Beidzot žurnaļugām mute būs ciet

“Beidzot žurnaļugām mute būs ciet. Neviens nekad neuzzinās, ka ministrs N. ir aprobežots narciss, valsts sekretārs Ž. ir nekompetents ieliktenis, bet deputāts H. apmeklē svingeru klubus biežāk, nekā veselība atļauj. Beidzot valsts varas grāvējiem – žurnālistiem – nebūs nekādu iespēju piespēlēt trumpja kārtis ārzemju nelabvēļiem, un rezultātā viņi nevarēs mūsu valsti šantažēt ar saviem netīrajiem pārspīlējumiem. Iestāsies vispārējs miers, laime, pārticība un kiberdrošība,” rakstot par ierosinātajiem grozījumiem Krimināllikumā, nra.lv izsakās Elita Veidemane.

“Šie grozījumi noteiks stingrākus sodus par valsts varas iestāžu publisku kritiku, un tiem cilvēkiem, kuri uzdrošināsies iebilst pret to, ko dara valsts vara, vai izteiks publisku aicinājumu mainīt valsts iekārtu Latvijā, draudēs cietumsods līdz pat pieciem gadiem. Saeimā ir iesniegta anotācija, kurā skaidrots, ko nozīmē Krimināllikuma grozījumi: citastarp aicinājums vērsties pret esošo valsts iekārtu (un to mainīt) būtībā esot uzskatāms par “aicinājumu vērsties pret Latvijas Republiku kopumā”.

Taču izrādās, ka par kaitniecisku nevarot uzskatīt tādu personu rīcību, kad “materiāls tiek izmantots vienīgi informatīviem mērķiem, piemēram, izmantojot materiālu zinātniskos, pētniecības, polemiskos vai kritikas nolūkos”. Bet par to, vai konkrētais materiāls ir kritika, polemika vai vēršanās “pret Latvijas Republiku kopumā”, lems specdienesti,” skaidro Veidemane.

Žurnāliste uzdod vairākus jautājumus, kas izriet pēc šādiem “jaunumiem.” “Kas ir “esošā valsts iekārta”? Vai mūsu valdīklas to jau paspējušas noformulēt? Varbūt tā ir plutokrātija, Vārnu ielas republika, monarhosindikāts vai «Latvijas Republika kopumā”?

Tātad, pirmkārt, nav saprotams, pret ko tad kāds vērsīsies, ja vispār vērsīsies.

Otrkārt, kādi būs drošības iestāžu kritēriji, nosakot personu rīcības kaitnieciskuma pakāpi? Vai tādi paši, kādi visbiežāk bijuši, piemēram, pārbaudot, kādā veidā vesels bars apšaubāmu ļautiņu ieguvuši Latvijas Republikas pilsonību?

 Treškārt, vai par kaitniecisku tiks atzīta, teiksim, dažādu lindermanistu un girsistu pretvalstiskā darbošanās nu jau «pagrīdes režīmā» un visādu šlaku «antifašistu» ikgadējā ķēmošanās pie Brīvības pieminekļa? Vai dažādu pretlatvisku un pretvalstisku “organizāciju” finansēšana no tuvīnajām ārvalstīm būs iekļauta sadaļā ar nozīmi “Organizācijas, kas kaitīgas Latvijas Republikas drošības interesēm”? Vai arī drošības iestādes un tiesas turpinās niekoties ar “valstiski svarīgām” lietām, piemēram, tādām kā “salauztais slotaskāts” vai divu “spiegu” notveršana, kad tie rāpās pāri armijas daļas sētai?”

Veidemane uzsver, ka valsts drošība jāsargā, ņemot vērā veselo saprātu. “Taču pirmais, kas ienāk prātā, lasot šos Krimināllikuma grozījumus, ir acīm redzams mēģinājums aizbāzt muti tiem, kas kritizē varnešus un viņu “valsts varu”. Ko šajā situācijā iesākt žurnālistiem? Rakstīt vienīgi par smukiem saulrietiem un dārzu darbiem? Ja mēģinās rakstīt par to, ka valdīklas nelietīgi izmanto savus vēlētājus vienīgi Saeimas ievēlēšanas nolūkos, tas visdrīzāk nozīmēs vēršanos pret esošo iekārtu, jo, piedodiet, avīzēs nodrukātais un TV raidījumos teiktais būs nepastarpināts žurnālista ziņojums, kas nonāks līdz “jebkurai ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību”. Jā, desu, kā smejies, tukšā kulē nenoslēpsi... Un, ja vēl drošības iestādes atzīs šīs ziņas par “neizpaužamām”, tad rūtainas saulītes desmit gadu garantēti.