Valdība slepeni atbrīvo "Parex" vadību no atbildības

Parasti saskaņā ar Komerclikumu uzņēmējsabiedrību valdes un padomes locekļi no atbildības par savu iepriekšējā gada darbību uzņēmuma vadīšanā tiek atbrīvoti reizē ar kompānijas iepriekšējā darbības gada pārskata apstiprināšanu, kad tās akcionāri atzīst, ka valde un padome ir strādājušas godīgi, kārtīgi un īpašnieku labā.

Savukārt pēc tam, kad Privatizācijas aģentūra kā valsts 70,3% kapitāldaļu turētāja Parex bankā būs izpildījusi Ministru kabineta otrdienas lēmumu, bankas padomes locekļiem Maiklam Borkam (attēlā), Mērijai Kolinsai, Sarmītei Jumītei un Vladimiram Loginovam, kā arī valdes locekļiem Kristoferam Gviljamam, Jurijam Adamovičam un Solvitai Deglavai tiks noņemta visa vai būtiska daļa atbildības par veiktajām darbībām šajos posteņos.

Tas nozīmē, ka, ja tiešām apstiprināsies aizvien pārliecinošākās ziņas par Parex bankas aktīvu izpārdošanu par būtiski samazinātām cenām, ne bankas padome, ne valde par to nebūs atbildīgas likuma un valsts priekšā. Kā jau ziņots, bankai līdz maija sākumam sindicētā kredīta atdošanai jāsavāc kopumā 163 miljoni latu, no kuriem pašlaik saskaņā ar bankas pašas informāciju, pārdodot aktīvus, iegūti 60 miljoni.

Aktīvi, kā to ir apliecinājusi bankas vadība ar Gviljamu priekšgalā, tiek pārdoti nevis atklātās izsolēs, bet gan, speciāli atlasot iespējamos pircējus un tiem bankas īpašumus piedāvājot par pašas kredītiestādes darbinieku noteiktām cenām. Banka neatklāj ne tikai piedāvātos īpašumus un to cenas, bet arī to, vai vispār pastāv kādas skaidras procedūras pārdošanas cenu noteikšanai un kas tieši tās nosaka.

Ministru vairākums par Parex bankas valdes un padomes atbrīvošanu izlēmuši, neņemot vērā ne šo informāciju, ne arī pašā valdības sēdē izteiktos apsvērumus pret šādu lēmumu.

Valdības sēdē izskanējušas bažas par iespējamo bankas mazākumakcionāru reakciju uz padomes un valdes atbrīvošanu no atbildības. Šādā situācijā prognozējams, ka mazie akcionāri pēc zināma laika, kad būs skaidrs, par cik zemām cenām bankas padome un valde sankcionējušas tās īpašumu izpārdošanu, vērsīsies tiesā jau ar prasībām pret valsti.

Rezultātā valsts zaudējumus var ciest dubulti – pirmoreiz, bankai izpārdodot aktīvus zem tirgus cenas, otrreiz, tai nākoties mazākumakcionāriem kompensēt to ciestos zaudējumus. Taču ministri noraidījuši arī šos iebildumus.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ar savas preses pārstāves starpniecību ceturtdien ne noliedza, ne apstiprināja, ka valdības sēdē ticis pieņemts šāds lēmums.

Vairāki Pietiek uzrunātie Dombrovska valdības ministri atteicās komentēt otrdien valdības lemto, atsaucoties uz to, ka slēgtajās sēdēs apspriestais robežotas pieejamības informācija. Neoficiāli vairāki ministri norādīja, ka otrdienas lēmums nav nekas jauns, bet tikai jau esošās prakse turpināšana – proti, tā kā nesen amatos apstiprināti vairāki jauni Parex bankas padomes un valdes locekļi, bijis vajadzīgs formāls valdības lēmums, lai arī viņus tāpat kā līdzšinējās bankas amatpersonas atbrīvotu no atbildības par būtisku daļu pieņemto lēmumu.

„Atbrīvojums attiecas uz tiem gadījumiem, kuros valdība kā īpašnieks ar lēmumu norāda bankas menedžmentam kā rīkoties. Tie ir īpaši atrunāti gadījumi,” Pietiek skaidroja viens no ministriem, kas otrdien atbalstījis šo valdības lēmumu.

Menedžmenta lēmumus par Parex bankas nākotni nevarot vērtēt pēc Komerclikuma kritērijiem, jo bankas padomes un valdes locekļi nevarot vadīties tikai pēc finanšu konsultantu ieteikumiem un prognozēm, – izšķiroši esot valdības lēmumi, ar kuriem tā uzdod tā vai citādi rīkoties. „Viņi nevar nest atbildību, ja izpilda to, ko valdība ir izlēmusi – tā tomēr ir valdības atbildība,” Pietiek atzina kāds ministrs.

Vēl kāds cits ministrs neoficiāli pauda viedokli, ka viņam vispār nešķiet pareiza valdības iedibinātā lēmumu pieņemšanas prakse attiecībā uz Parex banku, kad visi lēmumi tiek virzīti caur Ministru kabinetu. „Ekonomikas ministrijai un Privatizācijas aģentūrai ir bailes uzņemties atbildību, tāpēc viņi šos jautājumus virza uz valdību, lai valdība pieņem lēmumu un viņiem nav jāatbild par kolektīvu lēmumu,” ar nosacījumu, ka netiks oficiāli citēts, izteicās kāds ministrs.

Tikmēr avoti Latvijas Bankā Pietiek norādīja, ka šāds Ministru kabineta lēmums varētu būt uzskatāms ne tikai par nesaimniecisku, bet, iespējams, pat gandrīz noziedzīgu pret valsts interesēm, dodot Parex vadībai brīvas rokas rīkoties ar bankas, tātad – lielākoties valsts īpašumu pēc saviem ieskatiem.