Prostitūtas par izdzīvošanu cīnās uz ielas
Tatjana aizstāvējās. Tas vīrietis gribēja viņu izvarot, bet viņa tam iesita ar pudeli pa galvu. Vispār normāla meitene. Tā Neatkarīgajai savu aroda kolēģi raksturo uz J. Asara ielas Rīgā sastaptās meitenes, kuras piedāvā seksa pakalpojumus.


Tatjana tiek turēta aizdomās par smagu miesas bojājumu nodarīšanu kādam vīrietim, kurš vēlāk slimnīcā nomira. Par viņas apcietināšanu meitenes runā it kā garāmejot, jo daudz vairāk viņas ir satraukušās par pagājušajā nedēļā notikušajiem reidiem pilsētā. Taču, ja nav darba un nav ko ēst, viņas jau atkal ir uz ielas. Tiesa, liela daļa meiteņu, pārdodot sevi, pelna naudu narkotikām.
Uz ielas stāvēt nedrīkst
Piektdienas vakars. J. Asara iela ir vāji apgaismota, taču šoferīši, kuriem ir interese, zina, kur jābrauc un kur jāapstājas. Viņi lēnām ripina savus auto un nopēta meitenes ne tikai J. Asara, bet arī Lienes un citās tuvējās ielās un uz ielu stūriem. Izrādās, Latvijā joprojām valda dubultmorāle – prostitūcija nav aizliegta, seksuālos pakalpojumus piedāvāt drīkst, taču, tā kā Rīgas dome nav noteikusi vietu, kur to darīt, prostitūtām, kuras policija noķer uz ielas, jāmaksā sods. Ja noķer atkārtoti, draud pat kriminālatbildība. Pagājušajā nedēļā aizturētas sešas prostitūtas, dažas no viņām nepilngadīgas. Policijas pārstāvji skaidro, ka meitenes nedrīkst piedāvāt savus pakalpojumus tur, kur tuvumā ir skolas, baznīcas, nedrīkst to darīt masāžas salonos. Savā dzīvoklī drīkst, ja neiebilst kaimiņi. Uz ielas stāvēt drīkstētu, bet tikai tam paredzētās vietās, taču tādu nav, līdz ar to nedrīkst nekur, vismaz ne likumīgi. Policija sniedz ziņas, ka aizturētās atradušās sabiedrībā narkotisko vielu reibumā, kas jau pats par sevi ir noziegums. Nepilngadīgās prostitūtas uzmeklētas klubos. Par šo lietu policija pagaidām informē skopi, jo izmeklēšana vēl turpinās. Cerams, izdosies atrast arī patiesos šā nozieguma veida organizētājus.
Pelna devai
Blondīne Jana ir apmēram četrdesmit gadus veca. Par Taņu viņa neko nezina, taču atzīst, ka situācija pašlaik nav īpaši droša – ne meitenēm, ne klientiem. "Es, piemēram, pie nezināmiem nekad nebraucu uz mājām. Ko tu vari zināt, kas tevi tur sagaida? Ir bijis, ka zvana viens, bet tur 15 priekšā. Labāk saku, lai noīrē istabiņu viesnīcā. Viņam pašam būs drošāk, neko no mājām nenozags. Bet nē, velk uz mājām kā traki. Daudzi par to dabū arī samaksāt ar mantu, naudu. Man ir pastāvīgie klienti, ar tiem mājās tiekos. Tagad ir tā, ka meitenes no ielas sadarbojas ar zagļiem. Pareizāk sakot, meitenes, kuras ir narkomānes. Viņām vajag naudu devai, un ne mazu naudu. Viņas pierunā klientu, lai paņem abas. Kamēr viņš ar vienu, otra skrien ar viņa karti uz bankomātu, kods jau zināms, to pirms tam uzzina. Vai arī vienkārši nozog zeltlietas, pulksteņus un skrien pa taisno uz lombardu. Narkotiku dēļ viņas gatavas uz visu. "
Pērnavas ielā jauna meitene pavisam īsos svārkos gandrīz neturas uz kājām. Viņai pietrūcis devai, tagad gaida klientu. Sarunai nav laika, nav arī spēka. Lielāko daļu meiteņu var satikt J. Asara ielā – dažas vienkārši vēro garāmbraucošos, dažas ir sazvanījuši klienti, viņas gatavojas braukt uz izsaukumu ar taksi. Meitenes neslēpj, ka lieto narkotikas un tām ar seksu arī pelna. Trīs no viņām labi zina Tatjanu, ko policija "savākusi". "Pavisam normāla meitene. Viņai 27 gadi. Es ar viņu te kopā strādāju jau sešus gadus. Viņa kādreiz lietoja amfetamīnu, bet pēdējā laikā – nē," stāsta viena meitene. Otra, augumā mazākā, piebilst, ka vīrietis gribējis Taņu izvarot, bet viņa aizstāvējusies un iesitusi viņam ar pudeli pa galvu. Vai tas tiešām tā bijis, noskaidros policija, taču meitenes ir pārliecinātas – tā bijusi pašaizsardzība.
