Mihails Bojarskis dod priekšroku nāvei

Ceturtajai , noslēdzošajai filmai, pašlaik ir dots tikai darba nosaukums – „Musketieru atgriešanās vai kardināla Mazarīni dārgumi”, raksta laikraksts „Argumenti i fakti”. Pēc filmas veidotāju ieceres, visam bija jābeidzas ar happy end (laimīgām beigām). Bet Mihails Bojarskis, iepazinies ar scenāriju, sāka uzstāt, lai fināls beigtos traģiski – ar varoņa nāvi.

„Varonim finālā ir jāiet bojā!” apgalvo aktieris. „Tāda ir mākslas būtība. Viņu var pēc tam atdzīvināt, bet traģiskā bojāejā ir sava katarse. Saprotiet: D’Artanjana nāve seriāla priekškaram krītot , tā nav mana fiksā ideja. Vienkārši man vienmēr jautā: bet kas būs tālāk? Ir vajadzīgs pēdējais akords. D’Artanjanam jāiet bojā kopā ar draugiem –musketieriem – vēl jo vairāk tāpēc, ka Dimā tas tā arī beidzas. Liktenis un priekšlaicīga nāve!… Bet ja bijušais dumpinieks un donžuāns nodzīvojis tik ilgi, ka visi brīnās: „Kā , vai tad viņš vēl ir dzīvs?!” – tā ir nelaime.”

„Un vēl, kad iet bojā visi četri draugi, viņu dzīvei parādās jauna jēga,” piemetina Mihails Sergejevičs. „Bet tā nav skaidrs: nu kļuva viņš Francijas maršals, nu un? Bet nāve pieliek punktu. Vai arī - izsaukuma zīmi. Un stāsta finālā visi musketieri pret visiem. Tas, kurš mirst pirmais – pats laimīgākais, tāpēc, ka tā ir labākā aiziešana – biedru acu priekšā. Bet pēdējam grūti. Atcerieties pēdējos D’Artanjana vārdus: „Es eju pie jums!” Mans mērķis – saviļņot sirdi tā, kā dēļ ir vērts dzīvot.”

Uz jautājumu, vai viņam nerodas vēlēšanās nogalināt sevī D’Artanjanu, Bojarskis atbildēja tā: „Bet es nejūtos kā D’Artanjans. Tā loma – ir viena no maniem darbiem. Kaut gan pietiek ar vienu varoni no Gaskonas, lai nebūtu žēl dzīvot visu radošo dzīvi. Atcerieties: Simonovs – Pēteris I, Anikušins – piemineklis Puškinam, Aivazovskis – „Devītais vilnis”. Bet es – musketieris pēc Dimā un režisora žēlastības. Vai loma salauzusi manu likteni? Ja man teiktu: Nospēlē divsimt nezināmas lomas vai vienu D’Artanjanu”, es nedomātu ne minūti. Blakus šim pasaules personāžam visi terminatori, betmeni un supermeni – laicīgie elki.”