Bona jau desmit gadus par savu saimnieku uzskata Viktoru LAPČENOKU

Stāsti par suņu un kaķu nesadzīvošanu vairs nav aktuāli. Nu jau ne tikai lauku māju plašumos, bet arī Rīgas dzīvokļu salīdzinošajā šaurībā itin veiksmīgi līdzās mīt vēsturiski it kā naidīgo klanu pārstāvji. Arī dziedātāja Viktora Lapčenoka mājās, kur mitinās nu jau 15 gadus vecā kucīte Bona un piecgadīgais kaķu puika Fidžeralds.

Senču instinkti

"Nav jau Bona vairs tik šausmīgi jestra, bet neviens nekad netic, ka viņai ir 15," saka Viktors Lapčenoks, noglāstot savas mīlīga paskata laikas galvu. "Redze kļuvusi švakāka, ar dzirdi arī radušās problēmas. Kad pastaigas laikā saucu, viņa drīzāk atsaucas uz rokas mājienu."

Pirms Bonas Lapčenoku mājās bijis pavisam mazs suņuks, kas vairāk līdzinājies kaķim, taču tas saslimis un nomiris. "Tad mums jau bija divi bērniņi un vairs nebija miera – vajadzēja sunīti vietā," smaida Viktors. "Atradām pēc sludinājuma. Viens pāris no Jūrmalas devās prom no Latvijas un meklēja saimnieku savai nu jau piecus gadus vecajai kucītei."

Pirmā tikšanās bijusi ļoti sirsnīga, un dziedātājam suņuks varen iepaticies. "Patiesībā gribēju tieši laiku," atzīst Lapčenoks. "Vienmēr šie suņi šķituši simpātiski. Kā man vēlāk paskaidroja viens zinošs večuks, mūsējā ir Rietumsibīrijas laika un viņas aicinājums varētu būt mazu dzīvnieciņu medības."

Medībās Viktors nedodas, taču Bona gan brīžiem atminas savu senču instinktus. Netālu no dziedātāja mājām Pārdaugavā atrodas paliela pļava un aizaugusi upīte, kurā uzturas pīles. Kādu dienu viena no tām ieradās Lapčenoka mājās. Bonas pavadībā, protams...

"Tāpat viņa ir saķērusi peles un kurmjus," stāsta Viktors. "Kā Bona tiek mežā, tā metas visu ostīt un ātri vien atrod dažādas alas, ko tad ņemas rakt vaļā."

Medības pie kaimiņiem

Turpinot medību tēmu, Viktors ar šausmām atceras Bonas piedzīvojumus lauku mājās Kuldīgas pusē. "Tā bija traģēdija!" viņš izsaucas. "Saimniekiem bija vistas. Mēs bijām palaiduši suņuku izskraidīties, un nepagāja necik ilgs laiks, kad pie lieveņa jau bija nolikti seši cāļi..."

Kucīte esot dabūjusi brāzienu, ko arī ļoti ņēmusi vērā. Taču pagājušas dažas dienas, un pie lieveņa atkal uzradušās beigtas vistas. Šoreiz trīs. "Jautrākais sākās tad, kad sievasmāte paziņoja – tās nav mūsu vistas! Izrādās, Bona aizgājusi uz kaimiņu sētu un pamedījusi tur. Saprata, ka pašu sētā medīt nevar, bet citur var. Gājām atvainoties," suņa nedarbus atceras dziedātājs. Dramatiskā pusotra nedēļa pagājusi, visi atgriezušies Rīgā. Arī galvaspilsētā Bona par izskriešanās trūkumu nevar sūdzēties, jo pastaigas kļuvušas par pašsaprotamu lietu arī Viktoram. "Protams, kad ņēmām sunīti, tad staigāt ar viņu solījās visi," uzjautrinās saimnieks. "Tagad lielākoties to daru es. Vienīgi, kad man vakarā ir darbs, brīdinu visus trīs bērnus, ka obligāti jāizved ārā sunītis."

