Švāna vēlējums sievietēm 8. martā: "Nedrātējiet smadzenes ar reklāmām"

"Mūsu laikos jau var redzēt arī spēcīgās sievietes ar muskuļiem — saucas bodibilderes..." filozofiski nosaka Švāns. "Tam gan vairāk sakars ar anatomiju, nevis spēku tādā plašā nozīmē. Bet tā jau, protams, ir ļoti labi, ja sievietei ir uztrenēts kāds reljefiņš!"

Ko, Švānaprāt, nozīmē "nēsāt uz rokām"? Vai spēcīgo sieviešu laikmetā gadās arī pašam tikt "paceltam" maigajās sieviešu rokās? "Labi, ja ir tāda sieviete, kas varētu arī mani šad tad pacelt un panest kaut kur, ja es nevaru... Man ir bijuši konkrēti piemēri — tiešām, īsta, jauka sieviete, bet attiecīgā brīdī viņa spēj savākt dīdžeju, atskaņotājus, plates, visu aizved, noliek viesnīcā, otrajā stāvā, noliek bļodu pie gultas, un viss ir kārtībā...

Tā ka esmu nēsāts uz rokām vārda visnepārnestākajā nozīmē! Pēc tam trīs nedēļas esmu bijis zelta zivtiņa — ja cilvēks mani ir tā izglābis, atliek tikai izpildīt katru viņas mazāko vēlēšanos.

Skarbi jūtīgie puši

Eduardam bijušas attiecības ar ļoti spilgtām sievietēm — lai pieminam kaut vai Lindu Leen. Kā viņš kā publiska persona pārcieš draudzenes spēku, tas ir, popularitāti?

"Es esmu no tiem, kuri mēģina atdalīt personisko dzīvi no darba. Es redzu, ka daudziem tā ir baigā kaite — strādājot kolektīvos, cilvēki sāk pīt savas mazās intridziņas, un viņiem sāk veidoties kaut kādas personiskās attiecības, kas darbam ļoti kaitē. Un, kas attiecas uz to, ka man ir pieredze ar populārām personībām... nu, darbs ir darbs, un es to visu saprotu. Taču arī ikdiena ir ikdiena — dīdžeja vakariņas, netīri šķīvīši un tā tālāk — viss taču notiek kā pie cilvēkiem. Te ir jābūt spēkam, lai neieslīgtu rutīnā un prastu uztaisīt svētkus no nekā , kad it kā nekas "nespīd".

Taču sievietei arī jāsaprot, ka tas nenotiek no nekā, — viņai jāatbild ar līdzīgiem pasākumiem no savas puses."

Kas ir jaunā mūza?

"Stila un modes balvas" pasniegšanas ceremonijā Švāns ieradies ar jauko modes mākslinieci Eviju Dāboliņu — vai viņa būtu dīdžeja jaunā mūza?

"Esmu tikai divas reizes uz kaut ko nominēts — pirmoreiz pirms 20 gadiem, tas ir — pagājušajā gadsimtā: toreiz es pretendēju uz labāko radioraidījumu, bet arī toreiz man nepaveicās, jo no trim pretendentiem uzvarētāju noteica izloze. Paldies dievam, ka uzvarētājs teica — nu ko, paldies, protams, bet nu paturiet sev to balvu, jo tā nav štelle. Bet, saņemot divus ielūgumus uz "Stila un modes balvu" pasākumu, uzreiz sapratu, ka līdzi jāņem Evija Dāboliņa, —galu galā tas jau ir arī viņas profesionālais novērtējums! Evijas veikums ir mans stils raidījumā — gan tajā laikā, kad man vajadzēja neinteresanti sēdēt ar šlipsēm, un arī tad, kad man pamainījās ārējais izskats uz frīstailu, — pārsvarā tas viss ir Evijas Dāboliņas darbs, bet strādāja arī Natālija Jansone — viņai paldies.

Un arī jebkura sieviete pretimnācēja, kas jauki izskatās, ietekmē manu izskatu, jo tad arī es uzreiz sabužinos! Jo es sāku domāt — es arī gribētu patikt tādai sievietei! Bet Dāboliņa ir malacis un labs čoms — citu attiecību mums nav.

Patlaban dzīve ir mana sieviete! Dzīve, dzīvīte... sirmi deniņi, bet viņa prot piekrāsot un izskatās burvīgi! Un kā viņa gatavo, mmm! Es varbūt būšu apvēlies drīz! Nesen lasīju grāmatu, kur rūķu pavēlniece nolaupīja arfistu un paņēma uz savu rūķu valstību uz 11 gadiem. Apmēram tāpat ir, ja ar dzīvi ietusē. Bet viss ir kārtībā, negarlaikojos, paldies! Un, starp citu, arī atkopjos.

Vispār tagad varētu apskatīt, kas darās krievu diasporā, — saka jau, ka jākrusto asinis, tad esot visiem labāk. Labāk domāt par to, nevis pukoties par krīzi. Un mans silts ieteikums visām sievietēm — tieciet vaļā no televizoriem! Es saprotu, tas ir grūti — tur priekšā ir ērti klubkrēsli un vienā pusē čipšu paka... Gribat noskatīties filmu skatieties internetā vai mājas kinozālē, nedrātējiet smadzenes ar reklāmām!  Tāds man ir novēlējums "in the" astotais marts!"