Ļena bija Nilam blakus pie nāves briesmu gultas. Tagad viņš aiziet dzīvē ar biroja vadītāju

Nils Ušakovs ar dzīvesbiedri Jeļenu Ušakovu pārdzīvojuši nāves briesmas un aizdomas par neuzticību - tik skarbi šonedēļ izsakās arī žurnāls Kas Jauns.

Savukārt portāls Delfi.lv publicējis interesantus sabiedrībā zināmu cilvēku viedokļus sociālajos tīklos:

Uzziņai:

23. maijā Rīgas mērs Nils Ušakovs „Nordea” Rīgas maratonā gatavojās noskriet 21 kilometra distanci, taču dažus desmitus metru pirms finiša viņam kļuva slikti un viņš zaudēja samaņu — organisms bija pārkarsis un smagi cieta visa iekšējo orgānu sistēma. Lai glābtu Ušakova dzīvību, Rīgas mērs tika nogādāts Berlīnes klīnikā, un visu šo laiku — gandrīz divarpus mēnešus — Nilam blakus bija arī viņa mīļotā sieva Jeļena. Kaut arī ilgu laiku Ušakovs tika turēts medikamentozā miegā un Jeļena ļoti pārdzīvoja notiekošo, jaunā sieviete nedrīkstēja salūzt, jo viņai bija jābūt stiprai, lai atbalstītu un uzmundrinātu dzīvesbiedru.

Vīra palātā dežurēja dienu un nakti 

Tas, kas pēkšņi notika ar Nilu, Jeļenai bija ļoti spēcīgs trieciens. Taujājot, kāda bija viņas reakcija, viņa atbild ar pretjautājumu: „Kā jūs domājat, kāda reakcija var būt sievietei, kad viņa uzzina, ka vismīļākajam cilvēkam pasaulē ir slikti?” 

Gandrīz divarpus mēnešus, ko Nils pavadīja, ārstējoties Vācijas klīnikā, Jeļena dzīvoja Berlīnē un dienu un nakti dežurēja mīļotā vīrieša palātā.

„Pirms Nils pamodās no medikamentozās komas, gāju pie viņa trīs reizes dienā — no rīta, pēcpusdienā un vakarā. Viņa palātā katru reizi pavadīju aptuveni trīs stundas. Vienkārši sēdēju blakus, turēju viņa roku un sarunājos — stiprināju vīru ar labiem vārdiem.

Ārsti man teica, ka cilvēks, atrodoties medikamentu komā, iespējams, var dzirdēt kaut ko vai vismaz just, ka blakus ir tuvs cilvēks, kas viņu atbalsta. Vācijā ārsti uzskata, ka radinieki un draugi var palīdzēt ātrāk izveseļoties, tieši tāpēc man atļāva pavadīt ar Nilu tik daudz laika, cik es gribēju. Pie Nila varēju atnākt vēlu vakarā vai pat naktī. Dažas reizes, turpat sēžot pie viņa gultas un turot viņa roku, aizmigu sēdus,” pārdzīvojumos dalās Jeļena.