Realitātes šovi vai pieaugušo spēlītes?

Iespējams, ka esam noguruši no “zvaigznēm” un “zvaigznītēm” (tā tiek devēti realitātes šovu dalībnieki), kuros esam spiesti nolūkoties, ja vēlies skatīties, kādu no Latvijas televīzijas kompānijām. Arī sabiedrības attieksme pret cilvēkiem, kuri kā veido, tā piedalās šajos “šoviņos” ir mainījusies. Sākumā realitātes šovi bija pat apbrīnas vērti, bet nu par tiem  cilvēki kaunās skaļi izteikties. Starp citu, līdzīga situācija ir arī ar dažiem stipri dzelteniem preses izdevumiem, kurus lasa daudzi, bet publiski to neatzīst.

Diemžēl nākas arī secināt, ka realitātes šovu kvalitāte Latvijā nevis progresē, bet gan ar katru gadu regresē.  Ko gan nevarētu teikt, par līdzīgiem šoviem, piemēram Lietuvā, Igaunijā un Krievijā.

Un tomēr arī realitātes šovi Latvijā spēj atklāt jaunus vārdus un talantus. Priecē, ka gados jaunie cilvēki pēc galvu reibinošās un valdzinošās dalības šajās “pieaugušo spēlītēs” māk noturēt iegūto popularitāti. Un manuprāt, ka tas izdodas un izdosies tikai tiem, kuri sevi neuzskatīs par ZVAIGZNI.

Par vienu no tādiem, kuram viss izdodas un izdosies var uzskatīt “Talantu fabrikas Muzikālā teātra” (TFMT) dalībnieku ROBERTO.

Gados jaunais itāļu puisis atbrauca, ieraudzīja un manuprāt arī uzvarēja. Viņš daudziem no mums pierādīja, ka ja ir apņemšanās, darba prieks un cerība, tad viss ir iespējams arī svešā valstī. Latvija Roberto bija sveša, bet nu tā kļuvusi par viņa otrajām mājām.

Ar Roberto sarunājās Mainots Vecvagars.

Roberto:Mūsu mērķis ir izveidot kolorītu un daudzveidīgu koncertpragrammu, ko piedāvāt pēc iespējas plašākai auditorijai, kā arī nodibināt labas sadarbības iespējas ar mūzikas ierakstu kompānijām. Gribētos mūsu dziesmas ieraudzīt arī CD formātā. Esam sagatavojuši koncertprogrammu itāļu, angļu un latviešu valodā. Mums bieži notiek mēģinājumi, kuros cenšamies atstrādāt koncertprogrammu. Esam sākuši koncertēt visā Latvijā. Līdz šim mūsu dziesmās dominēja LATINO deju ritmi, bet domājam pievērsties arī citiem mūzikas stiliem. Līdzko radīsies jaunas “fiškas”, mainīsies arī mūsu mūzika.  

M.V.Par ko ir Jūsu dziemas?

Roberto: Kā jau teicu šobrīd darbojamies latino mūzikas stilā. Dziedam par dzīvi un mīlestību. Galvenais, lai dziesma nestu pozitīvu enerģiju.

M.V.Vai esi apmierināts ar gala produktu, t.i. Jūsu dziesmām?

Roberto: Grūti atbildēt. Objektīvi varu novērtēt tikai savu un Elizabetes darbu. Jā, ar to esmu apmierināts. Varētu dziesmas būt labāk aranžētas. Iespējams, ka dziesmas ir līdzīgas, tāpēc ka tikuši izmantoti vieni un tie paši mūzikas instrumenti.

M.V.Lai dziedātu duetā cilvēkiem vienam otru ir ļoti labi jājūt? Kā Tev šķiet, Jūs viens otru labi jūtat?

Roberto: To, par ko Tu runā var panākt ar biežiem mēģinājumiem. Visam, arī sajūtām ir jāatnāk dabiski. Neko nevajag radīt mākslīgi. Cilvēki uz skatuves grib redzēt stiprus un profesionālus cilvēkus.

Ar Elizabeti tiekamies bieži, ne tikai mēģinājumos, bet arī dažādos saviesīgos pasākumos. Vismaz trīs reizes nedēļā mums notiek mēģinājumi, kuros cenšamies rast šo kopības sajūtu. Progress jau ir! Mums kopā ir vieglāk dziedāt, dejot un atrasties uz skatuves. Ceru, ka šo labo “feeling” jūt skatītāji un klausītāji.  

