„Zaļie’ negrib, lai Ķirsons Madonas pusē būvē „Eiropas brīnumu’

Pēkšņi saradušies zaļie – Vides ministrijas konsultatīvā padome un Vides pārraudzības valsts birojs Ķirsona apsaimniekotajā teritorijā meklē dažādus tārpiņus, ieganstus, kuru dēļ teritorija ir jāierobežo un jārada visādu veidu aizsargājamie biotopi, kas nekad iepriekš te nav atradušies. Tā viens no uzskatāmākajiem pārkāpumiem ir Eiropas nozīmes aizsargājamo Natura 2000 teritoriju novērtējuma procedūras neievērošana.

Nākotnes vīzijā Gunārs Ķirsons tuvāko divu triju gadu laikā blakus esošajam Gaiziņkalnam plāno izveidot LIDO atpūtas un veselības uzlabošanas centru.

Sešus gadus apsaimniekotajā Viešūrā šogad ielaistas trīs tonnas samu un nepilnas trīspadsmit tonnas karpu. Tas darīts apzināti, lai tautiešiem nebūtu jābrauc makšķerēt uz Skandināviju.

Grandiozas ieceres

Pagaidām jaunajā objektā strādā 20 cilvēku, kas tieši nodarbināti pie atpūtas centra un viesnīcas kompleksa būvniecības darbu pirmās kārtas pabeigšanas. Tuvāko triju gadu laikā darbinieku skaits būs 300, taču to algas nebūs zemākas kā galvaspilsētā.

"Mūsu algas ir konkurētspējīgas. Jau tagad darbinieki saņem no

340 līdz 480 latiem pēc nodokļu nomaksas mēnesī. Laukos nedrīkst saņemt mazāk nekā pilsētā, jo cilvēki strādā raženi un daudz vairāk," Neatkarīgajai stāsta LIDO prezidents Gunārs Ķirsons. Viņš runā par iecerēm krūmiem aizaugušu vietu vērst brīnumskaistā atpūtas centrā.

"Ja spēks un varēšana būs, ekonomika arī nav problēma, tad visu izdosies realizēt laikā. Labas lietas vienmēr nāk atpakaļ. Mēs gribam uztaisīt tādu centru, lai vienuviet varētu veikt Taizemes masāžu, indiešu jogu, ķīniešu SPA. Protams, būs latvieši ar visām medicīnas lietām. Varēs pastaigāties dabā. Būs 15–20 kilometru garas pastaigu takas. Tās būs mīksta klājuma virsmas, lai nebūtu slodze mugurai," komentē saimnieks.

285 metru augsts kalns

Saimniecības teritorijā atrodas vēsturiski sauktais Riekstu kalns, jo netālu ir saimniecība ar līdzīgu nosaukumu, taču tagad tas ir nodēvēts par LIDO kalnu, jo to uz 99 gadiem apsaimnieko šis uzņēmums.

Kalnam ir piebērti apmēram desmit metri, tā kopējais augstums nepārsniedz 285 metrus. Daži pasteigušies ar priekšlaicīgiem secinājumiem par Gaiziņkalna augstuma pārsniegšanu.

"Tās ir kaut kādas muļķības! Cilvēki te nav bijuši, taču fantazē dažādas lietas. Skaidrs, ka mūsu kalns, kas tagad ir bez nosaukuma, tiek veidots ar reljefu, lai ar laiku tas būtu acij tīkams un ziemā varētu slēpot, bet vasarā baudīt dabas krāšņumu," norāda īpašnieks. Kamēr Gaiziņkalna saimnieki plāno skatu torņa uzstādīšanu, G. Ķirsona komanda jau ir izstrādājusi vairākas versijas skatu tornim. Padomāts, lai cilvēki vasarā varētu baudīt dabu.

"Omītes un invalīdus varēs uzcelt augšā ar speciālu liftu. Būs iespēja samaksāt vienu latu un ar pacēlāju uzbraukt LIDO kalna virsotnē. Ja kādam nepatiks, demontēsim. Lai tagad tam dabūtu dokumentus, tas Latvijā nav reāli. Vispirms uzcelsim, uzliks sodu, un tikai tad dos atļauju," apgalvo LIDO prezidents.

Skatu torņa augstums plānots desmit līdz divpadsmit metru, koki tam jau ir noskatīti.

Rada mākslīgus apgrūtinājumus

Vides ministrijas ierēdņi saņēmuši 720 000 eiro par Gaiziņa dabas parka aizsargāšanu, tagad vēršas pie uzņēmēja ar dažādām represijām, lai ierobežotu attīstību. Ik pa laikam pie G. Ķirsona ierodas komisijas un veic neskaitāmas pārbaudes.

"Tie gudrie anši pārbauda dokumentus krustām šķērsām. Ja valstī nav sakārtota likumdošana, tad tā ar steigu jāsakārto. Piemēram, ja mēs uzceļam ēku ātrāk, nekā tas ir plānots, nodošanas dokumentus ekspluatācijai mums neviens nedos, jo, lūk, esam pārāk ātri pabeiguši iecerēto," skaidro saimnieks.

