Pirmoreiz valsts vēsturē atklāts balsojums. Jaunais Latvijas valsts prezidents Egils Levits

Ar 61 Saeimas deputāta balsi par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits. Apsveicam!

Pirmoreiz valsts vēsturē atklāts balsojums. Jaunais Latvijas valsts prezidents Egils Levits
Komentāri[40] Bilžu galerija[6] 29.05.2019 13:12
2019.gada 29. maijā Saeima ārkārtas sēdē par jauno Latvijas valsts prezidentu ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Par Levitu nobalsoja 61 deputāts. Uz valsts prezidenta amatu kopumā pretendēja trīs cilvēki. Koalīcijas deputāti bija pieteikuši Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru, Zaļo un zemnieku savienība prezidenta amatam izvirzījusi tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, bet daži "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputāti - parlamentārieti Didzi Šmitu (KPV LV).

Kopumā balsojumā piedalījās 95 deputāti, taču 2 balsošanas zīmes atzītas par nederīgām. Par Levitu balsoja 61 deputāts, pret –32 . Par tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru balsoja 8 deputāti, pret - 85, savukārt deputātu Didzi Šmitu atbalstīja 24 deputāti, bet pret viņu balsoja – 69.

"Būšu gan trūcīgo, gan pārtikušo cilvēku prezidents!" saka Levits un norāda, ka strādās, lai Latvijā būtu vairāk solidaritātes, lai mēs visi justos novērtēti, vajadzīgi un piederīgi savai valstij.

"Mīļie Latvijas cilvēki! Mūsu Latvijas valsti esam mantojuši no iepriekšējām paaudzēm. Latvijas valsts ir mūsu senču izcīnīta un veidota. Latvijas valsts ir ietvars, kurā varam īstenot savus sapņus, baudīt savu brīvību un runāt savā valodā!" - šo Valsts prezidenta citātu publicē mediji visā pasaulē. FOTOGALERIJĀ LEVITA JAUNĀKIE DZĪVES MIRKĻI

Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents tiek ievēlēts ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu. Divi deputāti, kuru vēlēšanu zīmes tika atzītas par nederīgām, bija ekspremjers Māris Kučinskis (ZZS) un bijusī veselības ministre Anda Čakša.

Saeimas debates ilga nedaudz mazāk par divām stundām, debatēs koalīcijas deputāti slavēja Levitu kā vislabāko kandidātu.Savukārt opozīcijas pārstāvji aicināja domāt, vai vajadzīgs tautas, vai koalīcijas prezidents, kas tiek iecelts amatā bez diskusijas.Pirms balsošanas rezultātu paziņošanas Levits intervijā LTV sacīja, ka arguments, ka viņš nezina, kā dzīvo vienkāršā tauta, ir nejēdzīgs. Man ir daudz plašāki kontakti visos Latvijas slāņos, nekā citiem politiķiem, sacīja Levits.

Levits uz prezidenta amatu kandidēja jau otro reizi - pirms četriem gadiem, 2014. gadā, viņš vēlēšanu priekšpēdējā kārtā piekāpās Raimondam Vējonim. Levita kandidatūra Valsts prezidenta amatam pirmo reizi publiski izskanēja jau 2007. gadā. Toreiz viņš atteicās no kandidēšanas uz valsts augstākās amatpersonas godu, norādot uz atbalsta trūkumu valdošajā koalīcijā.

Levita kandidatūra prezidenta amatam tika apspriesta arī 2011. gadā, toreiz par nodomu izvirzīt Levitu paziņoja Nacionālā apvienība. Kandidatūra tiek apspriesta arī „Vienotībā”, taču līdz oficiālai nominācijai nenonāca.

Šoreiz Levitu Valsts prezidenta amatam izvirzījuši desmit Saeimas deputāti, kas pārstāv visas piecas valdību veidojošās politiskās partijas – Nacionālo apvienību, Jauno konservatīvo partiju, „Attīstībai/Par!”, „Jauno Vienotību” un “KPV LV”. Visu valdību veidojošo partiju atbalsts bija viens no paša Levita izvirzītajiem priekšnosacījumiem.Rīgā dzimušā Egila Levita jaunības gadi pagāja Vācijā, kur beidzis Minsteres Latviešu ģimnāziju un Hamburgas universitāti. Viņš studējis politikas zinātni un jurisprudenci.

1980. gadu beigās Levits iesaistījās Latvijas politikā – kļuva par Latvijas Tautas frontes domes locekli un 1989. gadā izveidotā Latvijas pilsoņu kongresa locekli. Darbojoties Latvijas Tautas frontē, Levits bija viens no 1990. gada 4. maijā pieņemtās Latvijas PSR Augstākās padomes Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu teksta autoriem. Vēlāk viņš iesaistījās par elitāru dēvētajā „Klubā 21” un 1993. gadā no „Latvijas ceļa” saraksta tika ievēlēts par 5. Saeimas deputātu. Valda Birkava valdībā Levits ieņēma tieslietu ministra un Ministru prezidenta biedra amatus. Pēc Birkava valdības demisijas Levits kļuva par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.

1995. gadā Levitu izraudzījās par Latvijas pārstāvi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, bet 1997. gadā – arī par Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Samierināšanas un arbitrāžas tiesā. 2004. gadā Tieslietu ministrija nolēma izvirzīt Levitu par Latvijas pārstāvi Eiropas Kopienu tiesā.

2007. gada nogalē prezidents Valdis Zatlers izveidoja Konstitucionālo tiesību komisiju, par kuras priekšsēdētāju kļūst Levits. 2012. gada rudenī Levita vadītā Konstitucionālo tiesību komisija nāk klajā ar piedāvājumu papildināt Latvijas Republikas konstitūciju – Satversmi – ar īpašu preambulu. Šī iemesla dēļ Levits tiek dēvēts arī par Satversmes preambulas tēvu.

Avoti: LSM.lv, Tvnet.lv. Raksta titulbilde no @ltvzinas


FOTOGALERIJA NĀKAMAJĀ LAPĀ

Lapa: 1 no 2

Pēdejais komentārs

Lasīt visus komentārus [40] ››
agris egmanis 11.06.2019 23:49
visi kliedz karalis karalis bet neviens neredz ka karalis ir pliks.

Citi Iesaka

Citi Raksti

Paparacci.lv

Jaunākās

TOP 5

VIDEO

seko mums ›› VIPi.tv draugiem.lv VIPi.tv facebook VIPi.tv twitter VIPi.tv rss
www.RezervesDalas24.LV