Par Lemberga mantas pārvaldnieku ieceļ viņu "uzmetušo" advokātu Meroni

Kroņu kronis ir bēdīgi slavenais fakts, ka prokurors Andis Mežsargs ir nodevis arestēto mantu Šveices advokātam Rudolfam Meroni. Anrija Lemberga advokāts Aldis Alliks lūdza atcelt šo prokurora lēmumu, jo prokurora rīcība ir ne tikai atbaidošs cinisms, civilstrīdus risinot ar krimināltiesiskām metodēm, bet tā arī neiet kopā ar likuma prasībām.

Ir jau sen vispārzināms fakts, ka R. Meroni ir konfliktā ar A. Lembergu, ka risinās strīdi par mantu, naudu un ietekmi. Ne tikai pēc nostāstiem zināms, bet arī faktiski un juridiski R. Meroni ir konkurents un ieinteresētais – viņš ir liecinieks šajā kriminālprocesā, un pret viņu ir arī uzsākts kriminālprocess par Anrija Lemberga goda un cieņas nomelnošanu.

Mantiskiem strīdiem civilizētā, tiesiskā valstī būtu jārisinās civiltiesiskā kārtībā, taču Latvijā Ģenerālprokuratūra klaji, bez kautrēšanās kalpo kā represīvais ierocis par labu vienai no strīdnieku pusēm – lietā līdz elkoņiem iesaistītam, pēc mantas un naudas kārē trīcošam ārzemju advokātam. Pat ieceļot āzi par dārznieku, ar lielākām cerībām varētu gaidīt, ka visi kāposti būs godprātīgi glabāti un nenograuzti. Pašlaik tikai viens pats R. Meroni un vēl Dievs tas kungs zina, kas notiek ar šiem viņa pārvaldīšanā nodotajiem īpašumiem – varbūt tie jau ir izvazāti, varbūt nav. Nav zināms, vai tiešām tie vispār ir Anrija aktīvi, taču nav šaubu, ka šiem īpašumiem ir īpašnieki. Tiem var rasties jautājumi Latvijas prokuratūrai, tiesai, valstij. Kāda tad būs prokuratūras atbildība par notikušo?

Pašlaik, kad lieta jau ir tiesā, iznāk, ka atbildības nasta pārgājusi uz tiesas kupra. Dzirdot advokāta A. Allika ierosinājumu tiesnesim uzņemties rūpes par arestētajiem aktīviem, sirsnīgi smējās vai visi tiesas sēdē klātesošie, pašu tiesnesi ieskaitot, taču, kas zina, varbūt, kad pie šīs problēmas kādreiz nāksies atgriezties, smiekli vairs tik ļoti nenāks.

Persona, kurai tik ļoti uzticējies prokurors A. Mežsargs, nav nekāds vieglais pasažieris – par R. Meroni reputāciju daiļrunīgi vēsta kaut vai tikai viens A. Allika minētais fakts: Itālijas prokuratūra ir veikusi izmeklēšanu, saistītu ar naudas atmazgāšanu, "kaujas ieroču un kodolieroču tirdzniecību", un šajā lietā minēts arī kāds Šveices pilsonis Rudolfs Meroni. Šajā faktā tā skaudri iezīmējas galvenā atšķirība starp Itālijas un Latvijas prokuratūrām. Kamēr Itālijā prokurori cīnās pret mafiju, pret kodolieroču tirgotājiem un naudas atmazgātājiem, Latvijā prokurori arī cīnās. Jautājums ir tikai – kurā pusē viņi cīnās?