Kargins nožēlo, ka "Parex bankas" problēmu risināšanai lūdzis valsts palīdzību

Intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" Kargins norāda, ka, raugoties ar šodienas skatu uz bankas pārņemšanas laiku, nekad neietu pēc palīdzības pie valdības.

"Nekad dzīvē! Tā bija mūsu lielākā kļūda, ka mēs ar valsti uzsākām biznesu, kaut ko pastāstījām valstij. Pēc pirmās sarunas ar valsti noguldījumu apjoms samazinājās par kādiem 50 miljoniem latu nākamajā dienā. Kad prasījām garantijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane paziņoja, ka no bankas aizplūduši miljoniem noguldījumu. Valsts jau neieguldīja, lai segtu kaut kādus zaudējumus, bet aizplūdušos noguldījumus," uzsver baņķieris.

Kargins asi kritizē "Parex bankas" restrukturizācijas procesu, norādot, ka valdības atbalstītais plāns paredz jaunas bankas izveidošanu, kas būs licencēta kredītiestāde, kura izmantos vecās "Parex bankas" aktīvus, piemēram, informācijas tehnoloģiju infrastruktūru, licences, korespondējošos kontus un visu pārējo, kas nepieciešams mūsdienīgas universālas bankas darbībai nepieciešams.

Kā norāda baņķieris, daudzas Latvijā strādājošās komercbankas, ieskaitot zviedru bankas, risina savas slikto aktīvu problēmas, veido dažādus fondus slikto aktīvu nodalīšanai. Tomēr šie fondi nav licencētas kredītiestādes, tādējādi ar to radīšanu un aktīvu nodalīšanu netiek radīti operacionālie, kā arī bankas darbības pārtraukšanas riski.

"Cik man zināms, arī "Parex bankas" konsultants "Nomura" ir piedāvājis divus iespējamos risinājumus. Viens no tiem paredzēja slikto aktīvu fonda izveidi, saglabājot "Parex banku" kā vienotu licencētu kredītiestādi. Taču valdībā tika akceptēts otrs variants, kas paredz veidot divas kredītiestādes. Tiek paredzēts, ka akceptētā plāna realizācijas rezultātā valdība atgūs mazāk nekā tad, ja tiktu realizēts variants ar fonda izveidi. Man nav skaidrs, kāpēc plāns izveidot divas kredītiestādes ir licies labāks, lai gan tas paredz mazāka apjoma valsts līdzekļu atgūšanu, ir dārgs, operacionāli riskants un procesuāli nesaprotams," uzsver Kargins.

Pēc Kargina teiktā, šī plāna realizācijas gadījumā daudzi, tostarp viņš un otrs bijušais "Parex bankas" īpašnieks Viktors Krasovickis, vērsīsies tiesā.

"Redziet, kredītiestādes novešana līdz maksātnespējai vai bankrotam, ja tā iemesls ir apzināta rīcība vai nolaidība, ir kriminālsodāms nodarījums," brīdina baņķieris.

Iespējams, bankas konsultanti - "Sorainen" un "Nomura" - neuzņemas nekādu risku par sniegtajām rekomendācijām. Tagad dzirdēts, ka amatus plāno pamest "Parex bankas" padomes un valdes locekļi. "Atnāca, apsolīja un aizgāja. Sanāk, ka ne bankas pārvaldes institūcijas, ne konsultanti ne ar ko neatbild. Es atbildu ar tiem desmitiem miljonu latu, ko esmu ieguldījis "Parex bankas" pakārtotās saistībās jeb subordinētos depozītos, un man rūp bankas nākotne. Ar ko viņi atbild?" jautā Kargins, kurš plāna realizācijas gadījumā varētu zaudēt subordinēto kapitālu 52 miljonu latu apmērā.

Viņš uzskata, ka, valdībā akceptējot "Parex bankas" sadalīšanu, Kargina un Krasovicka ar valdību parakstītais līgums faktiski tiek lauzts. Par šo tēmu uzsākts pārrunu process ar pašreizējo "Parex bankas" vadību. Ja neizdosies panākt vienošanos, bijušie bankas akcionāri vērsīsies tiesā - vispirms vietējā, bet vēlāk arī starptautiskajās tiesu instancēs.

"Mēs vēlamies panākt tādu regulējumu, lai neciestu nevainīgi cilvēki. Savulaik mēs labprātīgi piekritām savu daļu atdošanai tāpēc, lai šī banka varētu normāli strādāt tālāk. Svarīgi, lai desmitiem tūkstoši cilvēki nezaudētu savu naudu," akcentē Kargins, kuram esot morāla atbildība klientu priekšā.

Kargins arī neizslēdz, ka nākotnē atkal varētu strādāt banku sektorā. "Domāju, ka joprojām neesmu slikts baņķieris un man ir visas nepieciešamās profesionālās īpašības, lai vēl darītu šo darbu. Pēdējā pusotra gada laikā arī esmu pilnveidojies savā profesionālajā jomā. Dzīve sastāv no veiksmēm un neveiksmēm - vienkārši pašreizējais posms nav diez ko veiksmīgs," atzīst baņķieris.