Laima VAIKULE notriekusi sievieti

"Maestro Raimonds Pauls ir mans liktenis . Ja nebūtu viņa mūzikas, mana dzīve būtu citāda. Viņš ir ģēnijs. Gribētu Maestro uz rokām nēsāt jau šaodien!" intervijā saka dziedātāja Laima Vaikule.

"Kad kādreiz lasu kaut ko nepietiekami cienīgu par Raimondu, man gribas uzreiz ar to žurnālistu iet cīnīties. Kāpēc bieži vien par cilvēku runā labu tikai tad, kad viņa vairs nav?"

Jau desmito gadu Laima Vaikule bija ne tikai jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis žūrijā, viņa koncertā uzstājās kopā ar izcilākajām Krievijas zvaigznēm.

"Festivāla laikā Jūrmala atdzīvojas. Muļķīgi, ka daudzi to kritizē. Nu, uztaisiet savu! Nevar taču visu laiku raudāt  par to, ka mums nekā nav, un neko nedarīt. Jūrmalā vajadzētu simts tādu festivālu gadā, tad cilvēki labi dzīvotu."

"Es pievelku nelaimes," saka dziedātāja. Reiz viņas mašīnai uzgāzies degošs koks, kam bija iespēris zibens, bet citā reizē viņa uz skatuves saņēmusi milzīgu elektrības triecienu.

"Reiz, braucot mašīnai pie stūres, notriecu sievieti. Viņa atsitās ar galvu pret stiklu un nokrita zemē. Nezināju, kur viņa atrodas - blakus mašīnai vai zem riteņiem. Piedzīvoju vienu no lielākajiem stresiem savā dzīvē, kad, izkāpusi no mašīnas, meklēju, kur viņa atrodas."

Laima nav veikusi plastiskās operācijas. "Man nav nevienas rētas. Man no plastiskajām operācijām bail, jo neviens nezina, ar ko tas var beigties. Kad pienāks laiks, darīšu visu, kas vajadzīgs, lai būtu ar sevi apmierināta."

"Es nesvinu dzimšanas dienu. Kad jautā, cik man gadu, man jāpadomā. Bet runājot par novecošanu... Neviens no tā neizbēgs. Arī es novecošu, ja nenomiršu agrāk. Vecums, kad kļūsti vājāks, un ja vēl, nedod Dievs, nav naudas, ir pazemojošs sabiedrībā, kur neciena vecus cilvēkus. Tas jāmāca no bērnības, jo pienāks laiks, kad vēlēsies, lai ciena tevi."