Plaģiātismā apvaino žurnālistus, nevis dziesmas autorus; Lībieši paši kašķējas

Neizpratne un pārsteigums

"Visā pasaulē ir prakse, ka informācija tiek pārbaudīta. Un tikai pēc tam publicēta. Šobrīd šis nepamatotais skandāls ir izcēlies tikai viena raksta dēļ,"- lībiešu dzejnieks Valts Ernštreits ir aizkaitināts un dusmu pilns par notikušo. Viņš gan ir apmierināts, ka dziesma šobrīd ir tur, kur tai jābūt. Taču ir acīmredzami pārguris no skandāla izraisītajām sekām.

Viss sākās ar aģentūras Leta žurnālistes Ailas Ādamsones rakstu Eirovīzijas nacionālās atlases finālā iekļautās dziesmas autoriem pārmet plaģiātismu, kurā tika pausts folkloras grupas "Skandinieki" vadītājas, mūziķes un lībiešu aktīvistes Julgī Staltes viedoklis. Viņa uzstājusi, ka dziesma "Rišti rašti" nav komponista Tigula radīts skaņdarbs speciāli Eirovīzijas dziesmu konkursam, jo melodijas un igaunisko vārdu autors ir igauņu mācītājs Jānis Leppiks.

Lībieši kašķējas savā starpā; Iespējams viss noticis pašu intrigu dēļ un personiskas ļaunatminības dēļ

Kā noprotams, pagaidām neviens, izņemot Julgī Stalti, vispār nav redzējis  sašutušā igauņu mācītāja vēstuli. Raksts ticis ievietots neko nepārbaudot.

Kāpēc šīs nelielās tautas aktīvisti plēšas savā starpā? Ko cenšas sadalīt?

Valts Ernštreits ir Lībiešu dzejnieks, mākslinieks, Tartu Universitātes valodniecības doktorants, Līvõ Kultūr sidām (Lībiešu kultūras centra) vadītāja vietnieks, viens no lībiešu portāla livones.lv veidotājiem un redaktoriem. Bet Julgī Stalte - folkloras draugu grupas „Skandinieki” vadītāja, mūziķe un lībiešu savienības aktīviste.

Dusmu pilnais Valts Ernštreits:

"Ir skaidrs, ka šis stāsts nav par dziesmu. Ja stāsts patiešām būtu par dziesmu, tad pirms ziņas parādīšanās medijos LTV būtu saņēmusi attiecīgu iesniegumu. Nav iesnieguma arī AKKA/LAA. Kā noprotams, pagaidām neviens, izņemot Julgī Stalti, nav redzējis pat sašutušā igauņu mācītāja vēstuli.

Ja stāsts būtu par dziesmu, tad Raimonds Tiguls neuzzinātu par noraizējušos pilsoņu bargajām aizdomām no LETA zvana. Es pirmo reizi par tām neuzzinātu no portāla Diena.lv un Kristīne Kārkle-Puriņa pirmo reizi neuzzinātu par tām pēc tam, kad viņai par to pavēstījuši draugi.

Julgī Stalte ir izdarījusi visu, lai lībiešu vārds Eirovīzijas ietvaros jau no paša sākuma izskanētu negatīvā kontekstā. Un faktiski – es nešaubos, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju pēc vakardienas uzskata lībiešus par mazu, taču ļoti kašķīgu tautiņu, kas pat lielas iespējas pastāstīt par sevi citiem prot sadragāt pīšļos. Un ziniet - viņiem diemžēl ir taisnība.

Teju katrs otrais cilvēks vakar vaicāja to pašu – kāpēc, ja lībiešiem taču vajadzētu priecāties, ka lībiešu vārds izskan Latvijā un pasaulē? Kāds ir rezultāts no visas šīs ažiotāžas? Kas ir tas, ko tieši Julgī ar šo ir vēlējusies panākt? Un kas ir tas, ko viņa ir ieguvusi?

Diemžēl es neredzu citu ieguvumu kā vien divus: nodarīt ļaunumu priekšstatam par lībiešiem Latvijā, kas jau tāpat nav nekāds labais. Vai arī izgāzt savas dusmas un niknumu kādu mums nezināmu iemeslu dēļ pār šīs dziesmas kolektīvu – varbūt tāpēc, ka Raimonds Tiguls neuzaicināja izpildīt šo dziesmu Julgī Stalti, varbūt tāpēc, ka Julgī Staltei nepatīk Valts Ernštreits, varbūt tāpēc, ka soliste Kristīne Kārkle-Puriņa kādreiz ir dziedājusi kopā ar Skandiniekiem.

Ļaunums lībiešiem ir izdarīts. Eirovīzija bija, ir un būs. Raimonds Tiguls rakstīja dziesmas un rakstīs. Kristīne turpinās dziedāt un es šad tad – rakstīt dzeju. Taču tas dubļu spainis, kas uzgāzts lībiešiem paliks uz ļoti ilgu laiku."