M.V.Vai Tu Elizabeti uzskati par savu draugu?

Roberto:Elizabete ir lielisks cilvēks. Ar viņu ir patīkami kopā strādāt un pavadīt brīvo laiku. Mums ir ļoti labas attiecības. Patiesībā Latvijā nav daudz tādu cilvēku ar kuriem varu jokoties, nodomājot par sekām. Elizabetei ir laba humora izjūta.  

Man jēdziens “draugs” nozīmē ļoti daudz. Par tādiem uzskatu tikai tos, kurus esmu iepazinis vairāku gadu garumā. Zinu viņu reakciju uz dažādām lietām un tā mani nepārsteidz. Arī kopā piedzīvotais nav mazsvarīgs. Šobrīd par draugiem uzskatu tikai dažus, bet par paziņām ļoti daudzus.  

M.V.Vai starp vīrieti un sievieti var pastāvēt tikai draudzība?

Roberto:Tikai gadījumā, ja starp viņiem nav seksuālu attiecību. Ja vīrietis sievieti uztver, kā draugu, tad viss ir okay. Un tas nebūt nenozīmē to, ka man šī sieviete nepatīk, vai nešķiet interesanta. Vienkārši man viņa šķiet uzticams un gudrs cilvēks. Mums ir ko pārunāt,  ģenerēt jaunas idejas. Sievietes, ar kurām mūs saista tikai draudzība man labāk palīdz izprast sievietes pasauli, būtību. Patiesībā šī draudzība man pat ir izdevīga.   

M.V.Tavuprāt kas Elizabetē ir īpašs?

Roberto:Viņa jau pēc izskata man atgādina itālieti. Viņas uzvedība, attieksme pret cilvēkiem un pasauli ir daudz savādāka nekā daudziem cilvēkiem. Man tā ir daudz pieņemamāka.

Piemēram, TFMT  laikā sapratu ka kopumā latvieši ir vienkārši un labi cilvēki, bet daudziem ir viens liels mīnuss: SKAUDĪBA.

M.V.Kas ir Jūsu klausītājs?

Roberto: Tāds, kuram patīk ritmiska un gaiša mūzika. Arī cilvēki, kuriem dejošana nozīmē ļoti daudz. Manuprāt, ka mūsu dziesmas patīk dažāda gada gājuma cilvēkiem, jo dziedam pārsvarā itāļu valodā. Tiek uzskatīts, ka šī ir viena no visskaistākajām valodām pasaulē. Piemēram, bijušajā Padomju Savienībā, ja dziedātājs dziedāja itāliski, viņš ātri ķļuva slavens visā Eiropā.

M.V.Vai Tu vēlētos, lai Tevi cilvēki neuztvertu kā „fabrikantu”?

Roberto:Mani cilvēki jau TFMT  laikā uztvēra nedaudz savādāk. Manuprāt cilvēkiem simpatizēju un interesēju, kā itālis, kurš dzied latviešu valodā un varbūt tikai pēc tam kā “fabrikants”.

Man nav kauns par to, ka piedalījos TFMT. Pateicoties šim projektam es kļuvu atpazīstams un sāku darboties mūzikas lauciņā. Kas attiecas uz “Talantu fabriku”, tad šova līmenis varētu būt augstāks un “fabrikas zvagznes” nebūtu jāuztver pārāk nopietni. Vispār jēdzienu “zvaigzne” vajadzētu izmantot mazāk.

M.V.Cik nopietni esi nolēmis saistīt savu nākotni ar Latviju?

Roberto: Jau tuvākajā nākotnē šeit gribu nopirkt dzīvokli. Vēlos to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jo cenas kāpj strauji. Un noteikti viss kļūs vēl dārgāks, kad Latvija pāries uz eiro.

