Liepnieks: aiz Kempmayer stāvējis Ēķis un Šķēle...

Šādi Šķēle piesaistīts, jo viņš nav vēlējies savu saikni ar KML afišēt.

Ēķis un Šķēle to kategoriski noliedz.

Runājot par KML dibināšanu, intervijā Db Liepnieks norāda, ka Ēķis ir "vienas konkrētas televīzijas vadītājs un, es domāju, tolaik arī īpašnieks". Konkurenti uz šādām viņa aktivitātēm varētu raudzīties ar "aizdomām un greizsirdību", tāpēc KML dibinātāji nevēlējās publicitāti.

Liepnieks projektā iesaistīts, jo "Andrejs [Ēķis] bija izdomājis, ka šis ir ļoti liels un sarežģīts projekts". Tādēļ viņam bija nepieciešami partneri ar lielu finansiālu ietekmi un menedžmenta pieredzi. "Es tolaik biju Andra Šķēles uzticības persona un tiku uzrunāts - vai nebūtu labi, ja mēs piedāvātu Šķēlem iesaistīties šajā projektā. Tas dotu it kā tādas papildu garantijas tam, ka projekts varētu būt veiksmīgs. Un es ar prieku uzņēmos misiju runāt ar Šķēli," norāda sabiedrisko attiecību speciālists.

Skaidrojot slepenību, kas izmantota KML dibināšanā, Liepnieks norāda: "Jūs nodibināsiet, teiksim, SIA "Andrejs un Andris", un tas jau pats par sevi ir skandāls uz līdzenas vietas. Tas piesaista nenormāli daudz uzmanības. Tad vispār nav iespējams izbēgt no visādām spekulācijām un nevar cerēt, ka šādi akcionāri varētu daudz sasniegt."

Liepnieks stāsta, ka sarunas ar Šķēli bijušas sarežģītas, jo viņš tolaik nav pazinis Ēķi. Tāpat Ēķa darbība "tika kaut kā saistīta ar [Vili] Krištopanu", ar kuru Šķēlem tolaik bijušas diezgan naidīgas attiecības.

Šķēlem sākotnēji piedāvājums lielu interesi nav izraisījis, jo viņam piedāvāts kļūt par mazākuma akcionāru.

Tomēr Ēķis nav atkāpies un pieļāvis iespēju, ka "mēs esam gatavi, teiksim, atdot Šķēlem 50% un ietekmi menedžmentā". Kā nodomu apstiprinājums parādījusies ideja, ka Liepnieks varētu iesaistīties KML dibināšanā un pēc tam Šķēle varētu uz šiem 50% kādā brīdī pretendēt.

"Tā es iepazinos pirmo reizi ar Toniju Flanaganu. Viņš ir ļoti augstas klases administrators. Viņš vada gan finanses, gan visu to juridisko pusi, vispār vada kompānijas," piebilst Liepnieks.

Pēc tam situācija ilgi bijusi "tādā plūstošu izmaiņu procesā". Liepnieks ik pa laikam mēģinājis pārliecināt Šķēli, ka tas ir labs projekts. "Beidzās ar to, ka Šķēle teica - nu, labi, lai es aizejot pie [advokāta Jāņa] Lozes. Loze man iedošot kontaktus ar kompāniju, kura tad varētu iesaistīties projektā," stāsta Liepnieks.

Tas bijis Normandijas salās (Channel Islands) reģistrēts uzņēmums. Visticamāk, uzņēmuma īpašnieku sarakstā Šķēle neparādījās, bet miljonārs ar to bija saistīts.

Tajā brīdī Ēķis bija "iedevis" Liepniekam 50% no KML, lai varētu vēlāk tos atdot Šķēlem.

Darbības uzsākšanas brīdī minētajai Normandijas salās reģistrētajai kompānijai piederēja 25%, bet Liepniekam - 12,5% no KML. Pārējās daļas bija Ēķa un citu viņa piesaistīto akcionāru īpašumā.

"Tanī brīdī akcionāru līmenī visi jutās komfortabli, jo Ēķis atbildēja par visu to televīzijas pusi un vēl bija kāds papildu akcionārs, ko Šķēle ir ieteicis," skaidro Liepnieks.

