Skaistumkaraliene Sintija Jenerte (40) parādījusi savu māmiņu

Pirmā Latvijas skaistumkaraliene pērn atzīmēja četrdesmitos šūpuļsvētkus.

Pērn presē parādījās ziņa, kuru lasītāji burtiski "apēda" uzzinot, ka ne pirms, ne pēc laulībām Sintija Jenerte nekad nav strādājusi. Tā esot viņas pašas izvēle, to atbalsta arī dzīvesbiedrs Guntars.

Ģimenes bilde

Uzziņai:

Pirmā Mis Rīga titula ieguvēja, 18 gadus vecā Rīgas 82. vidusskolas skolniece Sintija Jenerte vienā vakarā kļuva par nacionāla mēroga slavenību, par kuras gaitām prese interesējās vēl pāris gadu garumā. Un vispār tie bija laiki, kad gandrīz ikviens zināja republikas daiļākās meitenes. Kauna lieta bija nezināt, ka, teiksim, Mis Rīga 89 titulu ieguvusi Lauma Zemzare, bet Mis Grācija togad bija Kristīne Līpiņa. Konkursu organizēšanā uzskatīja par godu iesaistīties sabiedrībā pazīstami cilvēki, piemēram, deviņdesmito gadu sākumā pasākumu režija bija uzticēta vēlākajiem Nacionālās operas direktoram Andrejam Žagaram un reklāmas speciālistam Vladim Goldbergam.

Vēlākā skaistumkonkursu rīkošanas veterāne Inta Fogele tagad atminas: «1988. gadā tika īrēta tagadējā prezidenta pils, kur toreiz bija Pionieru pils: tur sēdēja administrators, kuram par to maksāja algu – pierakstīt meitenes, kas vēlētos atnākt un pieteikties uz konkursu. Mēneša vai pusotra laikā atnāca 43 meitenes. Bet ažiotāža bija milzīga, un jāatzīst – 1988. gadā mēs ne tikai nezinājām, kas ir konkursi, bet arī nezinājām, kur likt to Sintiju – likt viņu zelta būrī vai viņai īrēt istabu vai dzīvokli. Informācijas nebija nekādas. Toreizējā kinoteātrī Aina pēc tam, kad Sintija uzvarēja, bija plakāts, kur viņa bija ar uzdāvināto vāverīšu kažociņu. Bija milzīgs skandāls, trādirīdis un hajs, un viens no administratoriem, kam bija romantiskas attiecības ar Sintiju, cik nu tajos laikos tās drīkstēja būt, teica, ka Sintija negulēs skatlogā kā tāda palaistuve. Un tāpat Sintijas gadā bija trādirīdis par to, ka uz žurnāla Zvaigzne vāka uzlika meitenes kokteiļkleitās un uz otras vāka daļas suitu sievas tautastērpos. Bija liels hajs, kā tā var…»