Vai Muzikālajā bankā patiesībā uzvarēja Edgars Kramiņš?

Ventspils Olimpiskajā centrā sestdien notikušajā Latvijas Radio 2 aptaujas «Muzikālā banka» noslēguma ceremonijā par labāko pārliecinoši atzīta Dona dziesma «Pēdējā vēstule» - šādās domās bija gan eksperti, gan klausītāji. Tiesa, pasākumā klātesot nešķita, ka Dons ir pats labākais – spriežot pēc sarīkotajām ovācijām, daudz lielāku atzinību iemantojis vokālais pedagogs Edgars Kramiņš - vēsta žurnāls Vakara Ziņas.

Ventspils Olimpiskajā centrā sestdien notikušajā Latvijas Radio 2 aptaujas «Muzikālā banka» noslēguma ceremonijā par labāko pārliecinoši atzīta Dona dziesma «Pēdējā vēstule» - šādās domās bija gan eksperti, gan klausītāji. Tiesa, pasākumā klātesot nešķita, ka Dons ir pats labākais – spriežot pēc sarīkotajām ovācijām, daudz lielāku atzinību iemantojis vokālais pedagogs Edgars Kramiņš.

Vokālais pedagogs Edgars Kramiņš plašāku atpazīstamību guva ar saviem kritiskajiem un nesaudzīgajiem vērtējumiem šovā «Jaunā Talantu fabrika» un arī šoreiz pat negrasījās tēlot labo puisi. «Šeit sabraukušie patīkami pārsteidz – ne tā, kā daudzi jaunie izpildītāji, kas nevis dzied, bet sten,» no skatuves paziņoja Kramiņš, izpelnoties skaļākās šī vakara ovācijas. Taču tas nebija viss, jo Kramiņš beidzot demonstrēja arī savas spējas vokālajā (un arī oratora) mākslā, nodziedot Dace Aperāne rakstīto kompozīciju «Sapņi» ar dzejnieka Aleksandra Čaka tekstu, bet pirms tam deklamējot Čaka dzejoli «Vēlējums». Par dziedājumu – varēja būt labāk, par deklamējumu – varēja būt arī sliktāk, par visu kopumā – aktiermākslā Kramiņš ir spožs!

Pirms sava priekšnesuma Kramiņš gan klāstīja, ka viņu esot mēģinājuši pierunāt uzdejot, bet viņš beigu galā piekritis tikai uzdziedāt, taču tas bija joks. «Jā, par dejošanu bija joks – tas vairāk bija domāts dzeltenajai presei, kas pirms koncerta nopublicēja, ka es esot «lauzies» un neesmu gribējis [dziedāt] – tas ir pilnīgs bleķis! Man zvana [producents Aigars] Dinsbergs un saka, ka vēlas ekspertu komandā. Pretjautājums - kas man būs jādara? Jānoklausās 25 dziesmas, jāierodas radio un šīs dziesmas jāizanalizē, bet pēc tam jāpiedalās [noslēguma koncertā] Ventspilī un jāuzstājas. OK! Kāda «laušanās», ja esi noslēdzis līgumu?! Tas pilnībā atkrīt!» sarunā ar »VZ« strikti teica Kramiņš.

Sagatavot priekšnesumu bijis grūtāk, nekā tas droši vien no malas varēja izskatīties.

«Ja desmit gadus neesi kāpis uz skatuves un nedzīvo vokālista cienīgu dzīvi, tad tam ir jāpieiet nopietni. Man mācās 12 audzēkņi dienā, bet nācās nedaudz pārkārtot savu dzīvi. Pēdējās nedēļas vairs nestrādāju tik daudz, mēģināju ilgāk pagulēt. Balsij ir jābūt atpūtušai, svaigai. Taču ar rezultātu esmu apmierināts,» tā pedagogs.

Uzteikts par aktiera dotībām viņš nebūt nejutās pārsteigts – izrādās, ka Kramiņš ir pabeidzis prestižo Maskavas Valsts Teātra mākslas universitāti, kas plašāk pazīstama pēc tās saīsinājuma GITIS, turklāt muzikālā teātra fakultātē, kā muzikālā teātra, estrādes un masu pasākumu režisors. «Padomju laiki, tā bija ļoti laba skola,» atminas Kramiņš. «Diplomdarbs bija Latvijas Nacionālajā operā ar izrādi «Mefistofelis» 1989. gadā. 14. martā man būs 50 gadu jubileja, izmēģināsim retrospektīvu skatījumu. «Esmu dzimis Sanktpēterburgā, tad dzīves ekspresis joņojis cauri Maskavai, kur mācījos, līdz pat Vīnei, kur strādāju pašlaik, tāpēc arī šajos koncertos būs atmiņu retrospekcija. Ar Aivara Lemberga kungu vienojāmies, ka viens no koncertiem būs arī Ventspils filharmonijā, par kādu man gribētos saukt «Jūras vārtus»,» tā Kramiņš.

 

Neapstrīdamais aptaujas favorīts Dons pirms rezultātu paziņošanas sarunā ar šo rindu autoru savās prognozēs bija piesardzīgs – viņš pieļāva, ka vinnēt varētu grupas «Otra puse» un Antras Stafeckas duets «Uzzīmē mani». «Man likās, ka ar divām dziesmām būs grūti [konkurēt], bet, kā izrādījās, tā ir licies tikai man,» ar saņemtajām divām metālmākslinieka Armanda Jēkabsona balvām kāpjot no skatuves mulsi atzina Dons. Otra viņa dziesma «Māsa upe» palika septītā – arī lielisks sasniegums.

Edgars Kramiņš savā tēlā bija gana impozants – gan uz skatuves, gan ārpus tās. «Pirms divām nedēļām sevi pieķēru pie ļoti dīvainas un neaprakstāmas sajūtas, kas piemīt aktieriem – nekas nav, kostīmi nav gatavi, nekas nav sagatavots, redzi afišās, ka tev ir jābūt, žurnālisti raksta, ka tu būsi utt. Tas nav lampu drudzis, bet tā ir tāda kā Damokla zobena sajūta. Kad šodien iznācu uz skatuves, man nebija lampu drudža, taču pirms tam, kad vajadzēja spert pirmo soli uz skatuves, sajūtas bija tādas dīvainas,» sarunā ar »VZ« atzina Kramiņš.