Basketbolists Armands ŠĶĒLE divas dienas bija komā

"Man galvā ir kāda anomālija, kas šo slimību izraisa. Tā ir veiksme, ka pēc otrā meningīta nav nekādu komplikāciju. Ārsti strikti pateica, ka operāciju ilgāk nedrīkst atlikt. Ja trešo reizi saslimšu, tas var beigties ļoti slikti," turpina Armands Šķēle.

"Kad saslimu ar meningītu, šķita, ka visi prieki dzīvē beigušies. Nekā vairs nebūs. Vecāki, brālis, omītes turēja par mani īkšķi, atbalstīja. Tagad galvenais ir atgūt veselību un formu. Ja nebūs veselības, nekā nebūs. Dzīve sportā beigsies. Pēc operācijas redzēs, kā būs tālāk. Šo vasaru vajadzēs dzīvot mierīgi un klusi, un tad jau laiks rādīs, kāda būs nākamā sezona.

...Līdz desmitajai klasei biju teicamnieks, bet tad mani, jauniņo, paņēma pieaugušo izlasē. Sāka parādīties interese no dažādiem ārzemju klubiem. Šķita - kaut kas beidzot esi. Bija iespējas, nauda, slava. Tas arī sabojāja, un tur jau tas sliktais tēls pārādījās. Viss nāca strauji.

... Naudu nospēlēju, zināju - pēc mēneša atkal saņemšu algu. Vēlme pēc adrenalīna un risks ir kā iešana pa virvi, kas novilkta virs bezdibeņa. Ceri, ka nenokritīsi, bet, protams, nokrīti. Man arī sākās posms, kad nekā vairs nebija. Ne kluba, ne naudas, ne veselības...

... Neesmu gan vēl nekāds baigi vecais, divdesmit seši gadi, bet saprašana par mēru un robežu, līdz kurai var iet, jau ir cita.

Vai nebija tā, ka tieši tad, kad ar Madaru pavisam izšķīrāties, sākās jūsu dzīves sarežģījumu sērijas?

- Tā bija, jā. Madara ir ragana, tā vismaz viņa pati saka. Mākot noburt. Es gan nedomāju, ka viņa man kādu lāstu uzlikusi, lai gan, kad visu laiku notiek sliktas lietas, zemapziņā rodas visādas domas.