Nākamais solis bija padarīt KML "operacionālu". Tā kā KML darbība bija paredzēta Latvijā, Liepnieks kā konsultants un vietējo apstākļu pārzinātājs ieteicis visus, kuri būtu galveno funkciju veicēji. Liepnieks bijis tas, kurš ieteicis Flanaganam Lozi kā galveno juridisko konsultantu KML. Savukārt finanšu padomnieka funkcijām viņš ieteicis Hariju Krongornu.

Liepnieks precīzi neatceras, kā radusies ideja KML Latvijas struktūras vadītāja amatam piesaistīt Juri Ulmani. Tomēr ar viņu par iespējām ieņemt amatu runājuši tieši Liepnieks un Ēķis.

Liepnieks uzsver, ka visi šajā lietā iesaistītie, visticamāk, sapratuši, ka KML ir ar Ēķi saistīta kompānija. To zinājuši arī tālaika "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) direktors Māris Pauders un tālaika "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC) direktors Guntars Spunde. Pēc Liepnieka domām, par to zinājuši arī daudzi LVRTC padomes locekļi, arī Ojārs Rubenis.

Tomēr Liepnieks uzsver, ka nedomā, ka Pauderam vai Spundem par kādu no lēmumiem būtu doti kukuļi. "Vismaz sākumā visi bija kaut kādā idejas varā. Digitālā televīzija tiešām likās brīnišķīga ideja, kas paver nebeidzamas visādas izaugsmes iespējas," skaidro sabiedrisko attiecību speciālists.

Skaidrojot KML un DLRTC līgumu slēgšanu, Liepnieks norāda, ka DLRTC bija pilnīgi pārliecināts, ko dara, turklāt piedāvātās cenas bija izdevīgas. Starptautiska konkursa rīkošanu tobrīd neprasīja likumi, "tā juridiskā puse bija absolūti nevainojama, to tomēr nevajadzētu aizmirst, jo visi tie lēmumi taču izgāja visas iespējamās institūcijas līdz pat ministram".

Liepnieks uzsver, ka šajā lietā KML vēlējās nopelnīt 6% "vai ko tamlīdzīgu". "Nu, protams, KML vēlējās ko nopelnīt, bet jebkurš, ar kuru slēgtu līgumu, vēlētos kaut ko nopelnīt," norāda Liepnieks.

Viņš arī noraida pieļāvumu, ka mērķis bija nozagt SIA "Latvijas Mobilais telefons" kapitāldaļas.

"Šīs krimināllietas mīnus ir tas, ka viņā 90% ir PR. Bija politiski motīvi, vajadzēja noķert lielos blēžus un vajadzēja noķert korumpantus, un vajadzēja noķert valsts izzadzējus. Un te pēkšņi - kā Dieva dāvana - mums ir līgums, līgums par milzīgām summām ar kompāniju, par kuru faktiski kuluāros ir zināms, ka viņa ir saistīta ar vietējiem cilvēkiem, un tas ir tas, kas ir vajadzīgs," uzsver Liepnieks.

"Pieņemsim, ka, jā, šis bija slikti un nepareizi, es esmu gatavs to atzīt. Bet vai šeit bija kaut kādi noziegumi, kriminālpārkāpumi, vai kāds gribēja kādu apmānīt, izkrāpt kaut ko? Es tiešām nekā tāda neredzu. Tik stulbs un traks jau arī neviens nav, ka iedomājās, ka varēs no valsts nezin kādus tur miljonus paņemt un kaut kur, nu nezin, aizbēgt," skaidro bijušais premjera biroja vadītājs.

Viņš atgādina, ka digitālās iekārtas nopirktas un atgādātas, lai gan nauda bija iesaldēta. KML beigās maksāja ar savu naudu un būs iztērējis aptuveni desmit miljonus ASV dolāru. Tie būs akcionāru zaudējumi.

Liepnieks arī pauž neizpratni par Ģenerālprokuratūras rīcību, kā drošības līdzekli "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Svārpstonam piemērojot aizliegumu pildīt uzņēmuma valdes locekļa pienākumus.

