Veltas Puriņas meita cenšas atkārtot mātes panākumus TV ekrānā

Velta Puriņa savulaik bija viena no pazīstamākajām «sejām» Latvijā — Latvijas Televīzijas ziņu diktore. Viņas meita Iveta Šnepa mīlestību uz darbu televīzijā acīmredzot mantojusi no mammas. Un gluži tāpat kā mamma, arī Iveta skatītājus no televizoru ekrāniem uzlūko vienmēr smaidīga, enerģijas pārpilna un pozitīva. Taču vissvarīgākais — tāda viņa nav tikai ekrānā, tāda viņa ir arī dzīvē.

Tiešraidē visgrūtāk ir ilgi smaidīt.

Iveta Šnepa ir tā pati smaidīgā meitene no televizoru ekrāniem, kuru daudzi atceras no agro stundu rīta raidījuma «Labrīt, Latvija!». Tomēr 2007. gada nogalē Iveta pārtrauca sadarbību ar Latvijas Televīziju, bet, juzdama vēlmi darboties, jau pēc pusgada piedalījās LNT rīkotajā konkursā, kas meklēja jaunus un talantīgus vadītājus jaunam raidījumam.

«Pagājušā gada vasarā es piedalījos LNT izsludinātajā «kastingā», bet decembra sākumā man piezvanīja «Lielā jautājuma» producente un piedāvāja sadarbību. Latvijas Televīzijas rīta raidījumu biju pārtraukusi jau labu laiku iepriekš, biju atpūtusies no agrajiem rītiem un jutu sevī spēku, enerģiju un, galvenais, vēlēšanos lēkt atkal iekšā televīzijas pasaulē. Vēl jo vairāk tādēļ, ka sadarbību piedāvā spēcīga un profesionāla televīzija, kur katrs zina, kādēļ viņš tur ir un ko vēlas, kur visiem ir viens kopīgs mērķis. Man prieks darboties vidē, kas iedvesmo!» stāsta Iveta.

Lai arī Ivetas iepriekšējā televīzijas pieredze un šī ir visai atšķirīgas (viens — rīta ziņu raidījums, šis — azartiska skatītāju spēle), abi notiek tiešraidē. Kā viņa vērtē pieredzi, kas izveidojusies, jau vadot «Lielo jautājumu»?

«Nav ne grūtāk, ne vieglāk. Ir citādāk! Darbs jebkurā tiešraidē liek «savākties», maksimāli koncentrēties, un tas ļoti disciplinē. Protams, «Lielais jautājums» ir pilnīgi jauna pieredze — šeit uzsvars ir uz aktīvu komunikāciju ar skatītāju, bet man ar runāšanu nekad nav bijušas problēmas, līdz ar to es vienkārši daru to, kas man patīk un padodas vislabāk — runāju ar cilvēkiem. Tās ir patiesas emocijas — gan manas, gan skatītāju. Un veiksmīga saruna var būt tikai tad, ja tas viss ir patiesi. Visgrūtākais uzdevums tiešraidē ir ilgi smaidīt — tad sāk sāpēt vaigi,» atklāj Iveta.

«Lielais jautājums» — spēle zināšanām un zibenīgai reakcijai

Saprotams, ka šajos finansiāli grūtajos laikos tādu TV skatītāju, kas cerēs uz veiksmi, tikai piezvanot uz raidījumu, netrūkst. Iveta domā, ka arī šāda iespēja ir jāizvērtē, taču neuzskata, ka krīzes dēļ raidījumu cilvēki skatītos vairāk.

«Krīzes apstākļos iespēju kļūst mazāk. «Lielais jautājums» noteikti ir iespēja. Taču nedomāju, ka šā brīža ekonomiskā situācija ietekmē spēlētāju skaitu. Būs gan tādi, kas tieši šeit saskatīs savu iespēju, izmēģinās veiksmi un kam paveiksies, gan arī tādi, kas, tāpat kā līdz šim, septiņreiz mērīs, pirms griezīs. Tā ir spēle. Veiksmes spēle. Ja to saprot, tad viss kārtībā! Turklāt raidījumu noteikti skatās arī intereses pēc — lai pārbaudītu savas zināšanas, jo spēle studijā ir ļoti aizraujoša — dalībniekiem īsā laikā jāatbild uz visdažādākajiem jautājumiem. Turklāt nepieciešamas ir kā zināšanas, tā zibenīga reakcija, jo visu izšķir sekundes simtdaļas. Man patīk raidījuma koncepcija — jā, pēc formāta tā ir azartspēle, taču tā nav trula spēļu automāta kloķu raustīšana. Skatītājiem ir jābūt erudītiem, jādomā līdzi, jāizmanto savas zināšanas, jāatceras, ko skolā mācīja, vai varbūt pat jāpašķirsta kāda grāmata, lai atrastu pareizo atbildi. Tas pats attiecas uz spēles dalībniekiem studijā — jautājumi mēdz būt sarežģīti un āķīgi. Tādēļ naudas balvas ir patiešām nopelnītas! Un pati es arī zvanītu uz «Lielo jautājumu», ja vien tā laikā man būtu iespēja skatīties TV,» atzīstas raidījuma vadītāja.

Ikdienā darbs bankā, brīvdienas — tikai ģimenei

Ikdienas darbs Ivetai paiet bankā, kur viņa pilda sabiedrisko attiecību speciālistes pienākumus. Bez tā, ka viņa papildus atrod laiku, lai tiešraidē vadītu raidījumu «Lielais jautājums», viņa vēl ir arī mamma diviem dēliem un mīloša sieva. Kā viņai izdodas to visu apvienot?

