Repše: "Koncertzāles nav prioritāras"

"FM neatbalsta reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveidi kā prioritāru, taču valdība pieņēma kompromisa variantu, ko aizstāvēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP). Kopumā šajā ekonomiskajā situācijā valstij un pašvaldībām vispirms būtu detalizēti jāizvērtē visu realizējamo projektu lietderība, pirms sākt to īstenošanu," uzskata finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Valdība jūlija beigās par 800 tūkstošiem latu samazināja valsts līdzfinansējumu triju reģionālo koncertzāļu būvniecībai. Tas nozīmē, ka iespējamo koncertzāļu vietās – Cēsīs, Liepājā un Rēzeknē – līdz ar 14,8 miljonu latu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem valsts būs spiesta papildus maksāt vēl 1,8 miljonus latu. E. Zalāns uzskata, ka šie līdzekļi kalpošot infrastruktūras attīstībai, taču nenorāda, kas reģionālajās koncertzālēs uzstāsies un vai būs pietiekami daudz apmeklētāju, lai milzu ēkas atmaksātos.

"Koncertzāļu konkursu atbalstu vairāku iemeslu dēļ. Pirmām kārtām infrastruktūras (arī kultūras) projektu īstenošana ir veids, kā veicināt ekonomisko aktivitāti reģionos. Jebkuras infrastruktūras attīstība rada jaunas darba vietas, tādējādi vairojot ienākumus pašvaldību budžetos. Turklāt kultūras infrastruktūras attīstība ir ar augstu pievienoto vērtību un ļaus attīstīties reģionam kopumā – ne velti katrā reģionā tiek atbalstīta vienas koncertzāles būvniecība.

Tāpat jāņem vērā, ka pašvaldības koncertzāļu projektu īstenošanai daļēji piesaistījušas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārziņā esošās ES fondu pilsētvides programmas finansējumu. Šajā programmā nosacījums projektu pieteikumiem bija pašvaldības attīstības programma (kura ir apspriesta ar vietējiem iedzīvotājiem) un kurā ir definētas konkrētās pašvaldības attīstības prioritātes. Līdz ar to attiecīgajām pilsētām koncertzāle ir atzīta par nozīmīgu attīstībai," pārliecināts E. Zalāns.

Apzinoties, ka reģionālo koncertzāļu projektu īstenošana būtu papildu slogs valsts budžetam, no konkursa izstājās Ventspils. Pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lembergs sarunā ar Neatkarīgo atzīst, ka "valstij ir daudz citu iespēju, kur ieguldīt šos līdzekļus. Piemēram, autoceļu sakārtošanā. Izstrādājot projektu, veicām aprēķinus un secinājām: ja nedēļā notiek vidēji trīs koncerti un tie ir pilnībā izpārdoti, koncertzāle tik un tā gada laikā radītu 400 līdz 500 tūkstošu latu lielus zaudējumus." Ventspils domes priekšsēdētājs uzskata, ka koncertzālēm domātos līdzekļus racionālāk būtu ieguldīt, piemēram, rūpnīcu būvniecībā.

"Par trim koncertzālēm domāto naudu, ar nosacījumu, ja paši pusi liek klāt, varētu uzcelt vismaz sešas rūpnīcas, kurās būtu nodarbināti apmēram 1000 darbinieku," piebilst A. Lembergs.

Jau rakstīts, ka šomēnes Kultūras ministrija publiskos to pašvaldību projektus, kas saņems ES un valsts budžeta finansējumu koncertzāļu būvniecībai.