Jānis Holšteins:"Sorry, mēs dzīvojam Latvijā"

Anda Burve. Jāņa Dombura un Latvijas televīzijas konflikta atslēga — jūsu versija?

Jānis Holšteins. Patiesību sakot, Latvijā mēs līdz šim tā īsti nebijām saskārušies ar zvaigznēm, viņu menedžmentu, prasībām un attiecībām ar tām. Ja runājam par televīziju, Jānis Domburs ir viens no tiem, ko var saukt par zvaigzni. Neskatīsimies tagad uz viņa iepriekšējo tiesvedības lietu, uz iepriekšējo līgumu, kas tika parakstīts ar Gravas  kungu viņa kabinetā (Uldis Grava, bijušais LTV ģenerāldirektors), pārkāpjot dokumentu aprites nosacījumus un nolikumu. Zinot, ka Latvijas televīzijai ar Jāni Domburu gada vidū beidzas līgums, sarunas sākām jau laikus — pusgadu iepriekš februārī. Protams, jutām, ka nebūs viegli. Mēs kā vadītāji esam spiesti uz viņa prasībām skatīties gan uzņēmuma, gan nozares, gan galu galā visas Latvijas ekonomiskās attīstības un dzīves līmeņa kontekstā. Saturiski mēs viņa prasībām pilnībā piekritām.

A.B. Kāds bija Dombura prasību saturs?

J.H. Turpināt raidījumu Kas notiek Latvijā?, saglabājot to pašu formātu un stilu, bet varbūt atjaunojot studiju, grafiskās lietas, paņemot komandā papildus vēl kādus žurnālistus. Domburam tika piedāvāts veidot priekšvēlēšanu diskusiju raidījumus un ik nedēļu pusstundas garumā viņa autorraidījumu.

A.B. Par ko?

J.H. Tas domāts tāds follow up*. Skatītāji bieži pēc raidījuma saka — nu labi, jautājumu pacēlāt, viedokļus uzklausījāt, bet kas notika pēc tam? Vai ir kādi blakus notikumi? Vai kaut kas ir mainījies?

A.B. To visu jūs no Dombura gribējāt, bet nebijāt gatavi maksāt?

J.H. Uzreiz bija skaidrs, ka būs grūti apmierināt viņa finansiālās prasības. Mēs sākām no zināmiem atskaites punktiem. No viena gala sāka Jānis, no otra gala Latvijas televīzija. Soli pa solim drusku gājām viens otram pretī. Gājām, gājām, bet diemžēl nesagājām kopā. Starp mums palika zona, kur vienošanās nebija iespējama. Pavasarī pasludinājām taimautu ar domu — ja kaut kas mainās vienai vai otrai pusei, esam gatavi sarunas turpināt. Jo mēs, Latvijas televīzija, esam ieinteresēti, lai mums būtu tāds raidījums Kas notiek Latvijā? Absolūti nešaubīgi!

A.B. Kas bija tā zona, ko jums sarunās neizdevās pārvarēt, — zvaigznes ambīcijas vai Latvijas televīzijas stagnācija?

J.H. Es domāju, gan — gan. No vienas puses, tās ir administrācijas rūpes par budžetu. Katrs skatītājs taču ir atbildīgs par maku, kas viņam ir mājās, — tajā ir tik naudas, cik ir. No otras puses, Jāņa principiālā nostāja. Viņš jau pirms oficiālajām sarunām teica, ka ies, tā teikt, uz visu banku. Viņš jūtas sasniedzis pietiekami augstu profesionālo līmeni un grib atalgojumu, kas adekvāts Eiropas un pasaules līmeņa žurnālistu atalgojumam. Es viņam piekrītu. Tikai, sorry, mēs dzīvojam Latvijā.

A.B. Varbūt kādam tieši ir izdevīgi, ka "dzīvojam Latvijā" un tādus Domburus atļauties ir par dārgu?

J.H. Varat ticēt, varat neticēt, es tikai varu zvērēt pie visa, kas man svēts šajā dzīvē: neviens nekad man nav lūdzis dabūt Domburu ārā no Latvijas televīzijas ētera.

A.B. Kā sākās sarunas ar Domburu — viņš emocionāli ieskrēja jūsu kabinetā un teica…

J.H. Nē, nē! Tas īstenībā nebija emocionāli, bet pietiekami racionāli no viņa puses. Mierīgi. Piedāvājums tika iesniegts rakstiski. Tas bija šā gada februārī.

A.B. Par kādām summām gāja runa?

J.H. Viņa vēlme bija no pieciem līdz desmit tūkstošiem latu mēnesī uz rokas.

A.B. Tikai viņa paša atalgojums pēc nodokļu nomaksas, neskaitot raidījuma izmaksas un asistentu darba samaksu?

J.H. Jā. Precizēšu, šīs summas tika minētas mutiski sarunas laikā. Ne rakstiski.

