VISOCKIS: "Latvijā vīrieši jau zemapziņā tiek audzināti vārgulīgi "

Vai lielāka sabiedrības interese ir jūtama, kad gūstat uzvaru kādā nozīmīgā kultūrisma čempionātā (Aivars Visockis pagājušajā gadā kļuva par Latvijas čempionu kultūrismā jauniešu un veterānu grupā, šogad Budapeštā izcīnīja Eiropas čempiona titulu) vai parādāties televīzijas šovā? 

Kad šovasar uzvarēju Eiropas čempionātā, garāmejot šo faktu pieminēja labi ja pāris latviešu laikrakstu. Krievu presē bija gan fotogrāfijas no čempionāta, gan apraksts.

Pašlaik, kad piedalos televīzijas šovā XXL, interese ir milzīga - gandrīz katru dienu zvana no kāda laikraksta vai žurnāla.

Šovs XXL atklāj sabiedrības problēmu - mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars...

Šī problēma Latvijā tiešām ir aktuāla. Skolās fizkultūra kā mācību priekšmets ir ļoti zemā līmenī. Skolotājs stundā tikai iedod bumbu, puiši nespēj ne atspiesties, ne pievilkties. 

Ārpus skolas bērni to vien dara, ka sēž pie datora, nevis spēlē bumbu, iet uz baseinu. Kādu ģenētisko informāciju šie jaunieši nodos saviem bērniem? Ja šādi turpināsies, jau tagad ir vērts aizdomāties, kāda būs latviešu tauta pēc simts gadiem? Skolās fizkultūrai jāpieiet ļoti nopietni, bērnam būtu jāiemāca izprast savu ķermeni, fiziskās spējas, pakāpeniski jāpieradina pie fiziskās slodzes. 

Es piekritu piedalīties šovā XXL nevis lai zīmētos, bet lai tiešām palīdzētu cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams.

Mani pārsteidza, ka daudzi šova dalībnieki - par mani daudz jaunāki cilvēki - nekad nav braukuši ar riteni, slidojuši. 

Cilvēki, kas piedalās šovā, savā ziņā ir kā pionieri, pārējiem bēdu brāļiem parāda, ka ir iespējams tikt vaļā no liekajiem kilogramiem, ka droši var iet uz sporta zāli, neviens nerādīs ar pirkstu un nesmiesies. Cilvēki, ar kuriem es šovā strādāju, man uzticas. Ticot man, viņi notic sev. Jebkuram cilvēkam ļoti svarīgi ir, lai kāds tev liktu noticēt, ka var būt labāk, foršāk... 

Gandrīz visi šova dalībnieki ir savulaik nesekmīgi mēģinājuši pašu spēkiem tik vaļā no liekā svara - ar diētu, mājas trenažieriem. Bet mājas apstākļos to ir daudz grūtāk panākt. Tad cilvēks pats sev ir čempions, viņam nav konkurentu, turklāt mājās nemitīgi kaut kas novērš uzmanību - telefons zvana, kāds kaut ko pavaicā.

Pavisam kas cits ir trenēties sporta zālē, - lai gūtu panākumus, ir jākoncentrējas, nopietni jāstrādā ar sevi, uz to brīdi pilnībā jāatslēdzas no ārpasaules. 

Sporta klubā Reaktors mēs lūdzam cilvēkus zālē neizmantot mobilos telefonus, lai nenovērstu savu un citu apmeklētāju uzmanību.

Lai atnāktu uz sporta zāli, ir sevi jāpārvar, tas audzina raksturu.

Latvijā kultūrisms kā sporta veids nav īpaši populārs...

Latvijā īpaši nenovērtē spēka sporta veidus - boksu, svarcelšanu, kultūrismu. Man par to ir sava teorija. Latviešu vīrieši gadsimtiem ir karojuši citu zemju labā. Neviena māte nevēlēsies, lai viņas dēls atdod dzīvību par citu zemi, tāpēc jau zemapziņā vīrieši audzināti vārgulīgi. Labāk lai spēlē stabuli, dzied, nevis iet karot! Latvijā vīriešiem tas jau ir ieaudzināts gēnos.

Latvijā liela daļa vīriešu uz sporta zāli iet, lai pazīmētos, pakačātos, nevis lai tiešām strādātu ar sevi. 

Nav sarūgtinājuma, ka savā valstī neesat tik novērtēts, kā tas būtu citviet pasaulē?

Dažkārt par to aizdomājos. Citā valstī finansiālais novērtējums, protams, būtu pavisam savādāks. Pagājušajā gadā kultūrists no Krievijas par uzvaru Eiropas čempionātā no valsts saņēma 10 000 dolāru, es saņemu pliku paldies.

Svarīgāka par naudu man ir cilvēku atzinība, novērtējums. Reiz kāda sieviete atsūtīja vēstuli. Viņas dēls, narkomāns, iedvesmojās no maniem panākumiem, sāka nodarboties ar sportu un pārtrauca lietot narkotikas. „Paldies, ka izglābāt manu dēlu,” sieviete rakstīja. Man tas bija vislielākais gandarījums, sajūta, ka spēju kādam palīdzēt.

Ko Jums vēl dzīvē gribētos sasniegt?

Neko daudz jau neesmu izdarījis... Piecas reizes uzvarēju Eiropas čempionātā, trīs reizes Pasaules čempionātā esmu bijis vicečempions, bet nekad neesmu bijis pasaules čempions... Pasaulē ir precedenti, kad kultūrisma čempionātā piedalās tēvs kopā ar dēlu, bet nekad nav bijis tā, ka vectēvs ar mazdēlu... Mazdēlam pašlaik ir septiņi gadi, tāpēc nekas nav neiespējams...