Kādā valodā Zatlers runās Maskavā?

Prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa steidz gaisināt pēdējās šaubas: protams, prezidents uzņēmēju forumos Maskavā un Sanktpēterburgā sanākušos uzrunāšot krieviski: kā citādi, ja "forumu darba valoda ir krievu".

Maskavā paredzēta arī Latvijas kultūras programma, uz kuru tikšot aicināti augsti viesi no Krievijas valdošajām un uzņēmēju aprindām. Arī tur prezidents teikšot uzrunu. Visticamāk, krievu valodā.

Ne visiem pat prezidentam pietuvinātajās aprindās tas šķiet pareizi un pieņemami. Prezidents ir amats ar lielu simbolisku slodzi, un ir svarīgi ne tikai tas, ko Valsts prezidents saka, bet arī – kā un kādā valodā saka. Arī ciemos cienīs tikai to, kurš ciena pats sevi, savu zemi, tās kultūru un valodu. Prezidenta teiktajam ir simbolisks vēstījums; prezidents nav premjerministrs vai ministrs, kas ierodas uz tikšanos, tikai lai nokārtotu lietišķus valstu sadarbības jautājumus.

Kāpēc valodas jautājums tieši šīs vizītes sakarā ir tik jūtīgs, būtu lieki skaidrot. Ārvalstu vēstnieki, sevišķi tie, kam nācies strādāt Maskavā, neformālās sarunās brīdina: oficiālā Krievija uz Baltiju joprojām skatās kā uz "savu teritoriju", "mūsu zemi", kas tikai vēsturiskas kļūdas dēļ vairs nav impērijas sastāvā.

Tāpat Krievijas šodienas politika pret Latviju vērsta uz ietekmes palielināšanu mūsu valstī, izmantojot arī tā dēvēto maigo varu. Viens no tās ieročiem ir krievu valoda. Krievijas pārstāvju izteikumi, ka krievu valodai Latvijā būtu jāpiešķir oficiālās valodas statuss, un dažādu vietējo aprindu cīņa par to nav no tās atraujama.

Prezidenta kancelejas argumenti, ka forumos "darba valoda ir krievu", neiztur kritiku. Neskaitāmas valstu prezidentu uzrunas ir teiktas ar tulkojuma starpniecību. Vienīgais, kas te nepieciešams, ir pašcieņa un labā griba. Tas gan nekādā ziņā nenozīmē, ka šis simboliskais princips jāuztver šauri; tas nenozīmē, ka prezidentam Maskavā principā būtu jāatsakās runāt kādā citā valodā, izņemot latviešu. Nekas viņam (kaut vai uzrunas otrajā daļā) taču neliedz demonstrēt savu lielisko krievu valodas prasmi!

Tāpat, manuprāt, ir gluži loģiski, ka prezidentu un delegāciju sarunas – publikai aiz slēgtām durvīm – notiktu abām pusēm saprotamā valodā, šajā gadījumā, krievu. Bet, prezidentam pildot savu valsts pirmās personas lomu, publiski uzstāties šajā vizītē vajadzētu savas valsts valodā. Kaut vai lai dotu iespēju Krievijas iedzīvotājiem paklausīties latviešu valodas skanējumu. Citādi neviļus klausītāju rindās var rasties iespaids, ka Latvija "jau ir tā pati Krievija" un ko viņi tur "kasās" ar savu latviešu valodu, ja visi tāpat runā krieviski?

Protams, labi, ka šī ilgi gatavotā vizīte Maskavā notiks, un jācer, ka tā stiprinās valstu kaimiņattiecības. Tomēr pārāk liels svars piešķirts ar to saistītajām gaidām un cerībām. Krievijas puses ielūguma stiepšana garumā par cieņu pret Latviju neliecina. Jo sevišķi tāpēc gribas cerēt, ka Latvijas prezidents Maskavā runās ne tikai valstu savstarpējās sapratnes valodā, bet arī Latvijas valstiskās pašcieņas valodā. Laiks prezidenta uzrunu pārtulkošanai vēl ir.