Krasovickis: "Parex" dibinātāji būtu gatavi atkal pārņemt banku

Patlaban ap bankas pārņemšanu esot pārāk daudz politiskā populisma un, ja jau banka ir tik neizdevīga valstij, "Parex bankas" dibinātāji būtu gatvi atkal pārņemt bankas vadību un īsā laikā padarīt tās darbību rentablu, apgalvoja Krasovickis.

Viņam tagad esot ļoti sāpīgi skatīties uz šiem politiskajiem paziņojumiem, un, pārņemot banku, tuvāko divu gadu laikā būtu iespējams valstij arī atdot visus ieguldītos līdzekļus ar procentiem, apgalvojis Krasovickis.

Krasovickis uzsver, ka bankas dibinātāji uzreiz pēc sarunu sākšanas ar valdību vērsušies ar lūgumu Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijā ar lūgumu uzlikt bankai ierobežojumus, tomēr šādi ierobežojumi bankai uzlikti tikai pēc pusotra mēneša.

Arī viss sarunu process ar valdību no tās puses esot noticis slepenībā. Akcionāri nemaz neesot plānojuši nodot valstij savas akcijas, un tas izdarīts tikai spiediena rezultātā. Bankas īpašnieki no valdības gribējuši tikai saņemt garantijas, ka valsts garantēs bankas sindicēto kredītu pārkreditēšanu, apgalvoja Krasovickis.

Jau ziņots, ka Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka no "Parex bankas" pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri, nevis Latvijas valsts, tā, atsaucoties uz VK ziņojumu, vakar ziņoja "TV3" raidījums "Nekā personīga".

VK ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika "Parex bankas" pārņemšana.

Uz valsts budžeta rēķina Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim bija iespēja sakārtot savas saistības pret noguldītājiem, atrisināt problēmas ar sindicēto kredītu atdošanu. Pēc noguldījuma līguma parakstīšanas Karginam un Krasovickim faktiski nav nekādu saistību pret valsti, ja atklātos, ka viņi kaut ko samelojuši par banku, vēsta raidījums.

Kargins, Krasovickis un viņa radinieki saglabājuši kopā deviņus depozītnoguldījumus bankā, kas viņiem nes peļņu 380 000 latu mēnesī. Viņiem nenācās šķirties no sev pastarpināti piederošajām villām un mašīnām. VK arī konstatēja, ka 60% noguldītāju "Parex bankā" nav Latvijas pilsoņi. Naudas aizplūšanas ceļi liecina, ka valsts ieguldītais novembra beigās aizgāja ārpus Latvijas. Apgrūtināti palikuši Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu konti.

"Nekā personīga" norāda, ka lēmums par valsts ieguldījumu "Parex bankā" tika pieņemts 2008.gada 8.novembrī, bet tikai 1.decembrī valdība ierobežo darījumus "Parex bankā" - līdz tam brīdim no bankas, pēc VK aprēķiniem, aizplūdis nedaudz vairāk par miljardu latu.

Atklājies arī, ka "Parex bankas" kredītportfelis, ko pret noguldījumiem ieguva valsts, nebūt nav tik izcils, kā to apgalvoja amatpersonas. Tajā ietilpst gan sliktie kredīti, kuru atgūšana ir problemātiska, gan kredīti, ko galvojusi pati valsts.

VK konstatējusi arī iespējamās nelikumības. Kā vēsta raidījums, uzdodot veikt noguldījumus "Parex bankā", Valsts kasei nācās veikt funkcijas, ko likums tai neparedz. Valsts kasei nauda jāaprūpē, gūstot no tā valstij vislielāko labumu. Noguldot to riskantā bankā, Valsts kase izpildīja finanšu ministra rīkojumus, taču īsti likumīgi tas neesot bijis.

Turklāt, 2008.gada beigās veicot aizņēmumu no Starptautiskā Valūtas fonda, ticis pārkāpts likums par 2008.gada valsts budžetu. Tas paredz, ka valsts ārējais parāds nedrīkst pārsniegt 1,68 miljardus latu, taču tika pārsniegts par 960 miljoniem latu.

VK secinājusi, ka, glābjot "Parex banku", no Latvijas ekonomikas uz nezināmu laiku ir izņemti aptuveni 674 miljoni latu, ko valsts var arī neatgūt. Pagājušā gada nogalē šī summa "Parex bankā" tika noguldīta uz dažām nedēļām. Naudu neatmaksāja, un naudas atmaksas datumu pārcēla uz jūliju un augustu. Kā min Valsts kontrole, ieguldītā summa ir 37% no plānotajiem nodokļu ieņēmumiem 2009.gada valsts budžetā. No tā visa līdz vasaras vidum valsts atpakaļ saņēmusi vien 50 miljonus latu un 9 miljonus eiro (6,3 miljonus latu).