Skandāls, šovs, uzmanības trūkums!? Kādus cilvēkus nelaiž tautas iemīļotajā Kauguru restorānā Kūriņš? Gejus... Nēģerus... Cittautiešus

Skandāls, šovs, uzmanības trūkums!? Kādus cilvēkus nelaiž tautas iemīļotajā Kauguru restorānā Kūriņš? Gejus... Nēģerus... Cittautiešus
Komentāri[13] Bilžu galerija[12] 18.05.2020 00:01
Uzvaras dienā, 2020. gada 9. maijā sociālos tīklus pāršalca Latvijas iedzīvotājas publikācija par to, ka viņas ģimeni atteicās apkalpot pazīstamajā Jūrmalas Kauguru restorānā KŪRIŅŠ Georga lentīšu dēļ.

Incidents Jūrmalas restorānā “Kūriņš”, kura īpašnieks pieprasīja klientam noņemt Georga (Sv. Jura) lentīti vai arī restorānu atstāt, izraisījis plašas diskusijas. Galvenokārt emocionālas. Ko par to saka likums?

“Pilnīgi noteikti došos uz "Kūriņu" oranži melni svītrotā kostīmā. Kurus vēl neielaidīs? Gejus? Nēģerus? Skatīsimies,” “Twitter” ierakstījis reklāmas industrijas veterāns, bijušais PR guru Ēriks Stendzenieks. SLAVENĪBAS SAVUS SOCTĪKLU IERAKSTUS MĒDZ EMOCIONĀLI DZĒST, TĀPĒC ESAM SAGLABĀJUŠI FOTOGALERIJĀ.

Restorāna “Kūriņš” īpašnieks, bijušais Jūrmalas domes deputāts Arnis Ābelītis (partija “Tev, Jūrmalai”) sociālajā tīklā Facebook paziņojis, ka nekad nav dalījis viesus pēc rases, nacionālās, reliģiskās vai politiskās piederības. Taču Georga lentīti viņš uzskata par “agresoru, teroristu simboliku” 2014.gada Ukrainas notikumu kontekstā. “Un nav saprotams, ka daudzi cilvēki Georga lentīti mēģina sasaistīt ar 9.maija uzvaras svētkiem, kam nav nekāda sakara ar šo datumu.”


Pirms kāda laika sabiedrību pāršalca Latvijas 3. Atmodas līdere, kura bija tērpusies Georga lentes stilistikai atbilstošā kleitā, bet vēlāk šo kolorādo brīnumu sadedzināja - FOTOGALERIJĀ 5.bilde


Uzziņai:


Izvērstāk savu attieksmi par stāstu ar kafejnīcu "Kūriņš" Ēriks Stendzenieks paudis Facebook:


"Nedomāju, ka Kūriņam bija taisnība. Un šis ļaunais prieks mani biedē. Tie cilvēki nav kaut kādi Latvijas ienaidnieki, kas grib sagraut neatkarīgu valsti un pievienoties Krievijai. Ja tā būtu, tad Ždanokai vēlēšanās būtu 25% (nevis 1,5%). Jūs zināt, kāds milzīgs daudzums krievu cilvēku nobalsoja par Latvijas neatkarību? Viņi tika brutāli uzmesti, solot pilsonību visiem. Tagad viņiem pēkšņi vajag vīzas Šengenā. Un, ja jūs to vēl nezinājāt, viņiem pasēs rakstīts "Alien". Es nejokoju. "Alien". Tieši tā arī rakstīts. Tie cilvēki, ar lentītēm ir vienu dienu gadā. Visas 364 pārējās dienas viņi ir vīri, tēvi, darbinieki, uzņēmēji, mākslinieki, velobraucēji utt.," raksta reklāmas speciālists.


Speciālista skaidrojums:

Neskatoties uz diskusiju par to, vai ir vērts likumdošanas ceļā aizliegt oranži melnās lentītes nēsāšanu publiskos pasākumos, Saeima tādu lēmumu vēl nav pieņēmusi. Par to, kuru drīkst un kuru nedrīkst neielaist publisko iestāžu īpašnieki atbilstoši Latvijas un Eiropas likumdošanai portāls LSM.lv iztaujāja Eiroparlamentā strādājošo Latvijas juristu Alekseju Dimitrovu.

Vai restorāna vai citas publiskās iestādes saimniekam ir tiesības lemt, kuru neielaist?

Juridiski šo jautājumu regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Tajā rakstīts, uz kāda pamata nedrīkst diskriminēt – tas ir dzimums, etniskā izcelsme, rase un invaliditāte. Attiecībā uz šādiem gadījumiem nekādu strīdu nav – uz šāda pamata klientam atteikt nedrīkst.

Turklāt Satversmē diskriminācijas aizliegums aprakstīts plašāk. Kāpēc Patērētāju tiesību aizsardzības likumā jau ir iekļauts šis uzskaitījums? Kad pēc iestāšanās Eiropas Savienībā vajadzēja pārņemt ES direktīvas, es biju darba grupā, kura izstrādāja šīs Latvijas tiesību normas, un mēs ierosinājām, lai diskriminācijas aizliegums aptvertu visus iemeslus, kas izriet no Satversmes – piemēram, politisko pārliecību, izglītību, veselības stāvokli. Taču, tā kā ES prasīja tikai to minimumu, kas bija ES direktīvās, parlamentā “paplašinātais saraksts” netika atbalstīts. Tā Patērētāju tiesību aizsardzības likumā palika tikai dzimums, etniskā piederība, rase un invaliditāte.