«Man ir paveicies, ka varu darīt interesantu darbu, kas man patīk un sniedz gandarījumu. Gan uz banku, kur mans darbs saistīts ar komunikācijām un sabiedriskajām attiecībām, gan uz televīziju es dodos ar prieku. Katru jaunu darba dienu sagaidu labā garastāvoklī, jo, pirmkārt, man ir darbs, pat divi (kā smejas mani kolēģi bankā, šobrīd ienākumu portfeļa diversifikācija ir viens prātīgs lēmums), un, otrkārt, zinu, ka diena būs aizraujoša un notikumiem piepildīta. Apvienot darbošanos divās frontēs nav vienkārši, taču, kā jau minēju, man patīk mans darbs, tas nenogurdina, bet, gluži otrādi, sniedz papildu enerģiju un milzum daudz pozitīvu emociju. Pozitīvas emocijas sniedz arī ģimene, bērni un patīkamas mājas rūpes. Un jo vairāk šo pozitīvo lādiņu es saņemu, jo lielāks prieks man to tālāk nodot citiem,» stāsta Iveta.

Taču to, ka ikdienas skrējiens ir ātrs, viņa nenoliedz. «Diena ir piepildīta un saplānota burtiski pa minūtēm. No rīta dodos uz banku, pa ceļam ievedu skolā vecāko dēlu. Pa dienas vidu uz pāris stundām dodos uz LNT vadīt «Lielo jautājumu», pēc tam atgriežos bankā. Ja nav jābūt LNT, tad pa dienu kopā ar vecāko dēlu nākam mājās, sarūpēju pusdienas un izvedu pastaigāties mūsu mīluli Spaiku — gadu veco zeltaino retrīveru. Liels paldies jāsaka mammai (Veltai Puriņai — L.B.) un tētim, kā arī māsai un viņas vīram, kuri, kad nepieciešams, palīdz izvadāt bērnus uz ārpusskolas nodarbībām. Ir jauki, ja tuvumā ir cilvēki, uz kuriem var paļauties un ar kuru palīdzību vienmēr var rēķināties. Brīvdienas gan tiek pilnībā veltītas ģimenei un bērniem. Šobrīd jūtos patiešām labi, un tas nozīmē, ka viss ir tā, kā tam jābūt. Man ir divi gudri un brīnišķīgi dēli — vecākais mācās 3. klasē, bet jaunākais skolas gaitas sāks rudenī. Viņiem šobrīd šķiet interesants fakts, ka mamma vada «Lielo jautājumu», un tas tiek novērtēts īsi un kodolīgi: forši!»Iveta smejas.

Perfekcioniste, kas visu dara no sirds

Tie, kas Ivetu kaut reizi satikuši dzīvē, man piekritīs, ka viņa ir ļoti pozitīvs cilvēks ar neizsīkstošu enerģiju, turklāt radies iespaids, ka ikviens darbs, kam viņa ķeras klāt, ir ļoti svarīgs un viņai nozīmīgs.

«Es pati esmu ļoti paškritiska. Zināmā mērā esmu perfekcioniste ar paaugstinātu atbildības sajūtu — ja kaut ko daru, tad daru no sirds, cenšos, lai viss būtu perfekti. Katrai lietai ir sava vieta, un mani drusku kaitina, ja kāds pēkšņi to pārvietojis citur. Esmu punktuāla — neciešu, ja kāds kavē, un jūtos slikti, ja sanāk kavēt pašai. Labi izskatīties vai veiksmīgi novadīt raidījumu? Noteikti abi! Grimu un matu sakārtojumu pirms raidījuma uzticu profesionālēm un paļaujos uz viņu pieredzi. Man ļoti patīk sagatavošanās process grimētavā, un es to izbaudu — tā bija gan LTV, gan tagad LNT. Runājot par kritiku, kas vērsta pret manu darbu, — pārsvarā jau tas ir pozitīvi, bet, ja tomēr kādreiz man nākas dzirdēt kritiku, kas ir objektīva, esmu par to pateicīga, jo tāda kritika veicina pašizaugsmi un palīdz pilnveidoties profesionālajā ziņā. Tieši tā arī to uztveru,» viņa atzīstas.

Vienmēr gatava jauniem izaicinājumiem

Iveta ir ne tikai pozitīvi domājoša, paškritiska, ar lieliskām darba spējām apveltīta jauna sieviete, bet arī ļoti mērķtiecīga, un tas vistiešāk attiecas arī uz darba jautājumu. Raidījuma vadītāja smejas, ka par darbu viņa nekad nesapņo, bet vienkārši ķeras tam klāt un dara to! «Tā tiešām ir — es nemēdzu sapņot par darbu, es to vienkārši daru! Šobrīd esmu tieši tur, kur jūtos lieliski, un daru to, kas mani aizrauj. Televīzijā esmu guvusi pieredzi, vadot vairāk ziņu formātam atbilstošu informatīvu raidījumu, tagad esmu iesaistīta interaktīvā TV spēlē, kas atkal ir citādāka un nozīmīga pieredze TV darbā. Man patiktu piedalīties kādā TV projektā, kur es varētu dot savu ieguldījumu arī raidījuma saturiskajā veidošanā. Televīzija ir manas dzīves daļa, un šajā ziņā es vienmēr esmu atvērta un gatava izaicinājumiem».