Kanāls LNT aizsāk bērnu drošības iniciatīvu #SvešuBērnuNav

Latvijā ir kritiski augsts bērnu traumatisma un mirstības līmenis no ārējiem cēloņiem. Vidēji katru gadu dažādas traumas gūst aptuveni 21 000 bērnu[1]. Ārējie cēloņi ir galvenais nāves iemesls bērniem pēc viena gada vecuma un 40% bērnu līdz 14 gadu vecumam.[2]

1. jūnijā, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, kanāls LNT aizsāk iniciatīvu #SvešuBērnuNav, kuras ietvaros aktualizēs dažādus bērnu drošības jautājumus, kā arī mudinās sabiedrību aktīvi iesaistīties situācijās, kad tiek apdraudēta bērna drošība vai dzīvība.

Iniciatīvas ietvaros LNT kopā ar saviem partneriem – Labklājības ministriju (LM), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu (BKUS) un Valsts policiju (VP) – palīdzēs bērnu vecākiem uzzināt, kā rīkoties dažādās bērnu apdraudošās situācijās un iedrošinās līdzcilvēkus aktīvi rīkoties, lai kopīgiem spēkiem veidotu droši vidi mūsu bērniem.

“All Media Baltics” vadītāja Latvijā, AS “Latvijas Neatkarīgā Televīzija” valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena uzsver: “Ikdienā veidojot kārtējo šokējošo materiālu par negadījumu, kurā cietis kāds bērns, mēs redzam, ka sabiedrības distancēšanās un arī sava veida bailes aktīvi iesaistīties dažādās bērnu apdraudējuma situācijās ir milzīga problēma. Tāpēc arī LNT kolektīvs ar iniciatīvas #SvešuBērnuNav palīdzību vēlas modināt un iedrošināt mūsu līdzcilvēkus nebaidīties un aktīvi rīkoties situācijās, kurās tiek apdraudēts bērns. Iniciatīvas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem atpazīt situācijas un zināt savas tiesības, kā pareizi rīkoties, lai novērstu kādu negadījumu, kurā iesaistīts bērns. Mēs vēlamies ne tikai sist trauksmes zvanus, bet arī būt par palīgu mūsu līdzcilvēkiem. Mēs visi esam līdzatbildīgi par to, kādā sabiedrībā vēlamies dzīvot. Vai tā būs vienaldzīga un tāpēc nedroša vai arī atbildīga un droša mums un mūsu bērniem.“

Izplatītākās traumas, kuru dēļ dažāda vecuma bērni nonāk BKUS ir kritieni un sasitumi, ceļu satiksmes negadījumi, suņu kodumi, apdegumi, traumas, kas radušās izmantojot batutus, apēsti svešķermeņi un medikamenti, seksuālā, fiziskā un emocionālā vardarbība, kā arī psihotropo vielu lietošana. Vidēji gada laikā slimnīcā nonāk aptuveni 100 svešķermeņus norijuši bērni, apdegumus gūst aptuveni 168, bet pa logu izkrīt turpat 10 bērni.[3]

Savukārt 2017. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši septiņi bērni, ievainoti turpat 800, turklāt lielākā daļa – 555 – no tiem ir bijuši bērni vecumā līdz 14 gadiem.[4]

Arī statistika par bērnu pārvadāšanu, neizmantojot bērnu sēdeklīšus un drošības jostas, ataino baisu ainu. Pērn izrakstīti turpat 500 protokoli par noteikumu pārkāpumiem bērnu pārvadāšanas jautājumā. Runājot par bērnu pazušanas gadījumiem, 2017. gada laikā meklēšanā izziņoti 520 bērni, kas ir divas reizes vairāk nekā 2016. gadā.[5]

Šogad iniciatīvas aktivitātes norisināsies trīs posmos – no 4. – 10. jūnijam aktualizēsim ceļu satiksmes negadījumu tematu, no 11. – 17. jūnijam pievērsīsimies bērnu traumām, kas gūtas mājās – izdzerot, norijot, apdedzinoties, izkrītot pa logu, spēlējoties rotaļu laukumos un izmantojot batutus. Iniciatīvas noslēguma posmā, no 18. – 22. jūnijam, apskatīsim bērnu pazušanas tematu. Rīta raidījumā “900 sekundes” iepazīstināsim ar pozitīviem, veiksmīgiem piemēriem, raidījumā “Degpunktā” veiksim eksperimentus ar manekeniem, dosimies reidos, kā arī atgādināsim nozīmīgas lietas, kas jāzina ikvienam no mums. SvesuBernuNav.lv būs pieejama informācija par iemesliem, kas noved pie dažādiem negadījumiem, padomi, kā rīkoties un kad nepieciešams iesaistīties, intervijas ar nozares speciālistiem, kā arī raksti par atbilstošajiem tematiem.