Liktenis mani ir atvedis uz Latviju. Esmu par to pateicīgs, jo šeit valda miers un skaistums. Varētu mazliet vairāk būt saules. Latvijas daba mani fascinē, īpaši rudens. Viss ir tik košs un krāsains, brīžiem šķiet ka skaties kādu skaistu gleznu.  Latvieši ir mierīgi un klusi. Dažreiz arī izpalīdzīgi un draudzīgi (smaida).  Lielākais mīnuss jau iepriekš manis pieminētā skaudība, arī biznesa mentalitātes trūkums. Bieži dzirdu neapmierinātību par to, ka Latvijā pārāk daudz dzīvo krievu un citi ārzemnieki, bet varbūt tas ir tāpēc, ka latviešiem trūkst pieredzes daudzās jomās. Manuprāt, ka lielākai daļai šeit patīk gudri runāt un spriest, bet mazāk kaut ko darīt lietas labā.

M.V.Postfactum kļuvis zināms, ka vēlies apgūt arī krievu valodu. Kāpēc?

Roberto: Pirms četriem gadiem ciemojos Kirgistānā. Tur arī vairāk iepazinu šo kultūru un valodu. Jāteic, ka krievu valoda ir ļoti bagāta un skanoša. Pie privātiem pasniedzējiem sāku apgūt to. Vēlāk turpināju krievu valodu mācīties arī Itālijā.

Nevajag arī aizmirst, ka Krievijā ir milzīgs mūzikas tirgus. Krieviem patīk itāļu izpildītāji. Tajā pašā laikā apzinos, ka iekarot Krieviju ir ļoti grūti. Šo valodu vēlos apgūt arī tāpēc, ka Latvijā dzīvo ļoti daudz krievvalodīgo iedzīvotāju. Šī valoda daudz dzirdama ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Man patīk apgūt valodas, kāpēc lai es to nedarītu?

M.V.Cik valodas Tu pārvaldi?

Roberto: Diezgan labi runāju turku valodā, arī angļu, franču, latviešu un “čutj, čutj” - krievu.  

M.V.Ko dari no mūzikas brīvajā laikā?

Roberto: Man patīk pastaigāties pa pilsētu, vai satikties ar draugiem. Ļoti maz eju uz tusiņiem, jo kamēr citi izklaidējas man ir jāstrādā.

Dažreiz vēlos pabūt vienatnē, izbaudīt mieru, klusumu vai labu mūziku. Mīlu pagulēt vannā malkojot itāļu sarkanvīnu.

M.V.Kas Tevi iedvesmo – jaunām dziesmām, darbiem u.t.t.

Roberto: Patiesas jūtas. Situācijas ar kurām saskaros, kuras esmu piedzīvojis. Protams arī cilvēki.

M.V.Kādu Tu sevi redzi pēc gadiem desmit?

Roberto: Būšu 37 gadus vecs Roberto. Centīšos būt pozitīvs un smaidīgs, jebkurā dzīves situācijā.

M.V.Tavuprāt, kas ir laime?

Roberto: Laime... justies apmierinātam un priecīgam par to, ka Tu vispār esi. Nebaidīties lūkoties pagātnē un skatīties nakotnē. Nekaunēties no lietām, kuras esi sasniedzis, izdarījis. Saskatīt visur pozitīvo.

M.V.Vai Tu esi laimīgs?

Roberto: Katru dienu pateicos Dievam par to, ka esmu, ka ir laba veselība. Ja pat visdraņķīgākajos dzīves momentos Tu spēj saskatīt arī pozitīvas lietas, tad cilvēks izprot jēdzienu “laime”.  Laimīgu cilvēku var darīt ļoti vienkāršas lietas, bet tās ir jāspēj novērtēt. Jā, savā ziņā esmu laimīgs! Nu nezinu, kas ir absolūta laimes sajūta?! Iespējams, ka tad man kļūtu garlaicīgi. Man svarīga ir attīstība, jauni horizonti, mērķi. Esmu ļoti ziņkārīgs. Mēģinu atrast laimi visur un ar visiem!

P.S.Cilvēks liels savā būtībā spēj būt tikai tad, ja viņš ir patiess pats pret sevi. Var jau sev iestāstīt, pieradināt un vienkārši gļēvi eksistēt, tikai tad manuprāt mērķus būs saniegt daudz grūtāk. Tātad, lai kāda arī nebūtu mūsdienu populārās kultūras sūtība, tā neatņem cilvēkiem izvēles iespējas. Tu vari piedalīties dažādos realitātes šovos, kļūt populārs un iet uz savu mērķi. Ja protams apzinies to un nezaudē cilvēcību. Roberto to nav aizmirsis un tāpēc viņš ir laimīgs. Vai Tu tāds esi?