Parex nolemj slēpt pat bankas vadītāja CV

Gviljamam ir vairāk nekā 30 gadu ilga pieredze finanšu nozarē, tajā skaitā Austrumeiropā un Centrālajā Eiropā. Savu karjeru K. Dž. Gviljams sācis 1972. gadā Midland bank. K. Dž. Gviljama darbības lauks bijis apjomīgs - kreditēšanas jautājumi, konsultāciju sniegšana jo sevišķi banku privatizācijas un korporatīvo tirgu jomā.

K. Dž. Gviljamam ir nozīmīga pieredze banku darbības jomās, kas saistītas ar to atveseļošanu, rekapitalizāciju un citiem pārmaiņu vadības procesiem,” – tā ir visa informācija, ko Parex banka ir gatava atklāt par tās vadītāju.

Privatizācijas aģentūra informē, ka Gviljama kandidatūra vadītāja amatam Parex bankā izvēlēta, balstoties uz piesaistīta starptautiska personāla atlases uzņēmuma Pedersen and Partners atlases rezultātiem. Borka vadītā Parex bankas padome Gviljama kandidatūru apstiprinājusi pēc tam, kad tā virzīta uz saskaņošanu nomināciju komitejā, kurā piedalījušās visas restrukturizācijas procesā iesaistītās institūcijas, kā arī otrs lielākais Parex bankas akcionārs – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).

Tiesa, vienlaikus vairāki neoficiāli avoti Pietiek ir uzsvēruši, ka iniciatīva par Gviljama kandidatūru nākusi no Parex līdzīpašnieces ERAB puses. Jau pērn pavasarī, pēc tam, kad Dombrovska valdība izlēma, ka Parex sadalīs tā sauktajā labajā un sliktajā bankā, bijusi neformāla vienošanās, ka labajā Parex (Citadele) par valdes priekšsēdi vajag izraudzīties latvieti ar labu reputāciju, savukārt par vecās Parex jeb tā sauktās sliktās bankas vadītāju jākļūst ārvalstu personai, „rīkļurāvējam,” kam nav svarīga reputācija vietējā tirgū, bet kuram ir pieredze slikto banku kredītu restrukturizācijā.

Esot gan bijis vēl otrs variants, ka par vecās Parex vadītāju varētu kļūt persona, kas pārvalda Krievijas un NVS tirgus un, kurai ir labi sakari Austrumos. Tomēr par labu Gviljama kandidatūrai iestājusies ERAB, un Latvijas puse (Privatizācijas aģentūra ir valstij piederošo akciju turētājs) šo izvēli atbalstījusi.

Uz Pietiek jautājumiem, kad tika pieņemts lēmums par Gviljama virzīšanu šim amatam, vai viņš bija vienīgais kandidāts, kuru atlasīja personāla atlases kompānija, kāds ir viņa atalgojums un vai ar viņu noslēgti papildus līgumi par atlīdzību, Privatizācijas aģentūra (PA) konkrētu informāciju nesniedza, tā vietā nosūtot vispārīgu atbildi, piebilstot: „Par kandidātiem, kuri tika izskatīti atlases procesā, PA nav tiesīga sniegt informāciju, jo tas skar trešās personas. Ņemot vērā to, ka PA nav darba līguma slēdzējpuse, par līguma nosacījumiem lūdzam vērsties Parex bankā.”

Parex banka, kā jau minēts, par neizpaužamu uzskata par Gviljama CV, savukārt oficiāli paustās ziņas par viņa līdzšinējo izcilo karjeru banku jomā ir zināmā pretrunā ar Parex bankas vadītāja oficiālajā deklarācijā atrodamo informāciju: saskaņā ar to pēc vairāk nekā 30 gadu darbības it kā augstos amatos banku jomā, Gviljama oficiāli deklarētā manta ir tikai māja un 133 tūkstoši mārciņu pensiju fondos, no kuriem vēl jāatskaita 70 tūkstošu mārciņu parādi. Parex bankas vadītājam saskaņā ar viņa deklarāciju nepieder nekādas akcijas, kapitāldaļas, citi uzkrājumi utml.

