Repše vēlējies sev pakļaut VID operatīvās darbības subjektus

Šo faktu Neatkarīgajai apstiprināja vairākas kompetentas amatpersonas, tostarp arī tieslietu ministrs Mareks Segliņš. "Tāds projekts netika iesniegts izskatīšanai valdībā, taču tas, ka šāds projekts bija, ir vispārzināms fakts. Proti, viņš vēlējās muitas kriminālpārvaldi apvienot ar finanšu policiju un to visu pārņemt savā kā ministra tiešā pakļautībā," atzina M. Segliņš.

Vēlme pakļaut sev VID struktūrvienības, kurām ir operatīvās darbības tiesības (sarunu noklausīšanās, izsekošanas tiesības u.tml.), atsauc atmiņā līdzīgas E. Repšes darbības, kuras viņš veica, ieņemot citus augstus amatus valsts pārvaldē. Piemēram, viens no pirmajiem darbiem, ko E. Repše uzsāka, 2002. gada beigās kļūstot par premjeru, bija – kā minēts tālaika presē – "radikāla specdienestu reorganizācija".

Saprot spiegu vērtību

Vienā no pirmajām valdības sēdēm E. Repše paziņoja, ka "SAB pagaidām ir neatkarīga institūcija, bet drīz mēs to koriģēsim". Drīz vien arī plašāka sabiedrība uzzināja, ko premjers domājis ar vārdu koriģēsim. Proti, E. Repše un viņa vadītā partija uzstāja, lai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) tiktu pakļauts tieši Ministru prezidentam. Tā laika masu medijos ir atrodamas daudzas publikācijas, kurās šo E. Repšes ideju kritizē ne tikai tālaika politiskā opozīcija vien.

Sastapusi pretestību, ideja tika mīkstināta, un parādījās variants, kas paredzēja SAB pakļaušanu Ministru kabinetam. Bet 2003. gada pavasarī E. Repšes vadītajā darba grupā tapa variants, ka tieši premjers varētu būt tā persona, kura specdienestiem dotu atļauju sarunu noklausīšanās, izsekošanas, pasta kontroles un citu operatīvo darbību veikšanai (pašlaik sankciju dod pieci īpaši pilnvaroti Augstākās tiesas tiesneši). E. Repše pamatoja, ka šādu sankciju izsniegšana jāuztic "politiski atbildīgām personām", vislabāk – viņam pašam. Bet, kad žurnālisti

E. Repšem prasīja, ko viņš darīs, ja tiks lūgta atļauja izspiegot kādu viņa paša partijas biedru, E. Repše atbildējis: "Te, protams, ir jautājums, kas notiek, ja valdības vadītājs pats ir negodīgs, bet tā mēs nedrīkstam domāt, tas ir posts un nelaime. Ja būs aizdomas, ka kāds no pretizlūkošanas viedokļa veic nepiedodamas darbības, tiks autorizēta situācijas noskaidrošana līdz galam."

Specdienestu reformas galējā variantā tika paredzēts premjera pārraudzībā izveidot Informācijas analīzes dienestu (IAD), kas apkopotu visu specdienestu informāciju un sniegtu ziņojumu valdībai. Tomēr drīz vien par IAD izveidi pazuda interese, jo, pārvarot opozīcijas un koalīcijas partneru pretestību, par jauno SAB direktoru tika ievēlēts E. Repšes padomnieks Jānis Kažociņš. Cita starpā, konkrētu lēmumu par IAD likvidēšanu pieņēma E. Repšes partijas biedra Valda Dombrovska valdība.

Lai gan Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir Aizsardzības ministrijas padotībā esoša iestāde, būdams aizsardzības ministra amatā, E. Repše nekavējās ieviest jauninājumus arī šajā struktūrā. Piemēram, MIDD tika pastiprināta ar lielāko telefona sarunu noklausīšanās ekspertu Maiguru Strīķi (cita starpā – Jutas Strīķes dzīvesbiedrs), kurš uz MIDD pārgāja darbā no SAB.

Kadri izšķir visu

Mēģinot no kompetentām amatpersonām iegūt viedokli, kādēļ E. Repše, nonācis pie varas, vienmēr pastiprināti interesējas par struktūrām, kurām ir izspiegošanas funkcijas un tiesības, Neatkarīgā pārliecinājās, ka tikai retais ir gatavs šo jautājumu komentēt, nebaidoties atklāt savu vārdu.

Dominēja viedoklis, ka atšķirībā no daudziem citiem politiķiem E. Repše ļoti labi saprot tās iespējas, ko varas realizācijā dod operatīvā veidā iegūta informācija. Slavējot E. Repšes izpratni par specdienestu iespējām, tika uzsvērts arī tas, ka politiķim pareizāk gan būtu varu realizēt ar pārliecinošu vārdu, pārliecinot sabiedrību par konkrētu ideju, organizējot konkrēta mērķa sasniegšanu, nevis operējot ar slepenu, kompromitējošu informāciju.

Kompetentas amatpersonas arī pauda viedokli, ka VID operatīvās darbības subjektu apvienošana, visticamāk, ir saistīta ar vēlmi iecelt jaunizveidotās pārvaldes priekšnieka amatā savu cilvēku, tas ir, atkārtot scenāriju, kas tika aprobēts jau 2003. gadā – vispirms tiek runāts par reformu, pēc tam vadībā tiek iecelts savējais. Par to liecinot tas, ka reforma netiek apspriesta ar VID priekšnieku. Tāpat abu VID pārvalžu apvienošanu nevarot attaisnot ar ideju par specdienestu skaita samazināšanu, jo finanšu policija un muitas kriminālpārvalde nav divi dažādi specdienesti, bet gan šīs struktūrvienības realizē divas dažādas VID funkcijas. Kā organizēt darbu, lai nodrošinātu šo funkciju veikšanu, ir VID priekšnieka kompetence, ko no malas nevar koriģēt. Tikpat labi kāds no malas varētu likt SAB priekšniekam apvienot struktūrvienības, kas nodrošina izlūkošanas funkciju izpildi un valsts noslēpuma aizsardzības funkciju.

Rūpēs par KNAB

Arī tieslietu ministrs M. Segliņš uzskata, ka VID struktūrvienību apvienošanas mērķis varētu būt savu cilvēku iefiltrēšana VID struktūrā. "Iespējams, tiek veidoti jauni amati, uz kuru vakancēm gan būtu nepieciešams rīkot konkursu. Laikam jau finanšu ministram radusies vajadzība izvietot amatos sev uzticamus cilvēkus," sprieda M. Segliņš. Tāpat viņš atgādināja par nesen publiskoto gadījumu, kad E. Repše parakstīja rīkojumu, kurā VID ģenerāldirektoram uzlika par pienākumu sniegt viņam informāciju par kriminālprocesiem pret KNAB darbiniekiem. "Es tā nerīkojos pat tad, kad biju iekšlietu ministrs. Nekad neizdevu rīkojumus, lai man sniedz informāciju par tiesībsargu vērstajām darbībām pret konkrētiem cilvēkiem. Tas, manuprāt, ir nekorekti. Tas liecina, ka tiesībsargu darbā notiek rupja politiska iejaukšanās. Ļoti interesanti, kādēļ ir šāda interese par kriminālprocesiem," teica M. Segliņš.