Šipkēvics pieprasīs atpakaļ nelikumīgi izkrāpto naudu no Kleckina

Padomes rīcību ir gatava apstrīdēt virkne raidorganizāciju, ieskaitot radio SWH. Šī radio vadītājs Jānis Šipkēvics apsver iespēju pieprasīt atpakaļ naudu, kas pēc radio un televīzijas padomes pieprasījuma samaksāta, balstoties uz spēkā neesošiem noteikumiem: "Ja to darīs arī pārējās radio stacijas un mūsu tv un radio bēdu brāļi, tad tā summa varētu būt vairāki simti tūkstoši latu, ko tad darīs padome? Kas atmaksās šo naudu? Baidos, ka atkal cietēji būsim mēs, nodokļu maksātāji: žurnālisti, DJ, ārsti, policisti, skolotāji, jo mēs tad būsim spiesti izstrēbt padomes nemākulību, neizdarību, neprofesionalitāti."

Raidorganizāciju asociācija atklājusi, ka divarpus gadu garumā no radio un televīzijas stacijām iekasēta nauda par apraides atļaujām, balstoties uz noteikumiem, kas ir zaudējuši spēku 2006.gadā. Raidorganizācijas apsver iespēju piedzīt nepamatoti iekasēto naudu no Radio un televīzijas padomes (LVRTP), taču tā savu atbildību noliedz.

Padomes vadītājs Ābrams Kleckins, kurš parakstījis dokumentus ar atsauci uz neeksistējošiem noteikumiem, norāda, ka tā nav viņa atbildība sekot līdzi, vai noteikumi joprojām ir spēkā: "Es negribētu teikt, ka nekādā gadījumā, bet no otras puses, tā kā mums nav ar to nekādu tiešu sakaru, jo ir zināma sistēma, kas nodarbojas ar visāda veida valsts nodevu iekasēšanu un uzturēšanu, mēs vienkārši neuzskatījām par nepieciešamu vēl papildus kontrolēt Finanšu ministriju. Man liekas, ka mēs esam mazāk kompetenti šajos jautājumos kā FM, VID, Valsts kase."

Finanšu ministrijā gan norāda, ka juridiski Radio un televīzijas padome tomēr nes atbildību, turklāt tā pati arī piedalās noteikumu izstrādāšanā par apraides atļaujām, tātad arī padomes pienākums ir sekot līdzi, vai tā vispār drīkst prasīt samaksu no radio un televīzijām, ja nav noteikumu, kas dotu šādas tiesības.

Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka uzskata, ka padomei pašai jālabo savas kļūdas un no savas kabatas jāatmaksā nauda radio un televīzijām: "Mēs varētu aicināt Repšes kungu arī apdomāt iespēju samazināt padomes locekļu skaitu NRTVP. Tā būtu zināma līdzekļu ekonomija un varbūt no šīs ekonomijas varēs atmaksāt naudu, kas no raidorganizācijām ir iekasēta."

Vai raidorganizācijām ir tiesības prasīt atpakaļ samaksāto naudu, Ābrams Kleckins nezina: " Es domāju, ka tas ir ļoti sarežģīts juridisks jautājums, es tiešām nejūtos kompetents teikt vajag atmaksāt, jo faktiski ņēma taču par to, ko faktiski arī deva."

Iespējams, ka Kleckina kunga atbildība ir labi jāapsver, izvērtējot viņa atbilstību amatam. Paradokss, bet par šo problēmu radio un televīzijas padome esot uzzinājusi tikai pēc Raidorganizāciju asociācijas iesnieguma. Tikai tagad, kad atklājusies padomes neizdarība un, iespējams, apzināta nekompetence, konsultējoties ar Finanšu ministriju, tiek meklēts veids, kā rīkoties.

Šo divarpus gadu laikā, pamatojoties uz spēku zaudējušiem noteikumiem, no raidorganizācijām par apraides atļaujām ir iekasēti vairāk nekā 200-it tūkstoši latu.