Tomēr Parex banka ne trešdien, ne ceturtdien nevēlējās atbildēt uz jautājumiem, kā ar publiski pausto informāciju par Gviljama sekmīgo karjeru banku biznesā skaidrojams viņa oficiāli deklarētais pieticīgais materiālais stāvoklis un kā pats Parex valdes priekšsēdētājs skaidro to, ka šādā veiksmīgā karjerā viņam nav izdevies ne izveidot uzkrājumus, ne kļūt par kādu uzņēmumu vai akciju īpašnieku.

Tāpat Parex bankas preses pārstāve nevēlējās publiskot bankas valdes priekšsēdētāja detalizētu dzīvesgājuma aprakstu, minot viņa iepriekšējās darba vietas, amatus un profesionālos sasniegumus pēdējos desmit gados, kā arī pārskatu par Gviljama iegūto izglītību.

Šo informāciju Pietiek ieguva vienā no Gviljama iepriekšējām darba vietām: saskaņā ar tagadējā Parex vadītāja oficiālo CV viņš dzimis 1953. gadā, 24 gadu vecumā ieguvis diplomu banku zinībās, jau 12 gadus ir neatkarīga konsultanta statusā un darbojies gan privatizācijas un apvienošanās projektos, gan banku restrukturizācijā, kredītu jomā un aktīvu pārvaldē Ungārijā, Maķedonijā, Horvātijā, Serbijā, Rumānijā, kā arī Bahreinā.

Tiesa, vienīgā reize, kad Gviljams strādājis par bankas izpilddirektoru, bijusi pirms astoņiem gadiem Horvātijā, bet kopš tā laika viņš bijis gan privatizācijas padomnieks, gan viceprezidents Arab Banking Corporation B.S.C., gan Pasaules Bankas grupas vadītājs Serbijā un Melnkalnē. Lielbritānijā viņš, spriežot pēc oficiālā CV, pēdējoreiz strādājis 1994. gadā.

Parex banka pagaidām nesniedz nekādus komentārus arī par to, kādu iemeslu dēļ tā sava vadītāja detalizētu biogrāfiju uzskata par nepubliskojamu.

„Man grūti būs komentēt, jo es viņu nemaz nepazīstu,” – tā par Gviljamu teic investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, gan piebilstot: „No minētās informācijas ir diezgan sarežģīti spriest par viņa materiālo stāvokli. Cilvēkam, kas vairāk kā 30 gadus nostrādājis finanšu sfērā ir jābūt pietiekami turīgam, vai arī viņš deklarācijā nav norādījis visus savus uzkrājumus. Tāpat nav skaidrs, kurā vietā Londonā atrodas māja. Izskatās, ka viņš ir mēreni pārticis cilvēks.”

Tomēr baņķieris saskata arī zināmas dīvainības: „Interesanti ir tas, ka par viņu internetā nav sevišķi daudz informācijas. Cilvēkam, kas vairāk nekā 30 gadus veiksmīgi darbojies finanšu sfērā, ir jāatstāj kaut kādas pēdas. Tās parasti neatstāj spiegi vai zilās apkaklītes - tie, kas strādā pie galda. Cik esmu runājis ar baņķieriem, viens cilvēks, kurš ir ilgi bijis industrijā, - lai viņš dotos uz Austrumeiropu, uz šādu mikrovalsti, lai veiktu piedziņu, kur reizēm darbs var būt bīstams, ir jābūt konkrētai ieinteresētībai. Nav zināms, kas viņam tika piesolīts, ir zināms, ka vietējiem solīja ļoti maz.”

Savukārt kādreizējais baņķieris Mārcis Bendiks ir skeptiskāks: „Nepiekristu, ka par speciālistu var spriest pēc viņa naudas daudzuma. Viņš var būt galīgi pliks, bet labs speciālists. Par speciālistu var spriest pēc viņa profesionālā snieguma, vai viņam ir vai nav karjera. Tomēr jāatceras, ka neviens normāls, perspektīvs cilvēks Latvijā neierodas veidot karjeru. Uz šejieni nāk vai nu caurkrituši karjeristi, lūzeri, vai tīri iedzīvoties.”