Mūžībā aizsaukts leģendārais sporta žurnālists Arturs Vaiders
61 gada vecumā pēc slimības miris ilggadējais Latvijas sporta žurnālists Arturs Vaiders.
[2]
[5]
Pēc cīņas ar slimību pirmdien, 3.oktobrī, 61 gada vecumā miris ilggadējais Latvijas sporta žurnālists Arturs Vaiders, vēsta Latvijas Futbola federācija.
Vaiders ilgus gadus bija laikraksta «Diena» sporta nodaļas vadītājs. Turpinājumā viņš veidoja gan pats savu interneta portālu «parsportu.lv», gan arī strādāja dažādos citos projektos.
Šovasar Vaiders apmeklēja arī Riodežaneiro olimpiskās spēles, kas bija jau divpadsmitās viņa mūžā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņš apmeklēja visas Ziemas olimpiskās spēles, bet no vasaras Olimpiādēm izlaida vienīgi pasākumus Barselonā un Atēnās.
«Mana pirmā saskarsme ar olimpismu bija tālajā 1964.gadā, kad mācījos 3.klasē mazajā Āmuļu astoņgadīgajā skolā un tur tika rīkots konkurss par olimpiskajām spēlēm, kas tajā rudenī notika Tokijā. Mani tas aizrāva,» nesen savā «Facebook» profilā bija ierakstījis Vaiders. «Līdz tam biju fiziski diezgan vājš puika, kas skriešanā reizēm pat zaudēja klases meitenēm. Daudz iedvesmas deva Janīna Kursīte, ar kuras brāli mācījos vienā klasē. Spēlējām futbolu, basketbolu, lasījām.»
«No nākamā gada aprīļa pasūtīju laikrakstu «Sports«. Sāku arvien vairāk trenēties, paldies Jānim Žukovskim, kura vairs nav šajā saulē, kurš iemācīja spēlēt futbolu, hokeju. Mani stadioni bija pļavas un tikko novāktie kartupeļu lauki. Liels sportists no manis nesanāca, taču manis sasniegtais Vārkavas vidusskolas rekords tāllēkšanā noturējās vairāk par 40 gadiem,» atzinis žurnālists.
Izsakām visdziļāko lidzjūtību Artura Vaidera tuviniekiem un viņa kundzei Inesei Vaiderei personīgi.
Vaiders ilgus gadus bija laikraksta «Diena» sporta nodaļas vadītājs. Turpinājumā viņš veidoja gan pats savu interneta portālu «parsportu.lv», gan arī strādāja dažādos citos projektos.
Šovasar Vaiders apmeklēja arī Riodežaneiro olimpiskās spēles, kas bija jau divpadsmitās viņa mūžā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņš apmeklēja visas Ziemas olimpiskās spēles, bet no vasaras Olimpiādēm izlaida vienīgi pasākumus Barselonā un Atēnās.
«Mana pirmā saskarsme ar olimpismu bija tālajā 1964.gadā, kad mācījos 3.klasē mazajā Āmuļu astoņgadīgajā skolā un tur tika rīkots konkurss par olimpiskajām spēlēm, kas tajā rudenī notika Tokijā. Mani tas aizrāva,» nesen savā «Facebook» profilā bija ierakstījis Vaiders. «Līdz tam biju fiziski diezgan vājš puika, kas skriešanā reizēm pat zaudēja klases meitenēm. Daudz iedvesmas deva Janīna Kursīte, ar kuras brāli mācījos vienā klasē. Spēlējām futbolu, basketbolu, lasījām.»
«No nākamā gada aprīļa pasūtīju laikrakstu «Sports«. Sāku arvien vairāk trenēties, paldies Jānim Žukovskim, kura vairs nav šajā saulē, kurš iemācīja spēlēt futbolu, hokeju. Mani stadioni bija pļavas un tikko novāktie kartupeļu lauki. Liels sportists no manis nesanāca, taču manis sasniegtais Vārkavas vidusskolas rekords tāllēkšanā noturējās vairāk par 40 gadiem,» atzinis žurnālists.
Izsakām visdziļāko lidzjūtību Artura Vaidera tuviniekiem un viņa kundzei Inesei Vaiderei personīgi.
Atvadu fotogalerija Arturam Vaideram nākamajā lapā
atbildēt
+1