Šo iemeslu dēļ aizliegta gan tieša, gan netieša diskriminācija. Piemēram, ja publiskās iestādes īpašnieks teiktu, ka aizliegta ieeja tiem, kuri nerunā latviski bez akcenta, tad, lai gan formāli runa ir par akcentu, nevis par etnisko izcelsmi, būtu pamats teikt, ka tas ir netiešs aizliegums uz etniskās izcelsmes pamata. Taču gadījumā ar Georga lentīti tas, protams, nedarbojas, jo ar šo lentīti var staigāt jebkuras tautības cilvēki. Tādējādi diskriminācijas aizliegums Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē šajā gadījumā tieši nav pārkāpts.

Taču, piemēram, no Satversmes izriet diskriminācijas aizliegums (91.pants aizliedz jebkādu diskrimināciju), tostarp arī pēc politiskajiem uzskatiem. Un te ir ļoti strīdīgs jautājums, par kuru pat juristiem sen ir atšķirīgi viedokļi – cik lielā mērā diskriminācijas aizliegums Satversmē regulē privātpersonu savstarpējās attiecības. Tas, ir, nav strīda par to, ka valsts institūcijas nedrīkst diskriminēt, pieņemsim, pēc politiskās pārliecības. Taču kādā mērā šis aizliegums darbojas arī civiltiesiskajās attiecībās, kurās cilvēki stājas bez valsts tiešas starpniecības?

Stabilas tiesu prakses Latvijā šajā ziņā nav. Tāpēc, ja kāds iesniegtu prasību tiesā, paziņojot, ka pārkāpts diskriminācijas aizliegums ar šo simboliku saistītās politiskās pārliecības dēļ, iznāktu interesanta tiesas lieta par to, cik lielā mērā Satversmē noteiktais aizliegums darbojas privātpersonu starpā. Visdrīzāk tāda prasība aizietu līdz Satversmes tiesai.

Taču pašlaik Latvijas tiesību sistēmā šim jautājumam nav skaidra atrisinājuma.

Vai ir saistība starp Georga lentīti un politisko pārliecību?

Domāju, ka jā. Ja iedomājamies, ka kāds cilvēks uzskata, ka šī lentīte ir daļa no viņa politiskās pārliecības, piemēram, atbalstot Krievijas ārpolitiku, tad jā, tā ir daļa no politiskās pārliecības. Es šādai pārliecībai nepiekrītu, taču uzskatīt to par politisko pārliecību var. Un no paša cilvēka ir atkarīgs, cik lielā mērā viņš tiesas priekšā spēs šo saistību pamatot. Turklāt es tur nesaskatu nekādu etnisku, rasu vai lingvistisku konotāciju (nozīmi – LSM.lv), bet politiskā vai filozofiskā pārliecība – šim argumentam būtu tiesības dzīvot.

Taču, tā kā Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tāda diskriminācija tieši nav aizliegta, rodas jautājums – cik tas vispār ir (ne)pieļaujami privātu indivīdu saskarsmē? Piemēram, es izīrēju dzīvokli: vai drīkstu cilvēkam atteikt uz pamata, ka man nepatīk viņa politiskie uzskati? Uz rases vai etniskās izcelsmes pamata es nedrīkstu atteikt. Šajā gadījumā viss ir stingri regulēts.

Replika par to, vai drīkst restorānā neielaist nēģerus, automātiski zaudē spēku, - likums to aizliedz.

Jā. Šis jautājums ir precīzi paredzēts Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Ja saimnieks uz durvīm uzrakstītu, ka neapkalpo invalīdus vai melnādainos, viņš pārkāptu diskriminācijas aizliegumu. Par to ir gan administratīvais sods, gan kriminālatbildība.


Replika par to, vai saimnieks drīkst savā iestādē neielaist: tā kā Patērētāju tiesību aizsardzības likumā aizliegums diskriminēt gejus nav ierakstīts, rodas juridisks strīds, vai tas vispārīgais diskriminācijas aizliegums, kas izriet no Satversmes, jāattiecina arī uz civiltiesiskajām attiecībām. Vai drīkst neielaist gejus veikalā, restorānā, naktsklubā, ja tas tieši nav aizliegts. Jo par to nav teikts Eiropas tiesību normās. Ja būtu atbilstoša Eiropas direktīva, tā būtu jāievieš nacionālajās tiesību normās, un tad visdrīzāk tiktu grozīts arī Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Tādas direktīvas projekts ir, taču to jau kopš 2006.gada izskata ES valstis, tomēr nav vienprātības, lai to pieņemtu. Tādi akti ES tiek pieņemti pēc vienprātības principa.

Pilnu interviju ar Eiroparlamentā strādājošo Latvijas juristu Alekseju Dimitrovu lasiet Lsm.lv.


FOTOGALERIJA NĀKAMAJĀ LAPĀ

Lapa: 1 no 2

Pēdejais komentārs

Lasīt visus komentārus [13] ››
Aija Jefimova 20.05.2020 01:08
Un pareizi darīja, kur tad dzīvo- Latvijā taču, vai tad Latvijai 9 maijā bija svētku diena, kalendārs par to klusē, tātad, gribi atbalstīt, gribi svinēt, ej uz savu dzīvokli un svini. Cieni Latviju, kurā dzīvo!

Citi Iesaka

Citi Raksti

Paparacci.lv

Jaunākās

TOP 5

VIDEO

seko mums ›› VIPi.tv draugiem.lv VIPi.tv facebook VIPi.tv twitter VIPi.tv rss