Jubilārs Zviedris būvē māju lustrai

Ievērojamo jubileju viņš nolēmis atzīmēt divās kārtās: šodien klubā, bet pēc nedēļas — kādā no Kurzemes pilīm, kas plašākai sabiedrībai netiek atklāta. Par milzīgu prieku un pārsteigumu sev jubilārs jau ticis pie pirmās dāvanas — tā ir šefa no Apvienotajiem Arābu Emirātiem atvestā kristāla lustra, kas līdz šim, apmeklētāju apbrīnota, rotāja kluba griestus. Visticamāk, greznajam spīdeklim pie tiem vajadzēs uzkavēties vēl kādu pusgadu, jo Zviedrim tagad vajadzēs pārbūvēt mājas jumtu.

Izmantos par egli

Leona prieks par lustru esot bijis tik liels, ka nolemts to viņam uzdāvināt lielajā jubilejā, stāsta «Grand Cabare Imperial» īpašnieks Aleksandrs Roguļins. Zināms, ka lustru klubam Aleksandrs pasūtījis šā gada sākumā, kad gatavojās iestādes atklāšanai, speciāli dodoties uz Dubaiju. Gaismeklis transporta misēkļu dēļ pienācis tikai pāris nedēļu pēc kluba atklāšanas, un saimniekam vairs nav devis cerēto prieku. Tiem, kas klubu vairs nespēj iedomāties bez grandiozā kristāla gaismekļa, kurā spulgo prožektoru raidīto gaismu spēle, var atklāt, ka šīs lustras vietā iecerēta cita, taču tai būs jāpagaida vismaz līdz gadu mijai, jo tieši tik ilgs laiks vajadzīgs, lai jubilārs piemērotu savu dzīvesvietu grandiozajai dāvanai.

«Esmu uzsācis jumta pārbūves darbus, un lustra tiks piekārta hallē. Domāju, ka Ziemassvētkos tā man būs eglītes vietā, bet nākamajā dzimšanas dienā jau varēšu tai galā pievienot nākamo lustriņu, tādējādi veidojot piramīdu,» lepni plāno apdāvinātais, piebilstot, ka šāds 300 kilogramu skaistums esot viņam vienīgajam Latvijā. Viņš zina stāstīt, ka lustrā esot ap 800 kristālu un tā zaigojot 12 miljonos krāsu toņu. Lustras cena bija un ir noslēpums: Aleksandram par to taujājis ne viens vien, taču viņš arvien prot retoriski koķetēt ar atbildi, bet tagad, kad tai ir dāvanas statuss, par cenas izpaušanu vairs nevar būt ne runas.

Čūsku uz «kapustņiku» neņems

«Šodien no pulksten trijiem pēcpusdienā gaidīšu viesus klubā «Grand Cabare Imperial», turklāt — visus, kuri vēlēsies mani pagodināt, jo, strādājot šovbisnesā, formalitātes ir tā apnikušas, ka ielūgumus es nerakstu. Godīgi sakot, ielūgumus neesmu rakstījis nekad,» stāsta jubilārs, viesus solot uzņemt ar šampanieti un augļiem, kā arī ar kādu noslēpumainu šovprogrammu. Pitonmeitene Bu–bu gan palikšot mājās un viesībās nepiedalīšoties, jo viņai pienācis kārtējais ādas mainīšanas periods, kurā čūsku traucēt nedrīkst.

Vaicāts par svinībām pēc nedēļas, Zviedris noslēpumaini bilst, ka tās paredzētas kādā Kurzemes pilī aptuveni 15 tuvāko cilvēku lokā. «Būs kārtīgs «kapustņiks» ar izbļaušanos, izspiegšanos un izdejošanos,» ballītes programmā, kurā profesionālais varietē horeogrāfs beidzot iecerējis iztikt bez scenārija, ielūkojas jubilārs. Uz privāto burziņu ieradīsies arī Zviedra draugs no Krievijas — estrādes mākslinieks Sergejs Penkins —, kā arī kāds festivāla «Jaunais vilnis» dziedātājs. Zināms, ka Krievijā lielas jubilejas pieņemts svinēt dienām un pat nedēļām ilgi; pie tā pieradis arī Penkins, taču Zviedris domā, ka šoreiz samierināsies tikai ar vienu dienu, jo vairāk nav iespējams atļauties laika trūkuma dēļ.