SC: Šlesers būs mērs ar mūsu atbalstu

SC kā mērķi pašvaldības vēlēšanām galvaspilsētā izvirza būt lielākajai frakcijai Rīgas domē, bet apzinās, ka diez vai iegūs tādu pārsvaru, lai paši veidotu koalīciju ar savu mēra kandidātu Nilu Ušakovu.

A. Šlesers Neatkarīgajai atzīst, ka apzinoties SC labās izredzes uzvarēt Rīgas domes vēlēšanās, tomēr uzsver, ka pēc vēlēšanām grasās būt "tas cilvēks, kas visus vienos" – gan kreisos, gan labējos, bez uzsvara uz kreisajiem. Labs rezultāts LPP/LC Rīgas domes vēlēšanās, viņaprāt, būtu iegūt vismaz 20% deputātu vietu.

Gan SC, gan LPP/LC saskan pozīcijas ambīcijās attīstīt Rīgu kā valsts dzinējspēku un radīt galvaspilsētā jaunas darba vietas. "Ja nīkuļo Rīga, nīkuļo visa Latvija, ja attīstās Rīga, tā var pacelt visu Latviju," saka J. Urbanovičs.

Un, lai gan SC politiķis teic, ka viņam simpatizējot A. Šlesera nostāja etnopolitikas jautājumos, kā viens, tā otrs viņi apgalvo, ka jebkādi valodas un citi latviešu elektorātam jūtīgi jautājumi Rīgā netiks kustināti. "Par visām etnopolitikām mūsu vēlētājam svarīgāks ir regulāri klāts galds un apģērbti un izskoloti bērni – tāda ir tā prioritāšu skala. Ja viņus interesētu tikai pāridarījums un vēlme atjaunot bijušo, tad viņi būtu pie [PCTVL līdzpriekšsēdētājas Tatjanas] Ždanokas," Neatkarīgajai saka J. Urbanovičs un, jautāts par latviešu bailēm no ielu uzrakstiem krievu valodā, norāda: "Mēs to nedarām šeit [Saeimā], un mēs to nedarīsim Rīgas domē." Arī A. Šlesers uzskata, ka "ir laiks beidzot pateikt, ka Rīga ir dažādu uzskatu pilsēta" un nekādu koalīcijas līgumu, kas partijas dalītu pēc ideoloģijas, viņš nepiedāvāšot parakstīt, tā vietā liekot "biznesa plānu" jaunu darba vietu radīšanai, investīciju piesaistei un ražotņu atvilināšanai no Rietumeiropas uz Rīgu.

A. Šlesers prognozē, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās vairākums krievvalodīgo nobalsos par Alfrēdu Rubiku un Tatjanu Ždanoku, bet pašvaldību vēlēšanās nobalsos par viņu, "tieši par Šleseru kā mēru, nevis par LPP/LC kā par partiju". "Tas būs liels pārsteigums, cik daudzi krievi nobalsos par mani, jo viņi dzīvo citā informatīvajā telpā un saskata manī to līdera tipu, kādus viņi redz Krievijā un kādu viņiem trūkst Latvijā."

Tas, ka J. Urbanovičs SC pozicionē kā mērenu spēku iepretim PCTVL, liecina, ka kā primāros sarunu partnerus pēc 6. jūnija vēlēšanām viņš saredz tieši labējās partijas. SC ir ambīcijas politikā un ierēdniecībā ievest jaunus, valstij lojālus krievus, kuri zina latviešu valodu, lai paplašinātu konkurenci un uzlabotu neefektīvo valsts pārvaldi. "Mēs esam tas eskalators Latviju mīlošajiem nelatviešiem, jauniem cilvēkiem, kuri zina gan latviešu, gan krievu valodu un vismaz vēl vienu trešo, kuri vēlas darboties ne tikai biznesā, bet arī ieņemt politiskus un ierēdņu amatus," saka J. Urbanovičs.

Kreisās apvienības SC partijas jau maijā plāno apvienoties vienā partijā, kuras nosaukums varētu būt Saskaņa, un A. Rubika sociālistu tajā, visticamāk, nebūs. Tas varētu atvieglot labējo partiju izšķiršanos par sadarbību ar SC. Kad, veidojot jauno valdību, vēl tika diskutēts par SC iekļaušanu koalīcijā, izskanēja dažu labējo partiju pretenzijas, ka apvienības sastāvā ir arī

A. Rubika vadītā Latvijas Sociālistiskā partija. Toreiz kā iespējams risinājums tika minēts, ka koalīcijas līgumu varētu parakstīt visas SC ietilpstošās partijas, izņemot rubikiešus, lai gan SC oficiālā nostāja bija, ka apvienība paliks vienota.

Tagad J. Urbanovičs norāda, ka pārmaiņas apvienībā notiks dabiskā ceļā jau pirms pašvaldību vēlēšanām, jo apvienībā esošās partijas, izņemot rubikiešus, vēl maijā plāno apvienoties vienā partijā. A. Rubiks, kura sociālisti, nevēloties pilnībā saplūst ar pārējām apvienības partijām, ir SC saraksta līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar labām izredzēm tikt ievēlētam un, visticamāk, darbotos EP Sociāldemokrātu grupā. Pārējās trīs SC partijas – J. Urbanoviča vadītā Tautas saskaņas partija, Sergeja Dolgopolova Jaunais centrs un Alekseja Vidavska Daugavpils pilsētas partija – valžu līmenī jau esot lēmušas par apvienošanos.

SC jau daudzus mēnešus ir partiju reitingu tabulas līderis, un šā gada pirmajos mēnešos apvienības popularitātei ir tendence pieaugt, martā sasniedzot 11,5%. LPP/LC popularitāte kā gandrīz visām vecajām varas partijām, izņemot ZZS, ir ļoti zema – ja Saeimas vēlēšanas būtu notikušas martā, par A. Šlesera vadīto partiju būtu gatavi nobalsot tikai 1,6% vēlētāju, rāda Latvijas faktu aptauja.