Sunīšu stāstu laikā izlutināta paskata runcis Fidžeralds jau vairākas reizes licis manīt, ka vēlētos doties uz citu istabu un kādam vajadzētu atvērt durvis. Beidzot arī viņam tiek pievērsta uzmanība, taču nelaimīgā kārtā Fidžijs nonāk Viktora klēpī, nevis savā iecerētajā galamērķī.

Runcis atturīgāks

"Viss ir kārtībā!" Viktors saka, atbildot uz jautājumu par Bonas un Fidžeralda jeb Fidžija attiecībām. "Arī uz ielas Bona īpaši neinteresējas par kaķiem un var tos padzenāt tikai tāpat vien, ja uznāk iedvesma. Mājās tas izpaliek."

Kaķi sagribējusi Viktora meitiņa. Fidžijs dabūts no draugiem un ātri iedzīvojies Lapčenoku mājās. Lai arī izskatās kā persietis, runcis patiesībā ir jauktenis. Un ar Bonu nodibinājis labas attiecības, jo viņa runčuku pieņēmusi kā bērnu. "Viņai divreiz bijuši bērniņi, un Fidžijs pie mums ieradās ļoti mazs," paskaidro Viktors.

Tagad šādas ģimeniskas attiecības, protams, beigušās. Drīzāk esot novērojama neitrāla līdzāspastāvēšana. Runcis šķiet diezgan nepieejams, lai arī izskatās mīlīgs. Vārdu sakot, īsts mājas kaķis, kurš ārā nedodas un par tādiem laukiem vispār neko nevēlas zināt. "Tāpēc visa ģimene uz laukiem nemaz netiek – kādam ir jāpaliek Rīgā," secina Viktors.

Fidžija nedarbu saraksts nav tik spožs kā Bonai, taču viņš ar it kā nevainīgākiem jokiem spējīgs sagādāt lielākus materiālos zaudējumus. Runa ir par asajiem nadziņiem, kas ik pa laikam pamanās pārbaudīt, cik izturīgas ir jaunās ādas mēbeles. Taču tas jau piederas pie lietas.

***

Speciālista komentārs

Viktors Lapčenoks jautā: "Ko darīt, ja vecs suņuks vairs nesatur savu mazo vajadzību un nevar sagaidīt brīdi, kad tiks vests laukā, kā agrāk ierasts?"

Dzīvnieku veselības centra veterinārārsts Aigars Briņķis atbild:

"Jādodas pie veterinārārsta, jo vispirms ir ļoti svarīgi noteikt šādas parādības cēloni. Ir vairākas iespējamības. Tā varētu būt nieru mazspēja vai arī cukura diabēts, kas liek suņukam vairāk dzert un viņš attiecīgi nevar izturēt tik ilgu laiku. Tas varētu būt arī urīnpūšļa iekaisums, cistīts. Manā praksē gadījušies arī veci suņi, kuri nesatur urīnu pavisam citu iemeslu dēļ. Viņiem vienkārši sāp locītavas, ir grūti piecelties. Sākot kustēties, tad arī rodas neliela nesaturēšana."

Bona un Fidžeralds

- 15 gadus veca kucīte un piecgadīgs runcis var sadzīvot itin labi

- Bona Lapčenoku ģimenē ieradusies piecu gadu vecumā

- Atšķirībā no Fidžija kucīte ir šķirnes pārstāve – Rietumsibīrijas laika. Šie suņi labprāt dodas medīt mazos dzīvnieciņus

- Pie mazajiem dzīvnieciņiem pieskaitāmas arī vistas, ko Bonai lauku mājās Kuldīgas pusē reiz izdevies samedīt vairumā

- Fidžijs diez vai skrietu pakaļ vistām, jo nejūt sevi kā izteiktu mednieku un ēd tikai specializēto sauso un mazliet arī mīksto barību

- Bona ēd visu, jo, kad viņa auga, tad zāle bija zaļāka, debesis zilākas un... nebija specializētas barības kalnu