UgunsGrēka Evelīna mīlestību nostopē

"Studiju laikos no Rīgas uz Līvāniem braucu ar stopiem, jo autobusā pavadīt trīs stundas šķita garlaicīgi. Reiz tādā braucienā uz mājām iepazinos ar savu draugu," stāsta Dana Lāce.

"Galamērķī izkāpjot, viņš palūdza manu telefona numuru, un no tās dienas mēs esam kopā. Ilgākās attiecības, kādas man bijušas, un tas nav tik daudz mans, cik mana drauga nopelns. Tas, kā viņš vispār spēj mani paciest. Vēl vairāk: es viņam patīku tāda, kāda esmu."

Henrijs un Dana

Dana ir pārliecināta, ka viņi ir ļoti dažādi cilvēki, kurus kopā satur mīlestība.

"Man ir tāds likums: vai nu mīlestība ir, vai nu tās nav, un tad nekā arī nav. Neesmu cilvēks, kas ļoti strādā ar attiecībām. Līdz šim ir izdevies. Tā mīlestība vienkārši ir. Bez piepūles. Man par to nav bijis jācīnās. Toreiz, braucot mašīnā, gandrīz uzreiz sajutu - mans cilvēks," neparasto tikšanos atceras Dana.