Repše lūdz Ģenerālprokuratūru izvērtēt "Parex bankas" pārņemšanas procesu

Jarockis min, ka šādu lēmumu ministrs pieņēmis, atsaucoties uz to, ka publiskajā telpā arvien turpina rasties neskaidrības par nepilnībām "Parex bankas" pārņemšanas procesā, kas izraisījis lielu sabiedrības neuzticību un šaubas.

"Ņemot vērā to, ka "Parex banka" tagad ir valsts īpašumā, nepieciešams gūt skaidrību par šiem un arī citiem publiski izskanējušiem jautājumiem, lai sabiedrība gūtu pārliecību, ka bankas pārņemšanas process notika godīgi un netika pieļautas apzinātas ļaunprātības vai nolaidīga rīcība," uzskata Repše.

Ministrs lūdz Ģenerālprokuratūru izvērtēt gadījumus, kuros bankas vadošiem darbiniekiem noteikts nesamērīgi liels atalgojums un paredzētas milzīgas atlaišanas kompensācijas, kas radījis aizdomas par apzinātu mēģinājumu nodrošināt nesamērīgi lielus atlaišanas un bezdarbnieka pabalstus.

Tāpat ministrs lūdz izvērtēt, kāpēc pārņemšanas procesā netika novērsts, ka bijušie "Parex bankas" īpašnieki un vadītāji Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis vai viņu ģimenes locekļi turpināja saņemt lielus ikmēneša procentu maksājumus no ieguldījumiem bankā.

Joprojām neskaidrs ir arī jautājums, ka, neskatoties uz to, ka jau 2008.gada 8.novembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par "Parex bankas" kontrolpaketes (51%) pārņemšanu un jau 11.novembrī Valsts kase veica pirmo termiņnoguldījumu bankā - 200 miljonu latu apmērā, ierobežojumi saistību izpildei "Parex bankai" tika noteikti tikai 1.decembrī.

Tas esot radījis situāciju, ka arī pēc faktiskās bankas pārņemšanas turpinājās naudas līdzekļu aizplūšana. Šajā sakarā ministrs lūdz izvērtēt, vai atbildīgās amatpersonas veica visu nepieciešamo, lai nodrošinātu pilnīgu līdzekļu kontroli, kā arī to, kam un kādiem mērķiem laika periodā starp akciju kontrolpaketes (51%) iegūšanu un ierobežojumu noteikšanu naudas operācijām tika izmaksāti "Parex bankas" līdzekļi, tajā skaitā valsts ieguldītie, un vai šajos darījumos nav pieļautas krāpnieciskas darbības.