«Double Faced Eels» līderis Marka bijis totāls teicamnieks

Zīmēja līdz rītam

«Pirmkārt, 1. septembrī ir ļoti daudz cilvēku. Otrkārt, man likās, ka visi skatīsies uz mani, jo trīs mēnešus nav redzējuši,» atceras Una. Pirms svarīgās dienas allaž rūpīgi piemeklēti ziedi (tikai ne gladiolas!), lai mazinātu emocionālo pārdzīvojumu. Runājot par mācībām, Una atceras, ka vidusskolas laikā viņas attieksme pret tām bijusi perfekta. Tiesa gan, eksaktās zinības Unai nav bijušas tuvas. «Teicu sev, ka man nebūs vajadzīga ķīmija, fizika, algebra un ģeometrija, kas gan man ļoti patika. Taču tagad izrādās, ka eksaktās zinības manā darbā lieti noder,» — tā Una. Pamatskolas vielu viņa apguvusi Salaspils 1. vidusskolā zīmēšanas novirziena klasē. «Mums bija zīmēšanas skolotājs Ojārs Bērziņš — ļoti stingrs, ar viņu neko nevarēja sarunāt. Ja nebija darba vai tika nobastota stunda — vieninieks žurnālā bija garantēts. Bieži vien pirms darbu nodošanas sēdēju līdz pieciem no rīta un zīmēju,» atceras Una. Vidusskolā viņa pārgājusi mācīties uz Rīgas 3. vidusskolu, kur mācījusies eksperimentālajā klasē — vēl Padomju Savienības laikā bija tāds eksperiments: «Krievu valoda nacionālajās skolās». «Ļoti intensīvi sāku mācīties krievu valodu.» Viņa vairākkārt piedalījusies arī krievu valodas olimpiādēs un, kā pati saka, iekūlusies dažādos piedzīvojumos: «Krievu valodā viena no obligātajām disciplīnām bija dzejolis, un te nu es atkal «atrāvos». Skaitīju Visocka dzejoli. Kad darīju to republikas olimpiādē, atskanēja komentārs: «Nu ko viņa atļaujas?! Olimpiādē skaitīt Visocki?!» Kad uzzināju par šo komentāru, vairs neko nespēju.»

Runčis plēsa podus

Grupas «Borowa MC» solists Aigars Runčis skolas laikā bijis teicamnieks. 12. klasi viņš beidzis ar vidējo atzīmi 9,64. «Man bija tas gods pārstāvēt skolu visdažādākajās olimpiādēs. Šķiet, vienīgi zīmēšanas olimpiādē neesmu piedalījies, jo šajā jomā man neveicās. Toties man bija izpalīdzīgas skolas biedrenes, kuras manā vietā zīmēja darbus. Skolotāji kādu laiku mēģināja uz to pievērt acis. Saprata, ka nav jēgas mocīt cilvēku, ja tā ota krīt laukā no rokām,» smejas Aigars, atklājot, ka olimpiādes dienas bijušas interesantas: tajā dienā skolā viņam nebija jāierodas, tāpēc puisis varēja apstaigāt Rēzeknes veikalus. Taču arī godalgas olimpiādēs viņš parasti saņēma: «Man mājās ir vesels plaukts ar dažādiem diplomiem un goda rakstiem. Lielākais sasniegums bija 12. klasē, kad uzvarēju Valsts publiskās runas konkursā. Runāju latgaliešu valodā. Parasti komisija pēc runas uzdeva jautājumus, bet manā gadījumā tā nebija. Apbalvošanas ceremonijā izrādījās, ka esmu uzstājies ļoti pārliecinoši.»

Dziedātājs atzīst: līdz 9. klasei viņš bijis aktīvs špikotājs un, viņaprāt, tas attīsta jaunu cilvēku fantāziju. «Kad mani pieķēra, visi bija šokā, ka tāds puika kā es var norakstīt. Liekas, ka visi teicamnieki ir paipuikas, bet es tāds nebiju. Skolā daudz gāzu podus vārda vistiešākajā nozīmē, jo kādu rītu apgāzu stikla skapi, uz kura bija daudz puķupodu. Viss saplīsa drumslās.» Viņš arī aktīvi darbojies skolas pašpārvaldē, četrus gadus bijis skolas pašpārvaldes prezidents.

Marka bija kluss

Grupas «Double Faced Eels» līderis Marka bijis totāls teicamnieks. «1. septembrī vienmēr gāju uz skolu un skatījos, vai klasē nav kāda jauniņā. Taču vispār man nepatika 1. septembris.» Lai gan viņam bija labas sekmes, puisis visādi izvairījies no olimpiādēm: «Nebiju no tiem, kas vēlas izcelties, turklāt skolā biju pilnīgs pretstats tam, kāds biju dzīvē. Biju kluss.» Viņš atceras, ka bijušas arī bastošanas akcijas. Reiz visi sarunājuši, ka bastos angļu valodas stundu, taču trīs apzinīgākie skolēni tomēr uz to aizgājuši. «27 cilvēki bija sliktie un dabūja brāzienu no direktora un mācību pārzines. Taču par špikošanas piedzīvojumiem man lielākas atmiņas ir no universitātes laikiem, kad sesijās taisījām špikerus — gan ar mobilā telefona palīdzību, gan printējām tos uz caurspīdīgām plēvēm,» pieredzē dalās Marka.