"Viņi fantazē, kāda būs pie mums transporta kustība. Par pārsātinājumu runājot, neviens uz šejieni nebrauks, jo tad varēs teikt, ka tā ir otra pilsēta, jo mašīnu būs par daudz. Cik daudz cilvēku un ar kādām mašīnām būs, pateikt ir grūti. Skaidrs ir tas, ka autostāvvieta no objekta būs kādus divus trīs kilometrus, lai saglabātos svaigs gaiss. Tagad dzirdam, ka Vides ministrijā grib izdot noteikumus, kuri būs kā likums, lai ierobežotu transporta kustību. To izstrādā tie, kas neko nesaprot no reālās situācijas."

Līdzīgs stāsts attiecināms par ideju veidot jaunus dīķus. Uzņēmējs saņēmis atteikuma vēstuli, kurā norādīts uzdevums veikt pārbaudi.

"Ir jāizpēta vide, jo varbūt, ka būs noslīde Gaiziņkalnam, tāpat kā Turaidas pilij. Šis dīķis, ko iecerējām būvēt, ir divi kilometri no Gaiziņa. Pašā Gaiziņa pakājē pirms dažiem gadiem esam par Eiropas naudu izrakuši dīķi, taču to ir akceptējusi Eiropa. Tagad, kad gribam daudz tālāk ko darīt, Gaiziņam var rasties neizskaidrojama noslīde," ironizē īpašnieks.

Uzņēmējs uzskata, ka "dažas zaļo organizācijas, kuras saņemot naudu, palīdz tiem, kam nevajag palīdzēt. Palīdzību vajag bērnunamiem, veciem cilvēkiem, invalīdiem, nevis tam, kam to nevajag. Tagad speciāli izveidota sabiedriskā organizācija Gaiziņkalna aizsardzības parks, kura nav bijusi te 20 gadu. Tā izveidota pirms gada, pusotra, ar mērķi pētīt biotopus. Taisa Gaiziņkalna izpēti un meklēs tārpiņus, biotopus. Pieņemsim, manā zemē grib ieriebt, tad atrod zilo tārpiņu, cits to sauc par zili zaļo. Eiropā varbūt neviens cits tāds nav. Tad izdomā, ka tas tārpiņš jāsargā. Taču, kas notiks, ja dedzinās kūlu. Tārpiņš nodegs, un vairāk mākslīgi radītā biotopa vairs nebūs. Valdība ir pateikusi, ka prioritāte ir tūrists. Mēs zinām, ka Eiropa kategoriski negrib, lai esam tūrisma valsts. Viņi grib, lai šeit būtu kaut kāda lauksaimniecības valsts, priekš viņiem tā vienmēr būs eksotika. Ja zeme būtu pārdota ar apgrūtinājumiem, tad to varētu saprast, ka šeit ir aizsargājamā teritorija, taču tagad grib izdot dokumentus ar likuma spēku. Taču, ja par to saņem naudu, tad vairs neviens neredz nevienu tārpiņu. Nodedzis. Un tad, lūk, uzrakstīs, brauciet 200 kilometru no Rīgas un atradīsiet tārpiņu. Varbūt, ka to neatradīs, taču braukuši būs. Kādam ir interese, lai šeit nekas nenotiktu. Kādu interesē, ka tik kaut ko var izspiest". Tā atklāti teic LIDO prezidents Gunārs Ķirsons.

***

VIEDOKĻI par ieceri blakus Gaiziņkalnam veidot LIDO atpūtas centru

Andrejs Ceļapīters, Madonas pilsētas domes un rajona padomes priekšsēdētājs:

– Tas ir milzīgs ieguvums Madonas rajonam, ja šāds projekts tiek realizēts, kas dos tiešu ieguldījumu tūrisma nozarē. Tas ir fantastisks projekts, mums visiem spēkiem ir jāatbalsta Gunāra Ķirsona ieceres realizācija. Tas ir ne tikai Latvijas mēroga, bet visas Baltijas mēroga projekts, kas dos plusus tūrisma attīstībā. Nav saprotams, kādu motīvu dēļ tiek bremzēts šis projekts. Gluži pretēji, to vajag ar pozitīvām emocijām atbalstīt, lai neliktu sprunguļus riteņos.

Inese Jakobi, māksliniece, izstāžu kuratore:

– Es domāju, ka tā vieta nekad nepaliks tukša. Tā ir pārāk populāra. Lai kaut ko spriestu, kurš ir saudzīgāks vai mazāk saudzīgs, grūti teikt. Gunārs Ķirsons vienkārši ir pasteidzies ar savu domu un vērienu, ko tur dara. Domāju, ka nav vērts runāt, kā būtu, ja būtu.

Raimonds Melderis, Bērzaunes pagasta uzņēmējs:

– Ja kādam vietējam nepatīk, tas ir saprotams, taču kopējais iedzīvotāju atbalsts ir acīm redzams. Ja tie ir 30 miljoni, kas projektā uzrakstīti, tas nozīmē, ka šeit būs darbošanās. Ja dienā vidēji trīs tūkstoši cilvēku apmeklēs šo centru, tad visam būs vērojams pieaugums – palielināsies ēdināšanas pakalpojumu klāsts, būs tūrisma nozares strauja attīstība.

NRA