Gada bēres Latvijā

Vijas Artmanes pēdējā loma

15. oktobrī savu pēdējo lomu nospēlēja izcilā latviešu aktrise Vija Artmane. Elizabete Vija Artmane. Tūkstošiem cilvēku piedalījās bēru procesijā, gāja aiz vecā "gazika", kas aktrisi pēdējā gaitā veda no Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles uz Pokrova kapiem.

Starp daudzajiem tūkstošiem cilvēku, kas visi vienlaikus pat nevarēja iekļūt katedrālē, lai atvadītos no aktrises, bija arī Latvijas slavenības, sākot no politiskās elites plauktiem, beidzot ar aktieriem. Tas nepārsteidza. Pārsteidza pavisam kas cits — automašīna "GAZ". Kāpēc? Vai tiešām karalienes cienīgi, jo Artmane taču daudziem paliks prātā tieši kā Elizabete, Anglijas karaliene, vai Džuljeta no sensenās klasikas "Romeo un Džuljeta", bet kinomīļiem kā Džūlija Lamberte no filmas "Teātris"?

Tās bija izcilākās lomas, kas visvairāk izcēla teātra karalienes talantu, bet šīs bēres — kā pliķis, kā izaicinājums pastāvošajai iekārtai, kā atgādinājums par senseno, bet ne tik seno proletariāta vēsturi.

Artmani pēc aiziešanas mūžība eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga nodēvēja par "spēcīgu un augsti stāvošu" komunisti. Iespējams, tieši šī uzskata dēļ aktrise Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā tā arī netika pie godam nopelnītā Triju Zvaigžņu ordeņa. Pie šī augstākā valsts apbalvojuma Artmane tika tikai 2007. gadā jau Valda Zatlera prezidentūras laikā.

Artmani Krievijā laikam jau mīlēja vairāk nekā Latvijā. Ne velti līdzjūtību par viņas aiziešanu mūžībā nosūtīja Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Jo, lai arī kā nebūtu, aktrises karjeras ziedu laiki bija tieši PSRS gados, un tieši ar viņas muti tika propagandēti komunisma labumi. Bet režisors Jānis Streičs ir izteicies: "Artmane nebija komuniste, viņa bija aktrise. Aktierim kādu lomu iedod, tādu spēlē," piebilstot, ka padomju gados radošie cilvēki, lai panāktu talanta realizēšanos, bija spiesti radošās idejas slēpt aiz Ļeņina citātiem.

Nošauts gaļas pārstrādes biznesa pārstāvis

Rīgas rajona Garkalnē janvāra sākumā mājas pagalmā ar vairākiem šāvieniem tika nogalināts Jelgavas un Cēsu gaļas kombinātu vadītājs Aigars Lūsis. Divi šāvieni raidīti galvā, divi — ķermenī, bet vēl divi — kājās.

Sākotnēji likumsargi izvirzīja divas versijas par jaunā uzņēmēja slepkavību — vai nu tā saistīta ar uzņēmējdarbību vai arī ar privātiem motīviem. Lai gan gaļas pārstrādes biznesa pārstāvji apgalvoja, ka šajā biznesā neesot tāda situācija, lai slepkavotu, tomēr daudz kas vedina domāt, ka pirmā versija varētu būt ticamāka.

Uzreiz pēc slepkavības Cēsu gaļas kombinātā "Ruks" uzsvēra — nekas neesot liecinājis, ka gaidāma tāda nelaime, un nav arī bijušas ziņas, ka Lūsim iepriekš draudēts. Savukārt Jelgavas gaļas kombināts no komentāriem atturējās.

Lūsis bija Jelgavas gaļas kombināta padomes priekšsēdētājs, Cēsu gaļas kombināta "Ruks" un SIA "Markat" valdes priekšsēdētājs, kā arī valdes loceklis uzņēmumos SIA "Džuta", SIA "Jaunpūpoli", SIA "Šķaunes bekons" un SIA "Cirmas bekons".

Kā liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" dati, 1981. gadā dzimušais uzņēmējs bija vienīgais "Jaunpūpolu", "Šķaunes bekona", "Cirmas bekona" un SIA "Sidrabene" īpašnieks. SIA "Džuta" viņam piederēja 99,78% uzņēmuma daļu, bet SIA "Markat" un SIA "Rīgas gaļas pārstrādes savienība" — pa 25%. Abos pēdējos uzņēmumos pārējie 75% pieder 1956. gadā dzimušajai Līvijai Lūsei.

GADA PAŠNĀVĪBAS

Klusās un skaļās aiziešanas

"Ja tu neatnāci uz manu dzimšanas dienu, tad varbūt tu atnāksi uz manām bērēm," šādus vārdus savai mīļotajai veltījis kādreiz populārā realitātes šova "Bārs" uzvarētājs Uldis Jēkabsons. Viņš piepildīja savus draudus — izdarīja pašnāvību nošaujoties.

Šis gads ir bijis smags daudziem cilvēkiem. Tiesa gan, galvenais pašnāvību motīvs lielākoties bijusi nevis nelaimīga mīlestība, kā Ulda gadījumā, bet gan naudas lietas, neveiksmes biznesā... Par to šobrīd vēl runā maz, bet finanšu krīze liek sevi manīt daudzu biznesa sfēru darboņiem.

Taču pati skandalozākā gada pašnāvība noteikti bija Valsts prezidenta drošības dienesta darbinieka nonāvēšanās — 1973. gadā dzimušais vīrietis ar dienesta ieroci nošāvās vienā no Saeimas ēkām.