Bijušais policijas šefs Rekšņa īpašumus saņēmis dīvainos dāvinājuma līgumos

Puse mājas Ziemeļu rajonā, netālu no Ķīšezera, viņam tikusi ar tiesas lēmumu, savukārt nams Čiekurkalnā – vienkārši uzdāvināts.

Kādreizējais policijas šefs Juris Rekšņa valsts darbu pameta 2005. gadā, kļūstot par SIA "SSF Apsardze" valdes locekli. Šī firma saistīta ar skandalozo miljonāru Oļegu Stepanovu.

Pēc zemesgrāmatas datiem, Jurim Rekšņam pieder māja Čiekurkalna 3. šķērslīnijā un puse mājas Mores ielā. Ikgadējā valsts amatpersonas ienākumu deklarācijā, kuru viņš iesniedza, beidzot darba gaitas Iekšlietu ministrijā, gan viņš norādījis tikai vienu no tām – māju un zemi, kas esot kopīpašumā ar sievu Ievu Rekšņu. Deklarējot savus ienākumus un darījumus par 2003. gadu, viņš uzrādījis, ka "pusmāja" uzdāvināta meitai Danai Fedulovai, taču zemesgrāmatas datos tas nekādi neatspoguļojas. Tajos minēts, ka nedaudz vairāk par 4000 kvadrātmetru zemes ar dzīvojamo māju Mores ielā Rekšņa un kāda Inta Šavlovska ar Rīgas zemes komisijas lēmumu īpašumā ieguvuši 2001. gadā. Īpašumtiesību pamatā ir kāds Ziemeļu rajona tiesas 1997. gada spriedums, kura būtība zemesgrāmatā nav paskaidrota. Lai nu kā, bet citi īpašnieki zemesgrāmatā nav minēti, līdz ar to, vismaz formāli, Rekšņa joprojām ir mājas līdzīpašnieks, ko savās ienākumu deklarācijās nav norādījis.

Vēl interesantāks ir stāsts par māju Čiekurkalna 3. šķērslīnijā. Māju un zemi 1996. gada janvārī savā īpašumā ieguvis kāds Nikolajs Markus, taču jau jūnijā zeme nonākusi Rekšņas īpašumā, jo viņš uzrādījis dāvinājuma līgumu. Vienstāva koka ēka iesākumā atradusies uz ļoti neliela zemes gabaliņa – nepilniem tūkstoš kvadrātmetriem, taču 2001. gadā Rekšņu ģimene savu teritoriju paplašinājusi, jo kāds Gints Ozoliņš izlēmis uzdāvināt viņiem vēl 861 kvadrātmetru zemes. Par tā īpašnieci kļuva Ieva Zvīdre (par Rekšņu viņa kļuva vēlāk), bet jau drīz vien – 2003. gadā – uzdāvinājusi to savam vīram Jurim Rekšņam.

Grūti ticēt, ka Rekšņām kāds ne no šā, ne no tā dāvinātu zemi un māju. Pirkumu noformēšana kā dāvinājumi nekustamā īpašuma tirgū vismaz agrāk bija diezgan plaša parādība, un to pielieto vai nu tāpēc, ka cena ir ļoti zema un pastāv bažas, ka pašvaldība varētu izmantot pirmpirkuma tiesības, vai arī nedz pircējs, nedz pārdevējs nevēlas maksāt nodokļus un, sarunājuši pirkuma summu, norēķinās bez pirkuma līguma. Abos gadījumos likums, ja arī netiek pārkāpts, tad tiek apiets ar līkumu, turklāt pārdevējs riskē palikt vispār bez naudas.