Parex no valsts vajadzēs vēl vismaz 100 miljonus latu

Nākamās sindicētā kredīta daļas atmaksai "Parex bankai" vajadzēs valsts atbalstu ne vairāk kā 100 miljonu latu apmērā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" teica AS "Parex banka" prezidents Nils Melngailis.

Parex no valsts vajadzēs vēl vismaz 100 miljonus latu
Komentāri[5] 23.11.2009 07:57

Viņš atzīst, ka bankai vajadzēs valsts palīdzību ar nākamās sindicētā kredīta daļas atmaksu. Banka uzskata, ka vismaz pusi no nākamā maksājuma segs pati banka un ka summa, ko no valsts varētu aizņemties, nepārsniegs 100 miljonus latu. "Kopējā summa ir 200 miljoni - pusi vismaz segsim no bankas, varbūt vairāk," teicis Melngailis.

Viņš cer, ka bankas kapitālā valstij papildus varbūt vairs nevajadzēs ieguldīt.

Intervijā raidījumam Melngailis atzīst, ka investori jau izrādījuši interesi gan par tā sauktās "labās bankas", gan par "sliktās bankas" jeb fonda iegādi. "Ir konkrēti pircēji. Ir vairāk nekā viens pircējs - es varu apgalvot. Ir interese gan par fondu, gan par banku," teica Melngailis.

Ar interesentiem tiekot parakstīti konfidencialitātes līgumi, un tie ir noslēgti pietiekami lielā skaitā, jo tie slēgti gan attiecībā par banku, bankas daļām, gan arī atsevišķiem aktīviem, piemēram, attiecībā uz līzinga biznesa pārdošanu NVS. Lai aizsargātu bankas intereses un ievērotu konfidencialitātes statusu, kopējo skaitu banka neprecizē.

Melngailis prognozē: ja Privatizācijas aģentūra kopā ar darba grupu un piesaistīto konsultantu Japāņu investīciju banku "Nomura" līdz 30.decembrim paspēs izstrādāt bankas sadalīšanas plānu, kā to uzdevis Ministru kabinets, ja šo plānu akceptē Eiropas Komisija un apstiprina Ministru kabinets, tad līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām piedāvājumi par sadalītās bankas un fonda pārdošanu jau būs rokā. Savukārt tad būs jālemj akcionāriem, vai cena un pircējs viņus apmierina.

Tomēr bankā acīmredzot tiek pieļauts, ka pārdošana varētu arī nenotikt tik ātri - visticamāk pārāk zemās cenas dēļ, ko par banku piedāvātu. Un tāpēc tiek strādāts pie plāna B. Ja akcionārus neapmierinās cena vai citi piedāvājuma nosacījumi, tad Melngailis uzskata, ka "varētu apsvērt brenda maiņu un pastrādāt kādu laiku līdz brīdim, kad tirgus situācija uzlabojas".

Melngailis atzinis, ka "Parex bankai" ir sadarbība ar kādu reklāmas aģentūru Londonā, kas specializējusies brenda jeb zīmola maiņas izstrādē. Summu, kas samaksāta par jaunā bankas zīmola izstrādi, Melngailis neatklāja, vien norādīja, ka tā ir krietni mazāka par miljonu. Banka arī neatklāj, kāds ir izstrādātais jaunais bankas nosaukums un jaunais zīmols.

Tikmēr eksperti uzskata, ka plāns B - bankas palikšana valsts īpašumā vēl kādu laiku - ir gan pārāk dārgs valstij, gan arī nenāk par labu pašai bankai.

Investīciju sabiedrības "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis atzina, ka bankas akcionārs Latvijas valsts vairs šo banku nevar atļauties. Pie tam, tā kā bankas specifika ir nerezidenti, tad bankas atrašanās valsts kontrolē nenāk biznesam par labu. "Nerezidentu naudas negrib atrasties valsts pakļautībā esošā bankā. Līdz ar to - valstij pēc iespējas ātrāk jātiek no bankas vaļā," teica investīciju eksperts.

Rungainis arī uzsvēra: jo ilgāk banka atrodas "piekārtā" stāvoklī, jo vairāk zaudē klientu uzticību, un zaudē arī bankas klienti, jo banka nav spējīga atbalstīt šos klientus viņu biznesā un viņi meklē citus finansētājus un citas vietas, kur turēt savus līdzekļus un kur strādāt.

Eksperti norāda: ja banku izdodas pārdot salīdzinoši ātri - nākamā gada pirmo trīs līdz sešu mēnešu laikā, tad tas varētu dot pozitīvu īstermiņa efektu Latvijas ekonomikai kopumā, jo, visticamāk, investori un starptautiskās reitingu aģentūras to novērtētu atzinīgi. Un pirms nākamajām vēlēšanām tā būtu arī laba ziņa tiem, kas tajā brīdī veidos valdību, atzīmēja raidījums.

Pēdejais komentārs

Lasīt visus komentārus [5] ››
kellija 25.11.2009 17:52
Nezinu vai smieties vai raudāt par šo paziņojumu.

Citi Iesaka

Citi Raksti

Paparacci.lv

Jaunākās

TOP 5

VIDEO

seko mums ›› VIPi.tv draugiem.lv VIPi.tv facebook VIPi.tv twitter VIPi.tv rss