņēmēju rēķina. Valstij savas saistības ir jāpilda, jo mēs savas saistības valsts priekšā esam izpildījuši. Runājot par māmiņu algām – demogrāfiskā situācija Latvijā ir katastrofāla un pārskatāmā nākotnē turpinās tāda palikt. Aiz kalniem nav brīdis, kad Latvija, izņemot Rīgu, kļūs lieliska sēņošanas vieta vāciešiem un pēc tam ķīniešiem. Jāatgādina, ka šīs pensijas un pabalsti tiek tērētas Latvijā. Šī nauda tiek maksāta Latvijas tautsaimniecības dzīvības uzturēšanai.