Latviešu tautu pametis Trešās Atmodas Dižgars. In Memoriam - Jānis Škapars
[1]
[9]
95 gadu vecumā 2023. gada 15. novembrī mūžībā devies politiķis Jānis Škapars, kurš Atmodas laikā kā viens no Latvijas Tautas frontes (LTF) līderiem deva lielu ieguldījumu ceļā uz Latvijas neatkarības atjaunošanu, informē "4. maija deklarācijas kluba" prezidente Velta Čebotarenoka.
Škapars bija viens no Augstākās Padomes deputātiem, kas 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
ATVADU FOTOGALERIJA. GAIŠĀ PIEMIŅĀ JĀNIM ŠKAPARAM UN VIŅA TUVINIEKIEM
Padomju režīma laikā viņš ilgus gadus bijis laikraksta "Literatūra un Māksla" redaktors.
1988.gadā viņš vadīja darba grupu, kas izstrādāja LTF pirmo programmu.
"Viņš nodzīvoja brīnišķīgu, skaistu, bagātu mūžu," portālam LSM.lv stāsta LTF pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, kurš raksturo Škaparu kā tuvu draugu.
Īvāns vēl trešdien rīta pusē bijis ciemos pie Škapara, jo bijusi sajūta, ka vajag aizbraukt un aprunāties. "Šodien vēl plēsām jokus; viņš bija labā noskaņojumā," stāsta Īvāns.
Škapars arī tik cienījamā vecumā izcēlies ar asu prātu, cītīgi sekojis notikumiem Latvijā un pasaulē. Uz atvadām norunājuši, ka varētu satikties decembrī, kad Škapars svinētu jau 96. dzimšanas dienu, bet vairs nebūs lemts...
90 gadu jubilejā Škapars intervijā Latvijas Televīzijai stāstīja, ka viņa dzīvē bijušas vairākas frontes. Pirmo viņš pieredzēja Otrā pasaules kara gados. Otrā dzīves fronte bija darbs laikrakstā "Literatūra un Māksla". Škapars bija ilggadējs avīzes redaktors. Laikraksts publicēja ne tikai dzeju, prozu un mākslas kritiku, bet arī vērtēja laikmetu. Tas līdzinājās garīgai pretestībai, kas sāka drupināt padomju režīmu.
Raksti bieži nesaskanēja ar oficiālo padomju ideoloģiju. 1985. gadā kompartijas vadība padzina Škaparu no avīzes.
Trešā un nozīmīgākā viņa dzīves fronte bija Latvijas Tautas frontes izveidošana. Viņš vadīja darba grupu, kas izstrādāja LTF pirmo programmu. 1990. gadā Škaparu ievēlēja Augstākajā Padomē, un viņš piedalījās vēsturiskajā 4. maija balsojumā par Neatkarības deklarāciju.
Tas bija ļoti grūts darbs, pats intensīvākais mūžā. Tik piesātinātu laikmetu reti kam izdotas piedzīvot, teica Škapars.
"Šie divi notikumi – 18. novembris un 4.maijs – ir tā kā lielas spožas zvaigznes, kas izgaismo Latvijas simtgadi. Man ir gandarījums, ka man paveicās, ka vēl 60 gadu vecumā dabūju pastrādāt pie svētīgas lietas, pie Latvijas neatkarības veidošanas," atzina Škapars.
Nesen intervijā Latvijas Radio raidījumam "Laikmeta krustpunktā" Škapars sprieda, ka darbība LTF bijis spilgtākais posms viņa mūžā.
"It īpaši tagad karš starp Krieviju un Ukrainu palīdz atmiņai atgādināt, ko nozīmēja mūsu tie gadi, ka mums izdevās dabūt brīvību, neatkarību toreiz," sarunā ar žurnālistu Arni Krauzi teica Škapars.
"Dažreiz saka, ka var atkal kaut kas līdzīgs atkārtoties, bet tādi laiki kā Tautas frontes laiks – ne tik bieži. Tur jānobriest situācijai, lai tauta būtu gatava. Iedomājieties, lai tūkstoši nāktu ielās, lai tūkstoši un desmit tūkstoši, un ap simts tūkstošiem taču nāca no tautas un gāja Daugavmalā uz mītiņiem."
