ANMARY un bekvokālistēm ierādīts salīdzinoši mazs laukums

Kaut arī skatuve ir pietiekoši liela, meitenēm tiek ierādīts salīdzinoši mazs laukums, no kura ārā izkāpt nedrīkstot!

ANMARY un bekvokālistēm ierādīts salīdzinoši mazs laukums
Komentāri[8] Bilžu galerija[9] 15.05.2012 11:17
2. diena – velosports un dziesmu kari

Latvijas Televīzijas delegācijas vadītāja Eirovīzijā
Zita Kaminska

13.maijā gaisā virmo sacensību gars – mūsu viesnīcas vestibilā pulcējas dažādu valstu Eirovīzjas dalībnieki, lai dotos uz savu pirmo mēģinājumu, bet autobusi kavējas. Izrādās, aizkavēšanās iemesls ir Heidara Alijeva jubilejai veltītais 1. Starptautiskais daudzdienu velobrauciens U-23 klasē. Tieši gar mūsu viesnīcas durvīm arī nosprausts viens sacensību posms. Mums izdodas atpazīt un pat nofilmēt Latvijas komandu. Līga, sašutumā par to, ka vietējie sacensības noskatās vēsā vērotāju mierā, kļūst par galveno „karsējmeiteni”. Viņas uzmundrinošajam solo: „Hop – hop – hop! Sarauj, sarauj!” netraucē ne skatuves tērpa somas, ne ruļļi matos. :)

Beidzot sagaidījuši autobusu, dodamies uz Crystal Hall. Pirmā tikšanās ir iespaidīga – jūru klāj viegla dūmaka, tāpēc arēna pa gabalu nav redzama, bet kad autobuss jau brauc pa pussalu, tā burtiski iznirst mūsu acu priekšā!

Crystal Hall ir liela un galvenais – ļoti ērta, jo visas ģērbtuves, mikrofonu un monitoru „uzģērbšanas” telpas, grimētavas, un pati zāle atrodas vienā stāvā. Es secinu: „Nu, re – arī par babuškām padomājuši! Nekur nav jākāpelē pa trepēm. Nav pat slieksnīšu, kur kājai aizķerties!” Atceroties pagājušā gada arēnu Diseldorfā, es tiešām biju iedomājusies par to, ka Krievijas pārstāvēm nokļūšana piektā stāva ģērbtuvēs varētu kļūt par īstu izaicinājumu.

Velosacensības ir nopietni ietekmējušas mūsu mēģinājumu grafiku, jo pat punktuālajiem vāciešiem (viss tehniskais personāls ir no Vācijas) nākas mums atvainoties, ka mēs tiksim uz skatuves par pāris stundām vēlāk nekā bija plānots.

Kad nu beidzot ir pienākusi mūsu kārta, nākas sastapties ar dažiem „pārsteigumiem”. Viens no tiem – kaut arī skatuve ir pietiekoši liela, meitenēm tiek ierādīts salīdzinoši mazs laukums, no kura ārā izkāpt nedrīkstot. Komentējot gaismas un kadrējumu ļoti jūtams, ka šis ir pirmās mēģinājuma dienas pats sākums un tehniskais personāls vēl nav īsti „iesildījies”. Pēc dažādu pārpratumu virknes mums tiek solīts, ka nākošreiz viss būs perfekti.

Tad seko preses konference. Tā kā šī tiešām ir tikai pirmā Eirovīzijas darba diena un pagaidām Baku ieradusies tikai maza daļa no lielā akreditēto žurnālistu skaita, mēs par pārpildītu preses konferences zāli nemaz nesapņojām. Tomēr esmu pārsteigta, kad, vēlāk ieraugot Rumānijas pārstāves, kas ir viena no konkursa favorītēm, preses konferenci, saprotu, ka par Anmary ir interesējušies vairāk žurnālistu, nekā par rumānieti. Jā, nu, protams, vēl arī tas, ka, atskanot meiteņu izpildītajam „Sari Gelin”, zālē saskrēja arī visi preses centrā strādājošie azerbaidžāņu tautības darbinieki – gan žurnālisti, gan brīvprātīgie.

Pēc preses konferences Anmary intervēt ir pierakstījušies 11 mediju pārstāvji.

 

Foto autori: Zita Kaminska un Inese Krūmiņa

Grafiks ir bijis tik saspringts, ka visu dienu tā arī nav bijis laika paēst. Te nu nogurušās un neēdušās meitenes „glābj” kāds jauks uzaicinājums vakariņās. Viesnīcā mūs sagaida Latvijas vēstnieks Azerbaidžānā Hardijs Baumanis, kurš dziedātājas no Latvijas vēlas iepazīstināt ar velosportistiem no Latvijas. Šī svētdiena gluži vai iegūst rondo kompozīciju – diena sākas un beidzas velosacensību zīmē. Dodamies uz jahtklubu, kur divdesmit valstu komandas pulcējušās uz velosacensību noslēguma vakaru. Anmary tiek aicināta nodziedāt savu Eirovīzijas dziesmu. Seko fotografēšanās un iepazīšanās ar latviešu sportistiem. Izrādās, ka sacensības ilgušas 10 dienas, kuru laikā puišiem nācies sacensties ne tikai pilsētas ielās, bet arī kalnu līkumotajās trasēs.

Otra meiteņu dziedātā dziesma ir veltījums viesmīlīgajiem saimniekiem – „Sari Gelin”. Pēc šīs dziesmas namatēvs nāk ar mums iepazīties, bet uzzinājis, ka neesam ēduši kopš brokastīm, noklāj mūsu galdu tā, ka uz tā neatrastos vieta pat manam mazajam fotoaparātam. Izskatās, ka pat visi zāles oficianti ir apstājuši aplītī ap mūsu galdiņu.

Vakara noslēgumā latviešu komanda mums ierosina atteikties no autobusa un uz viesnīcu doties kājām. Pastaiga ir lieliska! Neskatoties uz to, ka ir jau vēls, pludmales promenāde pilna ļaužu - gan jaunieši, gan ģimenes ar pavisam maziem bērneļiem!

Pēdejais komentārs

Lasīt visus komentārus [8] ››
čoms 20.05.2012 22:32
Un kam viņām liels laukums, nekāda šova tacu nav, tikai muļķīga žestikulēšana un staigāšana šuru turpu.

Citi Iesaka

Citi Raksti

Paparacci.lv

Jaunākās

TOP 5

VIDEO

seko mums ›› VIPi.tv draugiem.lv VIPi.tv facebook VIPi.tv twitter VIPi.tv rss