A.B. Kā Domburs šo summu, kas ir lielāka par Latvijas vadošo mediju žurnālistu vidējo gada algu, pamatoja?

J.H. Mums arī tā šķita milzīga summa. Viņš to pamatoja, ka sabiedrībā, kurā viņš apgrozās un kura ir viņam adekvāta, ir tāds atalgojuma līmenis. Tas, ko viņam drusku tā kā pārmetu, — ļoti labu atalgojumu viņš prasīja arī savai iespējamajai komandai, jo uzskatīja, ka žurnālisti, kuri strādātu viņa komandā, jāatalgo ar autoratlīdzību tūkstoš latu mēnesī bruto. Tātad septiņsimt piecdesmit latu uz rokas. Diemžēl par komandas nepieciešamību es personīgi pirmoreiz uzzināju februārī, kad šī gada budžets jau bija apstiprināts.

Piekrītu Jānim, ka viņš ir nopelnījis normālu dzīvi, kāda ir žurnālistiem civilizētās valstīs. Taču vēlreiz atkārtošu — mums ir jāatceras, kur dzīvojam! Pēdējais Latvijas televīzijas piedāvājums Jānim, ja viņš piekristu sadarbībai 2007.gadā, būtu ap pieciem tūkstošiem latu bruto (pirms nodokļu nomaksas). Viņš tam nepiekrita.

A.B. Jūs to uzskatāt par bezkaunību?

J.H. Pasarg dievs! Cīniņš par savu darbu, atalgojumu, dzīves līmeni — tas ir ļoti normāli no viņa puses! Loģiski, ka savu mērķu sasniegšanai viņš izmanto visus pieejamos līdzekļus.

A.B. Medijus, jūs domājat?

J.H. (Zīmīgi.) Jā, un ne tikai.

A.B. Saņēmāt brīdinošus zvanus?

J.H. Nu… Tā jau tagad gluži vairs nedara, bet bija savi ieteikumi.

A.B. No ietekmīgiem cilvēkiem?

J.H. (Vilcinoties.) Var tā teikt, jā.

A.B. Minēsiet vārdus?

J.H. Protams, ka ne! Mani nekad nav ietekmējusi šāda kaut kāda bīdīšana, jo man ir pietiekami augsts godaprāts, lai atļautos kādam pārdoties vai kādu speciāli iegāzt tikai tāpēc, ka man kāds to liek. Taču, skatoties, kā attīstījās visa šī lieta presē, var teikt, no mārketinga viedokļa tas bija ļoti precīzi. Domburs ir talantīgs daudzās nozarēs.

A.B. Vai to, ka NRTVP dos rīkojumu apmierināt Dombura prasības, gaidījāt?

J.H. Protams. Zināju NRTVP nostāju — ka šim raidījumam jābūt. Es arī uzskatu, ka tam jābūt. Kas notiek Latvijā? ir viens no nacionālā pasūtījuma stūrakmeņiem. Tam arī varu piekrist. Taču biju pārsteigts par vienu — kad neformāli runājām ar NRTVP padomes pārstāvjiem, pavīdēja doma, ka padome varētu griezties pie valsts ar lūgumu piešķirt papildu finansējumu raidījumam. Toties sēdē vienas dienas laikā lēmums mainījās un līdzekļi Jāņa Dombura prasību apmierināšanai jāatrod mums pašiem, grozot Latvijas televīzijas budžetu (šī gada raidījumu Kas notiek Latvijā? izveidei LTV papildus jāatrod 25 000 latu).

A.B. Kā jūs šo pavērsienu skaidrojat?

J.H. Pieļauju, tas vairāk bija emocionāls lēmums. Parādījās runas, ka mums ir daudz tādu raidījumu, kurus neviens neskatās un kuri nav nekādi izcilie. Vai tad tos nevarot patīrīt un atbalstīt vienu talantīgu žurnālistu.

A.B. Ko jūs atbildējāt?

J.H. Redziet, katras valsts sabiedriskās televīzijas programma ir tik laba, cik labu valsts var atļauties. Vai jūs tiešām domājat, ka mēs negribētu nopirkt labākos seriālus, labākās Holivudas filmas un noalgot visus labākos Latvijas žurnālistus, kas prasa varbūt pat vairāk nekā Jānis Domburs? Protams, gribētu! Taču mums ir prime time* programmas, kuras vairāk akcentējam un finansējam, savukārt nepraimtaimā mums ir programmas, kas pilda fona informācijas lomu. Arī komerctirgū ir raidījumi, kuriem auditorija ir nulle komats kaut kas, tomēr skatītāji ir un laiku šie raidījumi aizpilda.

A.B. Jums ir daudz tādu "nulle komats" līmeņa raidījumu?

J.H. Nē. Īstenībā tāda plānošanas politika ir arī komerckanāliem.

A.B. Kuriem raidījumiem jūs būtu gatavs nošķērēt līdzekļus, lai samaksātu Domburam?