Pelna iztiku visai ģimenei
Sieviešu skaits, kuras nodarbojas ar prostitūciju, pēdējos mēnešos ir būtiski palielinājies, Neatkarīgajai apliecināja sociālie darbinieki, kuri strādā uz ielas. Daļa šo sieviešu lieto narkotikas, ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu viņas pelna naudu gan narkotikām, gan iztikai – nereti visai ģimenei, arī vīram vai draugam.
Šo sieviešu nodarbošanās ir bīstama, lai arī daudzi teiks – pašas šādu dzīvi ir izvēlējušās. Tas viņām ir izdzīvošanas jautājums, uzskata sociālā darbiniece Agita Sēja, Rīgas kaitējuma mazināšanas programmas mobilās vienības vadītāja. Busiņš katru darba dienu dodas uz narkotiku lietotāju pulcēšanās vietām, lai mainītu izlietotās šļirces pret jaunām, sniegtu konsultācijas par sociāliem jautājumiem, informāciju par iespējām ārstēties no atkarības, motivētu atkarīgos to darīt, kā arī veiktu eksprestestus uz HIV. Mobilās vienības maršrutā prostitūtu pulcēšanās vietas nav iekļautas nejauši. "Ir zināms, ka daļa meiteņu lieto narkotikas, un bez mums nav neviena cita, kas viņas uztver kā cilvēkus," saka A. Sēja. Viņa min plaši izplatīto aizspriedumu, ka sievietes, kuras nodarbojas ar prostitūciju, ir zemākas šķiras cilvēki, kuras drīkst sist, pazemot, izvarot, un atruna būs viena – bet viņa taču ir prostitūta, viņai maksā naudu! Jā, bet maksā ne jau par tiesībām šīs sievietes piekaut.
Uzskata, ka var piekaut
"Klienti uzskata – ja jau maksā naudu, tad var izpausties pēc pilnas programmas un darīt visu to, ko cilvēks ikdienas dzīvē slēpj. Ir ļoti daudz stāstu, kā meitenes piekauj, izmet kailas mežā un izdara vēl dažādas prātam neaptveramas lietas. Ir meitenes, kuras no šādas ņirgāšanās aizgājušas bojā. Taču mums uzskats viens – prostitūtas to ir pelnījušas, pašas vainīgas," saka A. Sēja. Ja ir tāda situācija, kāda pašlaik Latvijā, vai labāk būtu, ja visas šīs sievietes ietu zagt? Sieviešu, kas izdzīvošanas dēļ iet strādāt uz paneļa, kļuvis vairāk. A. Sēja nenoliedz, ka daļa meiteņu ir narkotiku lietotājas ar stāžu. Daļa nonākušas uz ielas narkotiku dēļ, jo tām vajag naudu, citas sāk lietot, jo citādi nevar izturēt šo darbu. Nereti jauno sieviešu vīri vai draugi, pat vecāki, piespiež viņas nodarboties ar prostitūciju, draudot, piemēram, atņemt bērnus vai piekaut.
Diemžēl Latvijā nav nevienas iestādes, kur pēc palīdzības varētu vērsties prostitūta, piemēram, krīzes centrs. "Noteikti šīm sievietēm būtu nepieciešamas motivācijas programmas mainīt savu dzīvesveidu, pašapziņas celšanai, lai nebaidītos meklēt darbu citā jomā, lai cik tas grūti būtu, kā arī elementāras lietas par savu veselību," norāda A. Sēja.