Karina Ploka, Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre: “Parasti vārda “drošība” izpratne grūtības nerada, jo ikviens visā dzīves garumā saskaras ar personīgās un savas ģimenes drošības apsvērumiem. Tas ir cilvēces eksistences pamats, kas iekodēts mūsu DNS. Par drošību var runāt dažādos aspektos, taču droši vien vissvarīgākā te ir bērnu drošība. Visplašākajā nozīmē – sākot ar drošību uz ielas un beidzot ar emocionālo drošību un drošību pret vardarbību.Diemžēl par drošību, arī bērnu drošību, mūsdienās cilvēki aizdomājas tikai tad, kad nelaime jau ir atnākusi. Tāpēc Labklājības ministrija atbalsta LNT iniciatīvu #SvešuBērnuNav. Te jau viss ir iekodēts pašā nosaukumā – nav svešu bēdu, tāpat kā nav svešu nelaimju, ja vien mēs gribam dzīvot civilizētā un pilsoniski atbildīgā sabiedrībā. Aicinām pieaugušos ik pa laikam, ne tikai šīs kampaņas ietvaros, kopā ar saviem bērniem un mazajiem radiniekiem atkārtot gan drošības noteikumus mājās, skolā, peldvietās un uz ūdens, gan uz ceļiem un gājēju pārejām. Īpaši pievērst uzmanību, ja pamanīts kāds bērns bez pieaugušo uzraudzības. Ziņot policijai, ja ir redzams, ka bērns atrodas sabiedrībā ar apreibušiem un līdz ar to rīcībnespējīgiem vecākiem. Bērni ir atkārtoti jāizglīto par sekām, kas rodas, neievērojot drošību, par drošību ikdienā, sadzīvē un kontaktējoties ar sabiedrību.”

“Bērnu slimnīcas statistika liecina, ka ceļu satiksmes negadījumos un dažādas traumas guvušo bērnu skaits palielinās, neskatoties uz to, ka Latvijā dzimstība samazinās. Ja tiešā veidā salīdzinām dzimušo un traumas guvušo bērnu skaitu Latvijā – katrs, kurš piedzimst, gūst traumu un nonāk Bērnu slimnīcā. Šie rādītāji ir vieni no sliktākajiem Eiropas Savienībā. Bērnu slimnīcas 328 ārsti un 548 māsas uzdod jautājumu – vai tiešām mēs, Latvijā, nevaram panākt traumēto bērnu statistikas samazinājumu? Vai tiešām nav iespējams panākt, lai vecāki ieklausās un nepieļauj kļūdas, kuru dēļ katru gadu palielinās traumēto bērnu skaits? Un vai tiešām mēs kā sabiedrība nespējam mainīties, lai no pasīvas kļūtu par aktīvu un iesaistītos bērnu nosargāšanā, ja redzam, ka bērns ir apdraudēts? Mēs aicinām īstenot arī praktiskas aktivitātes, uzrunājot ģimenes ar bērniem tiešā veidā, iedodot rokās atraktīvus, koncentrētas informācijas materiālus, kas pateiktu vecākiem un bērniem priekšā, kā radīt drošu vidi ap bērnu, un kas ir tās TOP 10 situācijas, kurās noteikti jāievēro drošības noteikumi. Aicinām ikvienu vecāku ieklausīties – nav tā, ka cieš tikai nelabvēlīgu ģimeņu bērni. Nav tā, ka cieš tikai citi. Nav tā, ka labas domas vai “ar mani tā bērnībā nenotika” varētu pasargāt bērnus no traumām. Ikviens vecāks, ar kuru runājam slimnīcā pēc tam, kad bērns guvis traumu, atzīst, ka nav iedomājies, ka trauma var notikt tieši ar viņa bērnu. Atzīst, ka ir dzirdējis medijos un citviet par gadījumiem, kuros bērni gūst visbiežāk traumas, bet nav to attiecinājis uz sevi. Svešu bērnu nav. Ja dzirdat par jebkuru negadījumā cietušu bērnu, padomājiet, ko varat izdarīt sava bērna labā, lai novērstu cēloņus, kuru dēļ iespējams gūt traumas, ” saka BKUS virsārste Renāte Snipe.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis:"Valsts policija pilnībā pievienojas LNT iniciatīvai, piekrītot, ka svešu bērnu nav! Priecājamies, ka bērnu drošība sabiedrībā tiek aktīvi aktualizēta un ceram, ka šī iniciatīva ies plašumā! Ikdienā policijas redzeslokā nonāk informācija par notikumiem, kuros cieš bērni. Īpaši rūgti ir tie notikumi, kurus varēja novērst – ja vien bērnu drošībai tiktu pievērsta pastiprināta uzmanība. Atgādinām, ka rūpes par bērnu drošību ir mūsu visu atbildība. Tāpēc vecāki, kaimiņi un vienkārši garāmgājēji, aicinu Jūs nepalikt vienaldzīgiem – ja vecāki ir drošas bērnības balsts, sabiedrība ir tās drošības spilvens."

Uzzini, kā pasargāt bērnus – dodies uz www.SvesuBernuNav.lv, – kur pieejami vērtīgi padomi un ir iespējams dalīties arī ar savu pieredzi.

Īsumā par „All Media Baltics” Latvijā

2017. gada 18. oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums “Providence Equity Partners” iegādājās Zviedrijas mediju grupas “MTG” biznesu Baltijā. Jauniegādāto uzņēmumu grupa Latvijā turpina strādāt ar nosaukumu “All Media Baltics” un nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, Kanāls 2,radio Star FM, lielākā Latvijas video portāla TVPlay, ziņu un izklaides portāla Skaties.lv, TV Play Baltics satelīttelevīzijas un SmartAD darbību Baltijas valstīs.

[1] BKUS dati.

[2]Slimību profilakses un kontroles centra dati no Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzes 2008.-2016.gadā.

[3] BKUS dati.

[4] VP dati.

[5] VP dati.

Ej uz nākamo lapu, lai skatītos bildes!