"Nesaprotu, kādēļ rada šķēršļus naudas atmaksai tagad, kad "Kempmayer Media Latvia" sāk risināt sarunas par to, kā atdot naudu. Tagad Jānis Svārpstons vairs nevar būt valdes priekšsēdētājs. Visu laiku varēja, netraucēja nedz izmeklēšanai, nedz kam. Līdz ko aizgāja uz ministriju pārrunāt, kā mēs to darīsim, tā viņam ... Nu, acīmredzot tāpēc, ka lieta izjūk. KML samaksās, acīmredzot nevarēs pierādīt kaut kādus zaudējumus. Bet tā taču nedrīkst, tās taču nav valsts intereses, tas nav ne ar ko attaisnojams," norāda Liepnieks.

"Liepnieka kunga intervija ir interesanta un visnotaļ savdabīgā žanrā. Faktoloģija mijas ar fantāzijām, kurās vēlamais uzdots par esošo," laikrakstam sacījis Šķēle.

Bijušais premjers uzsver, ka viņš nav slēpis, ka vēlējies iegūt šo projektu savā kontrolē un pat īpašumā. Bija cerības iegādāties 90% kontrolpaketi no KML vai 100% DLRTC, tomēr tas nav sanācis un "šis augsti tehnoloģiskais nākotnes projekts šobrīd Latvijā ir apturēts".

Šķēle norāda, ka ir gatavs privāti iesaistīties digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā, ja tas būtu iespējams.

Miljonārs apgalvo, ka Liepnieks nekad nav saņēmis viņa pilnvarojumu pārstāvēt intereses jebkādā biznesā.

"Esmu pārliecināts, ka šai "bēdu stāstā" ir vairāk politikas un negodīgas žurnālistikas, bet nekā nav no krāpšanas, naudas atmazgāšanas vai akciju zagšanas, ko arī nekonstatē Stokholmas Starptautiskā arbitrāžas tiesa. Daudzas šīs Liepnieka kunga atklāsmes būtu lieti noderējušas pirms nevainīgu cilvēku apcietināšanas, apsūdzētā darba kabinetu un privāto telpu kratīšanas," akcentē Šķēle.

"Zinu, kas ir "Kempmayer", jo esmu konsultējis tā direktoru [Toniju] Flanaganu. Protams, pazīstu arī cilvēkus, kas saistīti ar digitālās televīzijas projekta ieviešanu Latvijā, jo pats televīzijas biznesā strādāju visu mūžu, jo vairums šo cilvēku ir televīzijas profesionāļi. Bet tikpat skaidri es zinu un varu pateikt, ka "Kempmayer" es neesmu dibinājis," laikrakstam uzsvēris LNT vadītājs.

Lozes komentāru laikrakstam nav izdevies iegūt.

Db raksta, ka Liepnieks pats pieteicies laikrakstā, lai izklāstītu savu versiju par tā saucamo digitalizācijas lietu. Tomēr viņa izteikumi esot tikai interpretācija par notikušo.

Kā iemeslu, kādēļ vērsies pie Db, Liepnieks min, viņaprāt, politizēto digitālās televīzijas lietas izmeklēšanu, kurā noplūdusi informācija. "Nekad neesmu slēpis, ka esmu bijis iesaistīts šajā lietā, un nebaidos atbildēt ne par vienu savu vārdu vai darbību," uzsver sabiedrisko attiecību speciālists.

Liepnieks atzīst, ka, cenšoties īstenot digitālās televīzijas ieviešanu, izmantojot pazīšanos un kompāniju, kurai aizkulisēs darbojas Latvijas uzņēmēji, bijusi liela kļūda, kas tagad šiem uzņēmējiem nesusi skandālus un miljonu zaudējumus, nevis iecerēto peļņu.

Liepnieks uzstāj, ka viņš un citi digitālās televīzijas projekta dalībnieki rīkojušies, iedomādamies, ka atklāta un skaidra rīcība Latvijā tobrīd - ap 2001.-2002.gadu - tiktu pārprasta un nomākta, bet nekādā gadījumā nav izdarījuši neko krimināli sodāmu.

Jau ziņots, ka DLRTC un "Kempmayer" vienošanās paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei.

Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas aptuveni 150 miljonos ASV dolāru (82,2 miljonos latu). Saskaņā ar līgumu Latvijas mājsaimniecībām būtu jāpiegādā 800 000 digitālās televīzijas uztvērēju.

Par digitālās televīzijas projekta tapšanu un gaitu sākta izmeklēšana un ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma (KL) 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta par krāpšanu un pēc KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Apsūdzības šajā lietā uzrādītas 13 personām.