Ēriks Strauss: Vai Jaunups apčurājās?
Tā nu ir sanācis, ka ar dažu dienu intervālu tika svinētas divas nozīmīgas jubilejas un abas – vismaz valstiskā līmenī.


Pat vairāk – starptautiskā līmenī. Vispirms piecdesmit sveču rotāja TTT basketbola komandas svētku torti, bet maķenīt vēlāk 90 – Latvijas Valsts dzimšanas dienas kliņģeri. Katra no šīm jubilejām tika svinēta atbilstīgi savai rocībai, un protams, ka valsts dzimšanas dienas sveces tika aizdedzinātas ar apzeltītiem sērkociņiem un nauda tika šauta gaisā teju vai katru otro vakaru nedēļu pirms lielajām svinībām.
Un tā jau tam arī vajadzēja būt, pat neņemot vērā ekonomiku žņaudzošos pirkstus. Mazāk manāmi un klusāk šampanieša korķi gaisā šāvās sieviešu basketbola zelta laikmeta TTT komandai, un, lai arī ar kriminālu šeit nav nekāda sakara, knābistiem un citiem "knābjiem" derētu pakratīt Latvijas Basketbola savienību par vienaldzīgo attieksmi pret saviem "bērniem", tas ir, pret pasaules basketbola godību TTT.
Ne plika graša, ne novītušu rožu, ne vēsa rokas spiediena no tā sauktajiem pirmajiem basketbola cilvēkiem valstī TTT tā laika Dāmas nesagaidīja. Uz lielo svinību vakaru LBS komandēja (cerams – bez izrakstītās komandējumiem paredzētās dienasnaudas) savu "godu, prātu un sirdsapziņu" - ģenerālsekretāru Edgaru Jaunupu jeb cilvēku, kurš basketbolā ir nejaušs caurskrējējs un basketbola bumbu īsti rokās nekad nav turējis.
LBS "pirmais numurs" – prezidents Ojārs Kehris neatļāvās sevi nolaist tik zemu, lai parakstītu apsveikuma kartīti, kur nu vēl pašam sevi aiznest līdz klātajam galdam. Jaunups bija, to esot redzējušas daudzas dāmas, taču līdz šai dienai neviena no "zelta meitenēm" nespēj atcerēties kaut vienu ģenerālsekretāra sveikšanas uzrunu, jo tas bijis nemanāms un kluss.
Viens no daudzajiem Francijas karaļiem sava laika karaļnama intrigās saskaitījis trīs parādības, kuras neatstāj aiz sevis nekādas pēdas: zivis ūdenī, putni gaisā un sievietes. Arī Jaunups svinību vietai paslīdējis garām tik nemanāmi, it kā allaž runīgajam bijušajam (vai joprojām esošajam?) politiķim mēlē būtu iemetušies krampji, un tikai gaišākās acis pamanījušas viņu slapstāmies ap WC.
Šāda, lūk, ir Latvijas Basketbola savienības vadība, kura neciena savu vēsturi, neciena cilvēkus, kuru dēļ Kehris un Jaunups joprojām spēlējas ar basketbola bumbām. Arī valsts pirmā persona Zatlers, aizrāvies ar savas rezidences remontu, nekrita tik zemu un neuzsauca piecdesmitkārtīgu urrā, kaut, cilvēka jeb ārsta kārtā būdams, dakterējis ne vienu vien no jubilārēm.
Godmanis? Sabučot pusmūža dāmas nav viens un tas pats, kas dauzīt "Queen" bungas... Zilajos ekrānos taču šo jubileju nerādīja, un kāda jēga apmeklēt pasākumu, kuram nav nekāda reitinga? Un Kehrim, Jaunupam, Zatleram, Godmanim un vēl daudziem citiem augstajiem kundziņiem ir veltīgi meklēt savus vārdus TTT "Dāmu klubiņa" izteikto pateicību sarakstā... un varbūt tā pat ir labāk. Tautas saziedotais latiņš ir daudz vērtīgāks nekā saldās un līdz mehānismam noslīpētās prezidentu un pusprezidentu uzrunas.