Aculiecinieka asaras: invalīds ratiņkrēslā netiek pāri gājēju pārejai uz Brīvības pieminekli
Šādus stāstus dzirdot, vienkārši smeldz sirds.
[14]
17.08.2014 15:40
Portāls Vipi.lv saņēmis kāda lasītāja emocionālu vēstuli par redzēto un piedzīvoto rūgto aizkustinājumu Rīgas centrā, kurā aprakstīts notikums par cilvēka ar īpašām vajadzībām pārvietošanās iespējām.
Publicējam necenzētu vēstules tekstu:
"Šovakar, sēžot Mcdonalds terasē, pamanīju, ka kāds cilvēks invalīda ratiņos cenšas šķērsot brauktuvi (lielā gājēju pāreja pretim Brīvības piemineklim). Ticis pāri 1/3 ceļa posma viņš iestrēga un nevarēja tikt uz priekšu. Skats ļoti bēdīgs un uztraucošs - cilvēks bezpalīdzīgi stāv ceļa vidū, visi iet garām, vai stulbi blenž - pilnīga vienaldzība. Es piesteidzos klāt un pajautāju, vai vajag palīdzēt uz ko saņēmu apstiprinošu atbildi.
Nekad nebūtu iedomājies, ka tas ir tik grūti. Nelīdzens bruģis un augstās tramvaja sliedes ir kā nepārvarams šķērslis. Es nestādos priekšā kā cilvēks invalīda ratiņos bez palīdzības vispār var šķērsot to brauktuvi. Man bija grūti tos ratiņus pārstumt pat tad kad centos palīdzēt šim cilvēkam, priekšējie riteņi vienkārši netiek pāri šķēršļiem. Beigu beigās ceļot un gāzelējot tos ratiņus tikām veiksmīgi pāri. Kamēr stūmu ratiņus pārmiju pāris vārdus ar cilvēku, kas tajos atradās. Izrādās viņš par invalīdu ir kļuvis likvidējot Černobiļas avārijas sekas. Tātad šo cilvēku sistēma ielika invalīda ratiņos.
Cilvēks, kas savulaik palīdzēja mums visiem (varbūt pat pret savu gribu), pretī saņem pilnīgu vienaldzību. Vienaldzību no līdzpilsoņu un valsts puses. Man ir kauns par cilvēkiem, kas ne aci nepamirkšķinot var paiet garām redzot šādu skatu. Tāpat man ir milzīgs kauns, ka mūsdienās viena no aizņemtākajām gājēju pārejām Rīgā, turklāt tik ļoti nozīmīgā vietā, ir nepārvarama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Uz ko skatās Rīgas dome? Vai tiešām nevar sakārtot šo pāreju? Es ļoti ceru, ka tuvākajā laikā atbildīgās personas rīkosies un šis jautājums tiks atrisināts. Uzskatu, ka Latvijā Brīvības piemineklim ir jābūt pieejam ikvienam turklāt infrastruktūrai ap to ir jābūt visaugstākajā līmenī!"
Šo lūgumu nodosim Rīgas mēram Nila Ušakovam un nosūtīsim viņa komandai, jo iespējams, lietas labā var kaut ko darīt. Rīgā uz Gaisa un Brasas tiltiem starp sliedēm ir fragmenti, kas klāti ar ielu flīzēm, nevis bruģakmeni. Varbūt arī uz gājēju pārejas pie Laimas pulksteņa var rast iespēju šādam risinājumam, lai personām ratiņkrēslos un ģimenēm ar mazuļu ratiņiem būtu iespēja šķērsot šo lielāko gājēju pāreju Latvijā.
Publicējam necenzētu vēstules tekstu:
"Šovakar, sēžot Mcdonalds terasē, pamanīju, ka kāds cilvēks invalīda ratiņos cenšas šķērsot brauktuvi (lielā gājēju pāreja pretim Brīvības piemineklim). Ticis pāri 1/3 ceļa posma viņš iestrēga un nevarēja tikt uz priekšu. Skats ļoti bēdīgs un uztraucošs - cilvēks bezpalīdzīgi stāv ceļa vidū, visi iet garām, vai stulbi blenž - pilnīga vienaldzība. Es piesteidzos klāt un pajautāju, vai vajag palīdzēt uz ko saņēmu apstiprinošu atbildi.
Nekad nebūtu iedomājies, ka tas ir tik grūti. Nelīdzens bruģis un augstās tramvaja sliedes ir kā nepārvarams šķērslis. Es nestādos priekšā kā cilvēks invalīda ratiņos bez palīdzības vispār var šķērsot to brauktuvi. Man bija grūti tos ratiņus pārstumt pat tad kad centos palīdzēt šim cilvēkam, priekšējie riteņi vienkārši netiek pāri šķēršļiem. Beigu beigās ceļot un gāzelējot tos ratiņus tikām veiksmīgi pāri. Kamēr stūmu ratiņus pārmiju pāris vārdus ar cilvēku, kas tajos atradās. Izrādās viņš par invalīdu ir kļuvis likvidējot Černobiļas avārijas sekas. Tātad šo cilvēku sistēma ielika invalīda ratiņos.
Cilvēks, kas savulaik palīdzēja mums visiem (varbūt pat pret savu gribu), pretī saņem pilnīgu vienaldzību. Vienaldzību no līdzpilsoņu un valsts puses. Man ir kauns par cilvēkiem, kas ne aci nepamirkšķinot var paiet garām redzot šādu skatu. Tāpat man ir milzīgs kauns, ka mūsdienās viena no aizņemtākajām gājēju pārejām Rīgā, turklāt tik ļoti nozīmīgā vietā, ir nepārvarama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Uz ko skatās Rīgas dome? Vai tiešām nevar sakārtot šo pāreju? Es ļoti ceru, ka tuvākajā laikā atbildīgās personas rīkosies un šis jautājums tiks atrisināts. Uzskatu, ka Latvijā Brīvības piemineklim ir jābūt pieejam ikvienam turklāt infrastruktūrai ap to ir jābūt visaugstākajā līmenī!"
Šo lūgumu nodosim Rīgas mēram Nila Ušakovam un nosūtīsim viņa komandai, jo iespējams, lietas labā var kaut ko darīt. Rīgā uz Gaisa un Brasas tiltiem starp sliedēm ir fragmenti, kas klāti ar ielu flīzēm, nevis bruģakmeni. Varbūt arī uz gājēju pārejas pie Laimas pulksteņa var rast iespēju šādam risinājumam, lai personām ratiņkrēslos un ģimenēm ar mazuļu ratiņiem būtu iespēja šķērsot šo lielāko gājēju pāreju Latvijā.
atbildēt
+2