Škapars bija viens no Augstākās Padomes deputātiem, kas 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
ATVADU FOTOGALERIJA. GAIŠĀ PIEMIŅĀ JĀNIM ŠKAPARAM UN VIŅA TUVINIEKIEM
Padomju režīma laikā viņš ilgus gadus bijis laikraksta "Literatūra un Māksla" redaktors.
1988.gadā viņš vadīja darba grupu, kas izstrādāja LTF pirmo programmu.
"Viņš nodzīvoja brīnišķīgu, skaistu, bagātu mūžu," portālam LSM.lv stāsta LTF pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, kurš raksturo Škaparu kā tuvu draugu.
Īvāns vēl trešdien rīta pusē bijis ciemos pie Škapara, jo bijusi sajūta, ka vajag aizbraukt un aprunāties. "Šodien vēl plēsām jokus; viņš bija labā noskaņojumā," stāsta Īvāns.
Škapars arī tik cienījamā vecumā izcēlies ar asu prātu, cītīgi sekojis notikumiem Latvijā un pasaulē. Uz atvadām norunājuši, ka varētu satikties decembrī, kad Škapars svinētu jau 96. dzimšanas dienu, bet vairs nebūs lemts...
90 gadu jubilejā Škapars intervijā Latvijas Televīzijai stāstīja, ka viņa dzīvē bijušas vairākas frontes. Pirmo viņš pieredzēja Otrā pasaules kara gados. Otrā dzīves fronte bija darbs laikrakstā "Literatūra un Māksla". Škapars bija ilggadējs avīzes redaktors. Laikraksts publicēja ne tikai dzeju, prozu un mākslas kritiku, bet arī vērtēja laikmetu. Tas līdzinājās garīgai pretestībai, kas sāka drupināt padomju režīmu.
Raksti bieži nesaskanēja ar oficiālo padomju ideoloģiju. 1985. gadā kompartijas vadība padzina Škaparu no avīzes.
Trešā un nozīmīgākā viņa dzīves fronte bija Latvijas Tautas frontes izveidošana. Viņš vadīja darba grupu, kas izstrādāja LTF pirmo programmu. 1990. gadā Škaparu ievēlēja Augstākajā Padomē, un viņš piedalījās vēsturiskajā 4. maija balsojumā par Neatkarības deklarāciju.
Tas bija ļoti grūts darbs, pats intensīvākais mūžā. Tik piesātinātu laikmetu reti kam izdotas piedzīvot, teica Škapars.
"Šie divi notikumi – 18. novembris un 4.maijs – ir tā kā lielas spožas zvaigznes, kas izgaismo Latvijas simtgadi. Man ir gandarījums, ka man paveicās, ka vēl 60 gadu vecumā dabūju pastrādāt pie svētīgas lietas, pie Latvijas neatkarības veidošanas," atzina Škapars.
Nesen intervijā Latvijas Radio raidījumam "Laikmeta krustpunktā" Škapars sprieda, ka darbība LTF bijis spilgtākais posms viņa mūžā.
"It īpaši tagad karš starp Krieviju un Ukrainu palīdz atmiņai atgādināt, ko nozīmēja mūsu tie gadi, ka mums izdevās dabūt brīvību, neatkarību toreiz," sarunā ar žurnālistu Arni Krauzi teica Škapars.
"Dažreiz saka, ka var atkal kaut kas līdzīgs atkārtoties, bet tādi laiki kā Tautas frontes laiks – ne tik bieži. Tur jānobriest situācijai, lai tauta būtu gatava. Iedomājieties, lai tūkstoši nāktu ielās, lai tūkstoši un desmit tūkstoši, un ap simts tūkstošiem taču nāca no tautas un gāja Daugavmalā uz mītiņiem."
FOTOGALERIJA NĀKAMAJĀ LAPĀ
atbildēt
+126
