Šķēle: lata devalvācija būtu mazāk sāpīga nekā ieņēmumu samazināšana

Šķēle norādīja, ka Latvijas uzņēmumi, kuri vēlas eksportēt preces, saduroties ar barjeru - augsto Latvijas valūtas kursu, turklāt daudzas valstis devalvējot savas valūtas. Savukārt, ja nebūs eksporta, tad nebūs nodokļu valsts budžetā un nevarēs segt lielos aizņēmumus ārzemēs.

"Devalvācija ir "karstais kartupelis", par kuru politiķi nav īsti gribējuši debatēt. Tomēr politiķu izvēle ir turēt fiksētu valūtas kursu un devalvēt iedzīvotāju ieņēmumus, samazinot algas un budžeta izdevumus. Tas gan ir sociāli daudz smagāks un nepatīkamāks ceļš nekā lata devalvācija," sacīja ekspremjers.

Runājot par to, ka lata devalvācijas rezultātā pieaugtu iedzīvotāju kredītmaksājumi, Šķēle norādīja, ka "visi baida ar to sabiedrību, bet nepadomā, ka, devalvējot ienākumus, kredītus maksāt būs tikpat grūti".

Kurš ceļš esot mazāk sāpīgs - par to jālemj politiķiem, sacīja Šķēle, piebilstot, ka sabiedrībā līdz šim nav bijušas padziļinātas diskusijas par to, kurš no variantiem ir labāks. Raksturojot pašreizējo stāvokli valstī, Šķēle atzina, ka ekonomika esot apstājusies un atrodoties ļoti smaga kritiena priekšā - krītas nodokļu ieņēmumi, samazinās darbavietu skaits un algas.

Uz jautājumu, kas pie tā vainojams, ekspremjers atzina, ka savulaik politiķiem un ekspremjeram Aigaram Kalvītim (TP) vajadzēja būt piesardzīgākam. Pats Šķēle gan esot brīdinājis par pārāk straujo tempu, tomēr, "kad lietas iet labi, tos, kas saka "Būsim piesardzīgi", ne tik ļoti ņem vērā".

"Kalvīša laikā viss likās kārtībā, taču pietrūka tālredzības, lai veidotu uzkrājumus. Sabiedrībā notika asas diskusijas par augsto inflāciju, un valdība visu ņēma uz sevi, kaut gan par cenu stabilitāti atbild Latvijas Banka, kuru iedzīvotāji neievēl, tāpēc viss krīt uz valdību," skaidroja Šķēle.

Ekspremjers arī norādīja, ka Latvijas krīzē vainojamas globālās kataklizmas, kas skārušas mūsu valsti, kā piemēru minot Īslandi, kas "bija vislabklājīgākā valsts, bet cieta daudz trakāk nekā Latvija".

Šķēle arī prognozēja, ka Lietuva un Igaunija pagaidām atrodas nedaudz labākā situācijā, bet Baltijas tirgus esot vienots, tādēļ arī mūsu kaimiņvalstīm būšot problēmas.

Runājot par iespējamajiem risinājumiem Latvijas ekonomikas atveseļošanai, Šķēle uzsvēra, ka viss esot atkarīgs no tā, cik ātri uzņēmumiem ļaus uzņemties, riskēt un maksāt nodokļus.

Šķēle kā vienu no risināmajām problēmām norādīja, ka privātajā sektorā katastrofiski trūkstot kredītresursu un esot faktiski neiespējami saņemt ilgtermiņa kredītus labu ideju realizēšanai. Tāpat, pēc Šķēles domām, nepieciešams likvidēt birokrātiskās barjeras uzņēmējiem, kas esot papildus slogs, kā arī nepieciešams stimulēt eksportu, kuru kavē augstais valūtas kurss.