J.H. Pašlaik par to pat negribu domāt. Iztrūkums, rupji rēķinot, šajā gadā būs vienam raidījumu ciklam droši. Mums ir dotas desmit dienas laika, lai visu izpētītu. Taču skaidrs, ka cilvēkiem, kuri tādēļ zaudēs darbu, būs jāmaksā kompensācijas. Ēterā tā vieta tik un tā nevarēs palikt tukša. Būs jāmeklē lētāks produkts, ko rādīt.

A.B. Izklausāties aizvainots.

J.H. Sirds sāp par industriju. Latvijas televīzijā radošo cilvēku atalgojums ir vidēji no piecsimt līdz tūkstoš latiem mēnesī. Tagad man nebūs nekādu argumentu atteikties paaugstināt algu citiem labiem žurnālistiem — Kārlim Streipam, Dairai Āboliņai, ziņu dienestam un tā tālāk. Šis precedents dos sniega bumbas efektu visos medijos, ne tikai televīzijā. Satura veidošana strauji kļūs dārgāks produkts.

A.B. Paldies Domburam!

J.H. No darbinieku puses, protams! Tikai neaizmirstiet, ka nauda ne no kurienes nerodas. Tā rodas, tikai kaut ko nogriežot, kādu atlaižot. Šī ir laba spēle tiem, kuri jūtas spēcīgi un talantīgi.

A.B. Domburs izteicās, ka Latvijas televīzijai nav vajadzīgi talantīgi cilvēki, ja reiz tā nespēj rast pietiekamu raidījumu finansējumu un talantīga profesionāļa cienīgu atalgojumu.

J.H. Šaubos, vai Jānis Domburs ir kādreiz iedziļinājies Latvijas televīzijas budžetā. Viņš parasti operē ar diviem skaitļiem: kopējo apgrozījumu un viņa honorāru. Pārskatā, kas pieejams publiski, redzams, ka no mūsu budžeta desmit miljoniem programmu veidošanai aiziet trīsarpus miljoni. Seši ar pusi miljonu — torņa apmaksai. Pusmiljons ēkas uzturēšanai. Degviela, gāze, elektrība arī…

A.B. Meklējiet veidus, kā nopelnīt vairāk!

J.H. Jau tagad nopelnām pusi no sava budžeta — piecus miljonus latu. Pasaules mērogā tas, protams, ir mizerabli. Taču viss atkarīgs no reklāmas cenām. Krievijā, teiksim, viena reklāmas sekunde maksā ap septiņiem latiem. Mums — santīmus. Komercreklāmu atļautais apjoms mums ir uz pusi mazāks nekā komerctelevīzijām. Viņiem divpadsmit minūtes stundā, mums sešas. Otrkārt, par valsts finansējumu mums jāveido kultūras, bērnu, mazākumtautību raidījumi, kas pēc definīcijas nevar pretendēt uz lielu auditoriju. Reitings nedrīkst būt mūsu karalis. Peļņa līdz ar to arī.

A.B. Kāda ir jūsu alga pēc nodokļu nomaksas?

J.H. Viens tūkstotis latu. Teikšu godīgi, šis darbs lielu gandarījumu nesagādā. Es televīzijā strādāju kopš 1978.gada un pazīstu katru sētnieku. Šī vieta ir manas mājas, bet ārējais fons, ar ko jāsastopas, nav visai patīkams.

A.B. Vai Dombura skandāls, jūsuprāt, ir kaut kā saistīts ar vēlēšanām, kas tuvojas?

J.H. Bez šaubām. Divpadsmit gadu laikā neviens Latvijas televīzijas ģenerāldirektors vēl nav pārdzīvojis vēlēšanas. Tas par kaut ko liecina.

*follow up — turpinājums (aktuālas problēmas izskatīšanai)

*prime time — visvairāk skatīto TV raidījumu raidlaiks

***

NRTP liek LTV meklēt finansējumu Dombura prasību izpildei

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) uzdevusi Latvijas televīzijai desmit dienu laikā pārskatīt un atrast finansējuma avotus, lai varētu apmierināt žurnālista Jāņa Dombura finansiālās un resursu vajadzības raidījuma Kas notiek Latvijā? vadīšanai. Padome kategoriski norādījusi, ka raidījumam jābūt nodrošinātam nacionālā pasūtījuma programmā.

LTV tuvākajā laikā pārskatīs 2006.gada budžetu, kurā grozījumi līdz šim nebija paredzēti, lai raidījuma Kas notiek Latvijā? darbībai līdz gada beigām papildus atrastu aptuveni 25 000 latu. Televīzija iecerējusi arī nopietni izskatīt 2007.gada budžeta projektu, jo Dombura raidījuma radošajai attīstībai nepieciešamā summa ir ievērojami lielāka nekā līdz šim.

LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins uzsvēra, ka nepieciešamās summas tiks atrastas pašreizējā budžetā, līdz ar to nāksies samazināt vai atņemt finansējumu kādam no raidījumu projektiem. LETA

FOTO:LTV