Par ko latviešu tauta pelnījusi tādu prezidentu? No nodokļu maksātāju naudas 40 miljoni...

Neskatoties uz iesniegumiem un aicinājumiem neizsludināt likumu... Pēdējā pusotra gada laikā Levits ir izgāzies daudzkārt. Tauta to neaizmirst.

Par ko latviešu tauta pelnījusi tādu prezidentu? No nodokļu maksātāju naudas 40 miljoni...
Komentāri[2] Bilžu galerija[14] 21.02.2022 20:05
2022. gada 21. februārī Valsts prezidents Egils Levits izsludina likumu par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai no nodokļu maksātāju naudas.


Sociālajos tīklos ļaudis ir sašutumā. Vārdu sakot, tauta "cepas un vārās"!


Pēdējā pusotra gada laikā Levits ir izgāzies daudzkārt. Tauta to neaizmirst. Tiek uzskatīts, ka nākamais prezidentūras termiņš šim īpatnim vienkārši un pārliecinoši nespīd.


FOTOGALERIJĀ DAŽĀDI PREZIDENTA MISĒKĻI

Uzziņai:



Neskatoties uz iesniegumiem ar aicinājumiem neizsludināt likumu par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai un atdot to pārstrādāšanai parlamentā, Valsts prezidents Egils Levits nolēmis likumu izsludināt.

Likumā par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai skartais jautājums tagad ir slēgts uz visiem laikiem un atgriešanās pie tā vairs nenotiks, izsludinot likumu, paziņojis Levits.

Viņš atzīmēja, ka likuma apspriešana Saeimā un tā pieņemšana notikusi plašā parlamentārā diskusijā, gan izpelnoties rezonansi Latvijas sabiedrībā, gan izskanot starptautiski. Prezidenta ieskatā, bijuši vērā ņemami argumenti gan par likuma pieņemšanu, gan pret to.

Valsts pirmā persona norādīja, ka likuma projekts tapis parlamentārā likumdošanas procesā. To iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un par to trijos lasījumos debatējuši Saeimas deputāti, iesniedzot arī savus priekšlikumus otrajam un trešajam lasījumam.

Tāpat Valsts prezidents atzīmēja, ka šo likuma projektu ir ierosinājusi pati Saeima. Viņa ieskatā, tā ir paša Saeimas vairākuma, kurš kādu likumu pieņēmis, pilna politiskā atbildība par pieņemto likumu, tā nepieciešamību, lietderību un atbilstību valsts un sabiedrības ilgtermiņa interesēm.

Tas nedrīkstētu tikt izmantots šauri partejiskās interesēs. Likuma pieņemšana ir Saeimas kā likumdevēja politiskās izšķiršanās jautājums - ar likumu pašam paredzot konkrētu risinājumu sabiedrībai būtiskā jautājumā. Tā ir Saeimas atbildība un politiskā izšķiršanās par to, kad un kādā veidā konkrēto jautājumu risināt," pauda prezidents.


Viņš norādīja, ka tas uzliek likuma iniciatoriem un Saeimas pārliecinošajam vairākumam, kas likumu ir atbalstījis, pienākumu turpināt skaidrot likuma nepieciešamību, lietderību un atbilstību valsts un sabiedrības ilgtermiņa interesēm. Levits atzīmēja, ka neviens cits Saeimas vairākuma vietā to nevar izdarīt, jo tā ir Saeimas politiskā izšķiršanās un Saeimas politiskā griba, kas ietverta likumā.


LASIET VĒL: Neticēsiet un neatpazīsiet! Žurnālisti atmasko, kā prezidents Levits izskatījās jaunībā


Šlesers: Prezidentam Levitam atņemšu visu! Prezidenta pensiju, dzīvokli, auto un visas privilēģijas


Levita kungs, varbūt tomēr varat pieciest tos 'nabaga' 5960 EUR mēnesī un neprasīt algas pieaugumu?
Kā ziņots, Saeima 10.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai", kas nosaka desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai īstenos no 2023. gada līdz 2032. gadam - katru gadu izmaksājot četrus miljonus eiro, secināms no likuma anotācijā norādītā.

Līdzekļus cita starpā varēs izlietot Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kopienas organizāciju atbalstam, īpašumu apsaimniekošanai, ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību saistītu pasākumu finansēšanai un Latvijas sabiedrības saliedētības, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai.

Tāpat līdzekļus varēs izmantot holokausta upuru memoriālu (Biķernieku mežā, Dreiliņu mežā, Rumbulā, Mežaparkā, Šķēdes kāpās, Daugavpilī un citās vietās) uzturēšanai un labiekārtošanai.

Piešķirtos finanšu līdzekļus varēs izlietot arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.


FOTOGALERIJA NĀKAMAJĀ LAPĀ

Lapa: 1 no 2

Komentāri [2]

Citi Iesaka

Citi Raksti

Paparacci.lv

Jaunākās

TOP 5

VIDEO

seko mums ›› VIPi.tv draugiem.lv VIPi.tv facebook VIPi.tv twitter VIPi.tv rss