Nekauņa. Melis. Nožēlojams. Atriebīgs. Belēvičs joprojām nav atguvis realitātes sajūtu
Izskatās, ka pumpas dēļ Guntis Belēvičs zaudējis arī kauna, tolerances un cieņas pret vēlētājiem, pret sabiedrību īpašības.
19.07.2016 21:28
Tas nozīmē, ka G. Belēvičam nav reālu iespēju panākt kriminālprocesa
panākšanu pret žurnālistiem, kuri aprakstījuši viņa privāto vizīti
Onkoloģijas centrā, taču šādā veidā viņš varētu mēģināt atriebties tiem
informācijas avotiem – trauksmes cēlējiem, kas medijiem bija darījuši
zināmus faktus par viņa „pumpas epopeju”.
Tiesa, kāds medicīnas darbinieks Dienai norādīja – arī šajā virzienā bijušajam ministram reālu izredžu nav, jo, kā ziņots publiski, ar savu „pumpu” viņš Onkoloģijas centrā bija ieradies neoficiāli, nekādu oficiālu samaksu nebija veicis, līdz ar to arī neviena persona nebija atbildīga par šīs „pumpu informācijas” glabāšanu – jo tādas oficiāli medicīnas darbinieku rīcībā nemaz nebija.
Pats G. Belēvičs nevēlējās atbildēt uz Dienas jautājumu, vai ar vēršanos tiesībsargāšanas iestādēs par neizpaužamu ziņu izpaušanu saistībā ar viņš "pumpu" tiešām vēlas atriebties trauksmes cēlējiem, kas ziņoja par viņa rīcību, apejot rindu un neveicot oficiālu maksājumu Latvijas Onkoloģijas centram.
Bijušais veselības ministrs nevēlējās atbildēt arī uz viņam uzdoto jautājumu – vai šis iesniegums liecina par to, ka pretēji publiskajam 10.jūnija paziņojumam viņš patiesībā tomēr nesaskata savas toreizējās rīcības nepieņemamību un to nenožēlo un attiecīgi arī viņa atvainošanās bijusi tikai formāla.
Vēršanās policijā ar iesniegumiem un citās tiesībsargāšanas iestādēs gan arī ministra pilnvaru laikā ir bijusi G. Belēviča aizraušanās. Tā, piemēram, pagājušajā rudenī Valsts policijā tika izvērtēti vismaz trīs toreizējā veselības ministra iesniegumi, pēc kuru izskatīšanas tika atteikts sākt kriminālprocesus.
Tajos bija izteikta pārliecība, ka mediju publikācijas, kurās atspoguļots Belēviču ģimenes apjomīgais farmācijas tirdzniecības bizness, ģimenes galvas vēsturiskā saistība ar šo biznesu un vēlākie interešu konflikti, esot mērķtiecīgs nelabvēļu darbs, lai nepieļautu veselības ministra valstisko nodomu īstenošanu.
Trauksmes cēlēju aizsardzības jautājums ir politiskajā dienas kārtībā jau ilgi un nesekmīgi. Piemēram, 2014. gada decembrī sabiedrība par atklātību Delna un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs publiski paziņoja par sadarbību šajā jautājumā, taču pusotru gadu vēlāk nekādi praktiski rezultāti šai sadarbībai nav bijuši.
2014. gadā gan tika izveidota īpaša darba grupa, 2015. gada sākumā tika parakstīts memorands par trauksmes cēlēju aizsardzību, bet decembra beigās Valsts kanceleja paziņoja, ka esot pabeigusi darbu pie Trauksmes cēlēju likumprojekta, taču ar to visas aktivitātes pagaidām arī ir aprobežojušās.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Tiesa, kāds medicīnas darbinieks Dienai norādīja – arī šajā virzienā bijušajam ministram reālu izredžu nav, jo, kā ziņots publiski, ar savu „pumpu” viņš Onkoloģijas centrā bija ieradies neoficiāli, nekādu oficiālu samaksu nebija veicis, līdz ar to arī neviena persona nebija atbildīga par šīs „pumpu informācijas” glabāšanu – jo tādas oficiāli medicīnas darbinieku rīcībā nemaz nebija.
Pats G. Belēvičs nevēlējās atbildēt uz Dienas jautājumu, vai ar vēršanos tiesībsargāšanas iestādēs par neizpaužamu ziņu izpaušanu saistībā ar viņš "pumpu" tiešām vēlas atriebties trauksmes cēlējiem, kas ziņoja par viņa rīcību, apejot rindu un neveicot oficiālu maksājumu Latvijas Onkoloģijas centram.
Bijušais veselības ministrs nevēlējās atbildēt arī uz viņam uzdoto jautājumu – vai šis iesniegums liecina par to, ka pretēji publiskajam 10.jūnija paziņojumam viņš patiesībā tomēr nesaskata savas toreizējās rīcības nepieņemamību un to nenožēlo un attiecīgi arī viņa atvainošanās bijusi tikai formāla.
Vēršanās policijā ar iesniegumiem un citās tiesībsargāšanas iestādēs gan arī ministra pilnvaru laikā ir bijusi G. Belēviča aizraušanās. Tā, piemēram, pagājušajā rudenī Valsts policijā tika izvērtēti vismaz trīs toreizējā veselības ministra iesniegumi, pēc kuru izskatīšanas tika atteikts sākt kriminālprocesus.
Tajos bija izteikta pārliecība, ka mediju publikācijas, kurās atspoguļots Belēviču ģimenes apjomīgais farmācijas tirdzniecības bizness, ģimenes galvas vēsturiskā saistība ar šo biznesu un vēlākie interešu konflikti, esot mērķtiecīgs nelabvēļu darbs, lai nepieļautu veselības ministra valstisko nodomu īstenošanu.
Trauksmes cēlēju aizsardzības jautājums ir politiskajā dienas kārtībā jau ilgi un nesekmīgi. Piemēram, 2014. gada decembrī sabiedrība par atklātību Delna un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs publiski paziņoja par sadarbību šajā jautājumā, taču pusotru gadu vēlāk nekādi praktiski rezultāti šai sadarbībai nav bijuši.
2014. gadā gan tika izveidota īpaša darba grupa, 2015. gada sākumā tika parakstīts memorands par trauksmes cēlēju aizsardzību, bet decembra beigās Valsts kanceleja paziņoja, ka esot pabeigusi darbu pie Trauksmes cēlēju likumprojekta, taču ar to visas aktivitātes pagaidām arī ir aprobežojušās.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
